Puazeija likums

Vikipēdijas lapa
Šķidrumam ar viskozitāti, tā ātrums gar ārsienām ir tuvs nullei, ātrumam palielinoties tuvāk caurules centram.

Puazeija likums ir lamināras plūsmas apraksts cilindriskā caurulē, ja tiek ņemti vērā viskozie spēki. Likumu formulējis franču ārsts un fiziķis Ž. M. Puazeijs (Jean-Leonard-Marie Poiseuille).[1] Kā formula tas pierakstās:

, kur ir tilpuma vai masas plūsma, ir caurules rādiuss, ir spiedienu starpība abos cauruļu galos, ir viskozitātes koeficients un ir caurules garums.[2]

Šī formula pieņem, ka caurules augstums un šķērsgriezuma laukums nemainās, šķidrums ir nesaspiežams, caurules garums ir daudzkārt lielāks par rādiusu un plūsmai nav paātrinājuma.

Formulu var aptuveni interpretēt, piemēram, asinsrites kontekstā. Tā kā masas plūsma ir atkarīga no rādiusa ceturtajā pakāpē, artērijas rādiusam samazinoties holesterīna vai aterosklerozes dēļ, sirdij vajag vairāk strādāt, lai panāktu tādu pašu plūsmu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm. Puazeija likums
  2. 2,0 2,1 Douglas C. Giancoli. Physics for scientists & engineers with Modern Physics Third Edition, 2000. 351. lpp.