Provideņijas rajons
| Provideņijas rajons | |||
| Провиденский район Урэлӄуйым район Уӷрилӄуйым район |
|||
| — rajons — | |||
 |
|||
|
|||
.png) Provideņijas rajons Čukotkas autonomā apvidus kartē
|
|||
| Koordinātas: 64°27′N 173°15′W / 64.450°N 173.250°WKoordinātas: 64°27′N 173°15′W / 64.450°N 173.250°W | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais subjekts |  Čukotkas autonomais apvidus
| ||
| Dibināts | 1957. gadā | ||
| Centrs | Provideņija | ||
| Platība | |||
| - Kopā | 27 285,68 km² | ||
| Iedzīvotāji (2021) | |||
| - Kopā | 3 574 | ||
| - Blīvums | 0,1/km² | ||
| Mājaslapa: provadm | |||
 Provideņijas rajons Vikikrātuvē
| |||
.png)
.png)
Provideņijas rajons (krievu: Провиденский район, čukču: Урэлӄуйым район, unazigmita: Уӷрилӄуйым район) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos. Administratīvais centrs ir Provideņijas pilsētciemats. Pašvaldības nozīmē rajona teritorijā izveidots Provideņijas pilsētas apvidus (Провиденский городской округ); sīkāka administratīvā iedalījuma rajonā nav.[1]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rajons izvietojies Čukotkas autonomā apvidus austrumu daļā Čukču pussalā. Rietumos robežojas ar Iviltinas rajonu, austrumos — ar Čukotkas rajonu. Dienvidaustrumos krastus apskalo Beringa jūra, dienvidrietumos — Anadiras līcis. Kopējais krasta līnijas garums ir ap 850 km, lielākajā daļā tā izrobota ar līčiem un fjordiem. Rajona teritorijas lielāko daļu aizņem Čukču kalniene. Rajona teritorijā ietilpst vairākas piekrastes salas, lielākās no kurām ir Arakamčečena un Itigrana. Daudz upju, lielākās no kurām ir Jonaivēma, Nuņamovāma, Kurupka un Enmeļena.
Rajona lielākā daļa izvietojusies dienvidos no polārā loka, tā ainavu veido galvenokārt tundra un kalnu tundra. Valda mūžīgais sasalums. Ievērojama klimatisko apstākļu dažādība — piekrastē valda piejūras klimats, 50—100 km joslā gar piekrasti — mēreni kontinentāls, bet centrālajā daļā — krasi kontinentāls. Gada kopējais nokrišņu daudzums piekrastē 250—350 mm, tālāk no piekrastes to daudzums samazinās uz pusi.
Rajona teritorijā bagātīgas derīgo izrakteņu atradnes — zelts, sudrabs, alva, varš, dzīvsudrabs, urāns, bet rūpnieciska ieguve netiek veikta.
Liela daļa rajona teritorijas ietilpst Beringijas nacionālajā parkā (Provideņijas iecirknis).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rajons dibināts 1957. gada 25. aprīlī, nodalot teritoriju no Čukotkas rajona. Par rajona centru kļuva Provideņijas ciemats.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Provideņijas rajons vēsturiski ir jaukta čukču un eskimosu apdzīvota teritorija. Rajona teritorijā dzīvo ap 3500 iedzīvotāju, no tiem 60% — rajona centrā Provideņijā, kur mīt 2141 cilvēks. Citas rajona pastāvīgi apdzīvotās vietas ir Novoje Čapļinas (378 iedzīvotāji), Nunligranas (302), Sireņiku (402), Enmeļenas (307) un Janrakinnotas (314) ciemi. No visiem rajona iedzīvotājiem 37 % ir čukči, bet 19 % — eskimosi (to lielākais īpatsvars Krievijā).
Rajona teritorijā divas funkcionējošas vai slēgtas polārstacijas — Buhta Provideņija un Misčapļina.