Provideņija
Provideņija | |
---|---|
pilsētciemats | |
Провидения, Гуврэл, Уӷрилыӄ | |
Provideņijas panorāma | |
Koordinātas: 64°25′43″N 173°12′02″W / 64.42861°N 173.20056°WKoordinātas: 64°25′43″N 173°12′02″W / 64.42861°N 173.20056°W | |
Valsts | Krievija |
Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
Federācijas subjekts | Čukotkas autonomais apvidus |
Rajons | Provideņijas rajons |
Dibināta | 1946 |
Pilsētciemats | 1957 |
Platība | |
• Kopējā | 51 km2 |
Augstums | 20 m |
Iedzīvotāji (2021) | |
• kopā | 2 141 |
• blīvums | 42/km² |
Laika josla | UTC+12 (UTC+12) |
Mājaslapa |
provadm |
Provideņija Vikikrātuvē |
Provideņija (krievu: Провидения, čukču: Гуврэл, unazigmita: Уӷрилыӄ) ir pilsētciemats un osta Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū Provideņijas rajona administratīvais centrs. Izvietojies Čukču pussalas dienvidos Provideņijas līča atzara Emmas līča krastā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Emmas līča piekraste, kur izvietojies pilsētciemats, agrāk bijusi neapdzīvota — eskimosu ciemi atradušies Plovera līcī un pie Provideņijas līča ieejas. 1928. gadā Emmas līča krastā izveidota akmeņogļu noliktava, bet 1933. gadā līdzās tai noliktavas pārziņa kantoris.[1] 1934. gadā Emmas līča dienvidu krastā izveidota Buhta Provideņijas polārstacija.[2]
1937. gadā uzsākta ostas un ciemata būvniecība. 1945. gada 10. maijā pieņemts lēmums par oficiāla ciemata dibināšanu. 1957. gadā tam piešķirts pilsētciemata statuss un kļuva par rajona centru. Līdz 1994. gadam uzbūvēta infrastruktūra — skola, kultūras nams, sporta komplekss, peldbaseins, viesnīca u.c. 1989. gadā ciematā dzīvoja 5432 cilvēki. Pēc 1991. gada sākās strauja iedzīvotāju izceļošana uz Krievijas centrālajiem apgabaliem; mūsdienās ciemata iedzīvotāju skaits stabilizējies ap 2150.
Infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Provideņija ir nozīmīga jūras osta Ziemeļu jūras ceļa nodrošināšanā, kuģniecība tiek nodrošināta vidēji 225 dienas no maija līdz janvārim, no tām 45 — ar ledlaužu palīdzību. 2012 gadā ostas kravu apjoms bija 18 700 tonnu.[3] Līča pretējā krastā 17 km no pilsētciemata atrodas Provideņijas lidosta ar grunts skrejceļu. Pilsētciematā ir vidusskola ar 330 skolēniem,[4] bērnudārzs,[5] sporta skola, muzejs, pareizticīgo baznīca, kultūras centrs, bibliotēka, slimnīca, poliklīnika; darbojas termoelektrocentrāle. Ciematā ir četras iela: Dežņova krastmala un Polārā, Čukču un Eskimosu ielas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Оффициальный сайт администрации Провиденского муниципального района
- ↑ Полярная Почта. Бухта Провидения
- ↑ МОРСКИЕ ПОРТЫ РОССИИ. ГРУЗООБОРОТ ПОРТА ПРОВИДЕНИЯ
- ↑ «Школа-интернат среднего общего образования п. Провидения. Информация о школе». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. novembrī. Skatīts: 2021. gada 17. novembrī.
- ↑ Провиденский городской округ. О закреплении ОУ за территориями
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Provideņija.