Pārapdzīvotība

Pilsētu aglomerācijas ar vairāk nekā 1 miljonu iedzīvotāju 2006. gadā. Tikai 3 % pasaules iedzīvotāju 1800. gadā dzīvoja pilsētās, bet 20. gadsimta beigās — jau 47 %

Pārapdzīvotība ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums kādā vietā vai teritorijā, kā arī demogrāfiskā krīzē, ko raksturo iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz iztikas līdzekļiem (resursu trūkums, lai uzturētu higiēniskus dzīves standartus) vai iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz darbaspēka pieprasījumu.

Tokija, Japāna. Iedzīvotāju blīvums — 6 400,5/km²

Izpaužas sociālekonomiskajās pretrunās un konfliktos: dzīves līmeņa pazemināšanās lielākajai iedzīvotāju daļai, augsts bezdarba līmenis, bads, kari.

Iedzīvotāju skaita pieauguma temps dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma (aptuveni 97 %) notiek Āfrikas, Latīņamerikas, Dienvidaustrumāzijas un Indijas subkontinenta jaunattīstības valstīs.

Skatīt vēl

• Latvijas demogrāfija
• Summārais dzimstības koeficients
• Demogrāfija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārapdzīvotība.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)