Tālo Austrumu federālais apgabals
.svg)
Tālo Austrumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem. Tas atrodas Krievijas Federācijas austrumos, robežojas ar Sibīrijas federālo apgabalu rietumos, Ķīnas Tautas Republiku un Korejas TDR dienvidos. Jūras robežas ar ASV un Japānu austrumos.
Tālo Austrumu federālais apgabalu (TAFA) izveidoja 2000. gada 13. maijā, kad tas aizņēma 6 215 900 km2 lielu platību un tajā dzīvoja 6 486 000 iedzīvotāju. Apgabala teritorijā atradās 68 pilsētas. 2018. gada 3. novembrī TAFA tika pievienota Burjatijas Republika un Aizbaikāla novads, bet 13. decembrī tā galvaspilsētu pārcēla no Habarovskas uz Vladivostoku.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Sibīrijas hanistes iekarošanas Krievijas cariste 1630. gadā paplašināja savu teritoriju līdz Ļenas upei, 1632. gadā uzcēla Jakutskas cietoksni, 1649. gadā Ohotskas cietoksni pie Ohotskas jūras. 1689. gadā tika noslēgts Nerčinskas līgums, kas noteica Krievijas caristes un Ķīnas impērijas robežu. 18. gadsimtā Krievijas impērija anektēja Kamčatkas un Čukču pussalas. 1858. gadā Krievijas impērija pēc Aigunas līguma noslēgšanas atņēma Ķīnai Amūras upes kreisā krasta zemes un 1860. gadā pēc Pekinas līguma anektēja arī Japāņu jūras piekrasti, kur nodibināja Vladivostokas ostu. 1875. gadā Krievija ieguva Sahalīnas salu, bet pēc zaudētā Krievu - japāņu kara 1905. gadā bija spiesta atteikties no tās dienviddaļas.
Krievijas pilsoņu kara laikā 1920. gada 6. aprīlī tika izveidota Tālo Austrumu Republika (TAR) (krievu: Дальневосто́чная Респу́блика, ДВР) ar galvaspilsētu Verhņeudinskā, vēlāk Čitā. Pēc kara beigām 1922. gada 15. novembrī to pievienoja Krievijas PFSR kā Tālo Austrumu apgabalu.
Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pavisam Tālo Austrumu federālajā apgabalā ir 11 federācijas subjekti - 4 novadi, 3 apgabali, 2 republikas, 1 autonomais apvidus, 1 autonomais apvidus. Apgabala platība ir 6 952 555 km2 (40,6% no Krievijas Federācijas platības).
- Amūras apgabals (1)
- Burjatijas Republika (2)
- Ebreju autonomais apgabals (3)
- Aizbaikāla novads (4)
- Kamčatkas novads (5)(3)
- Magadanas apgabals (6)
- Piejūras novads (7)
- Sahas Republika (8)
- Sahalīnas apgabals (9)
- Habarovskas novads (10)
- Čukotkas autonomais apvidus (11)
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2021. gada 1. janvārī Tālo Austrumu federālajā apgabalā bija 8 124 053 iedzīvotāji (5,56% no visiem Krievijas Federācijas iedzīvotājiem). Lielākās pilsētas ir
- Habarovska (610 300 iedzīvotāju)
- Vladivostoka (600 800)
- Ulanude (437 500)
- Čita (350 800)
- Jakutska (330 600)
- Komsomoļska pie Amūras (241 000)
- Blagoveščenska (225 700)
- Južnosahaļinska (200 200)
- Petropavlovska-Kamčatska (179 300)
- Usurijska (173 600)
- Nahodka (145 100)
- Artjoma (105 600)
- Magadana (91 700)
- Birobidžana (70 400)
Etniskais sastāvs (2010)
- Krievi — 7,1 miljons
- Jakuti — 435,6 tūkstoši
- Burjati — 360,7 tūkstoši
- Ukraiņi — 295,3 tūkstoši
- Tatāri — 67,9 tūkstoši
- Korejieši — 61,9 tūkstoši
- Baltkrievi — 46,8 tūkstoši
- Evenki — 29,1 tūkstoši
- Azerbaidžāņi — 20,1 tūkstoši
- Eveni — 18,7 tūkstoši
- Citi — 86 tūkstoši
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
