Pāriet uz saturu

Provideņijas līcis

Vikipēdijas lapa
Provideņijas līcis
Provideņijas līča austrumu krasts, 1899. gads
Provideņijas līča austrumu krasts, 1899. gads
Provideņijas līcis (Čukotkas autonomais apvidus)
Provideņijas līcis
Provideņijas līcis
Provideņijas līcis (Krievija)
Provideņijas līcis
Provideņijas līcis
Atrodas Karogs: Krievija Krievija
 Karogs: Čukotkas autonomais apvidus Čukotkas autonomais apvidus
Ietilpst Beringa jūra
Koordinātas 64°24′11″N 173°20′53″W / 64.40306°N 173.34806°W / 64.40306; -173.34806Koordinātas: 64°24′11″N 173°20′53″W / 64.40306°N 173.34806°W / 64.40306; -173.34806
Lielākais garums 34 km
Lielākais platums 8—2 km
Lielākais dziļums 150 m
Apdz. vietas krastos Provideņija
Provideņijas līcis Vikikrātuvē

Provideņijas līcis (krievu: бухта Провидения) ir fjords Čukču pussalas dienvidu krastā Beringa jūras Anadiras līča piekrastē. Administratīvi ietilpst Krievijas Čukotkas autonomā apvidus Provideņijas rajonā. Līča austrumu krastā atrodas rajona centrs un osta Provideņija. Tradicionāls Sibīrijas eskimosu tautas juitu apdzīvotības areāls.

Līcis stiepjas 34 km garumā dienvidu—ziemeļu virzienā. Pie ieejas starp Lisaja Golovas un Ļesovska zemesragiem tā platums ir 8 km, tālāk uz ziemeļiem tas pakāpeniski sašaurinās līdz 2 km. Dziļums pie ieejas ir ap 20 m , dziļākajā vietā — 150 m. Krasti stāvi, klinšaini, ap 600—800 m augsti. Līcī ietek vairākas nelielas upītes, lielākā no kurām ir Annguvāma. Līča austrumu krastā atzarojas vairāki mazāki līči — Plovera līcis, Emmas līcis, Heda līcis.[1] Līča krastam ziemeļos un dienvidaustrumos piekļaujas Beringijas nacionālais parks.

Pirmie no eiropiešiem līci 1660. gadā atklāja Kurbata Ivanova ekspedīcija, bet atsevišķu nosaukumu nepiešķīra. 1848.—1849. gadā līcī veiksmīgi pārziemoja britu kuģis Plover kapteiņa Tomasa Mūra vadībā, kurš līci nodēvēja par Dieva gādības — Providences līci (Provedence Bay).[2] 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā līcis bija populāra satikšanās un pārziemošanas vieta vaļu mednieku un dažādu ekspedīciju kuģiem. No 1903. līdz 1910. gadam Plovera līča krastā darbojās Ziemeļaustrumu Sibīrijas kompānijas faktorija, bet no 1913. gada Emmas līča krastā bija Kamčatkas apriņķa pārvaldnieka rezidence. 1940. gadā Emmas līča krastā uzsākta Provideņijas ostas un pilsētciemata būvniecība.