Latvijas demogrāfija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas iedzīvotāju skaits un etiniskais sastāvs (miljonos) no 1920. līdz 2014. gadam

Rakstā Latvijas demogrāfija ir apkopota informācija par Latvijas iedzīvotājiem, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citu aspektus.

Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,[1] līdztekus tam notiek cittautiešu pakāpeniska asimilēšanās un latviešu īpatsvara palielināšanās.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc Livonijas krusta kariem iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū Livonijas konfederācija bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju (Kurzemes un Zemgales hercogistē 209 000, Zviedru Vidzemē 153 000, Latgalē 103 000).[3] Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada Lielais mēris, kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).[4] Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un rūpniecības pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši baltvāciešu vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.[5]

Pirmais Pasaules karš un lielas daļas Kurzemes iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, Tautas skaitīšanu dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.[6] Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana Padomju Krievijā stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī un Brīvības cīņu noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). Otrais pasaules karš un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz Vācijas okupētajiem Polijas apgabaliem izceļoja 66 000 vācbaltiešu. 1941. gada jūnija deportācijās uz PSRS austrumu apgabaliem tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. Nacistu okupācijas laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūk­stošus Latvijas ebreju.[7][8] 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.[9]

Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas 1949. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz 1959. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. Latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52% 1980. gadu beigās.[10] Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.[9]

Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1250 — ap 300 000
  • 1550 — 404 000 (aplēse)[11]
  • 1700 — 465 000 (aplēse)[12]
  • 1750 — 498 000 (aplēse)[13]
  • 1781—1797 — 873 000 (aplēse)[14]
  • 1800 — 725 000[13]
  • 1860 — 1 225 000[13]
  • 1863 — 1 240 988
  • 1897 — 1 929 387#
  • 1900 — 2 008 000[13]
  • 1914 — 2 552 000
  • 1920 — 1 596 131
  • 1925 — 1 844 805
  • 1930 — 1 900 045
  • 1935 — 1 950 502#
  • 1939 — 1 994 506
  • 1940 — 1 951 200[15]
  • 1943 — 1 760 162
  • 1950 — 1 943 146
  • 1959 — 2 079 948#
  • 1970 — 2 351 903#
  • 1979 — 2 502 816#
  • 1989 — 2 666 567#
  • 1995 — 2 500 580
  • 2000 — 2 377 383#
  • 2002 — 2 345 768
  • 2004 — 2 319 203
  • 2006 — 2 294 590
  • 2008 — 2 270 894
  • 2010 — 2 248 374
  • 2011 — 2 070 371#
  • 2012 — 2 023 825
  • 2013 — 2 001 468
  • 2014 — 1 986 096
  • 2015 — 1 968 957
  • 2016 — 1 953 564
  • 2017 — 1 932 542
  • 2018 — 1 915 124

#Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000. un 2011. gadā — tautas skaitīšanas dati.

Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pirms Pirmā pasaules kara summārais dzimstības koeficients[16] Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo Kārļa Ulmaņa valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem.

Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām.

Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, laika posmā no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kombinācijā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas depopulācijas.[17]

21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta «Eurostat» datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.[18]

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu
Gads Iedz. skaits (tūkstošos) Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums
1897—1903 - 59 516 39 730 19 786
1921—1925 - 40 370 27 009 13 361
1926—1930 - 39 063 27 884 11 179
1931—1935 - 35 343 26 855 8588
1936—1940 - 35 486 27 385 8101
1941 - 37 125 30 989 6136
1942[19] - 37 219 30 568 6651
1946 1636 30 544 32 266 -1722
1947 1787 34 832 32 435 2397
1948 1872 35 402 26 500 8902
1949 1886 35 671 25 640 10 031
1950 1887 33 137 24 250 8887
1951 1895 32 764 23 898 8866
1952 1906 32 278 22 680 9598
1953 1926 30 986 22 761 8225
1954 1953 33 202 22 500 10 702
1955 1981 32 968 21 330 11 638
1956 2018 32 590 20 339 12 251
1957 2054 33 714 21 087 12 627
1958 2073 35 068 20 910 14 158
1959 2092 35 028 22 601 12 427
1960 2121 35 468 21 314 14 154
1961 2153 35 993 21 759 14 234
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu
Gads Iedz. skaits (tūkstošos) Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums
1962 2182 35 061 23 592 11 469
1963 2211 33 843 22 703 11 140
1964 2241 33 053 21 165 11 888
1965 2266 31 212 22 780 8432
1966 2283 31 974 23 350 8624
1967 2301 32 232 24 362 7870
1968 2324 32 693 25 104 7589
1969 2343 32 915 26 229 6686
1970 2359 34 333 26 546 7787
1971 2376 35 239 26 275 8964
1972 2396 35 007 27 296 7711
1973 2416 34 008 28 139 5869
1974 2437 34 920 28 143 6777
1975 2456 34 810 30 042 4768
1976 2470 34 644 30 373 4271
1977 2485 34 240 30 869 3371
1978 2498 34 258 31 261 2997
1979 2506 34 683 32 162 2521
1980 2512 35 534 32 100 3434
1981 2519 35 732 32 090 3642
1982 2531 37 477 31 234 6243
1983 2546 40 572 32 330 8242
1984 2562 40 847 33 406 7441
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu
Gads Iedz. skaits (tūkstošos) Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums
1985 2579 39 571 34 166 5405
1986 2600 41 960 31 328 10 632
1987 2627 42 135 32 150 9985
1988 2653 41 275 32 421 8854
1989 2667 38 922 32 584 6338
1990 2663 37 918 34 812 3106
1991 2651 34 633 34 749  -116
1992 2614 31 569 35 420 -3851
1993 2563 26 759 39 197 -12 438
1994 2521 24 256 41 757 -17 501
1995 2485 21 595 38 931 -17 336
1996 2457 19 782 34 320 -14 538
1997 2433 18 830 33 533 -14 703
1998 2410 18 410 34 200 -15 790
1999 2390 19 396 32 844 -13 448
2000 2373 20 248 32 205 -11 957
2001 2355 19 664 32 991 -13 327
2002 2339 20 044 32 498 -12 454
2003 2325 21 006 32 437 -11 431
2004 2313 20 334 32 024 -11 690
2005 2301 21 497 32 777 -11 280
2006 2288 22 264 33 098 -10 834
2007 2276 23 273 33 042 -9769
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu
Gads Iedz. skaits (tūkstošos)[20] Dzimušo skaits[21] Mirušo skaits[22] Dabiskais pieaugums
2008 2192 23 948 31 006 -7 058
2009 2163 21 677 29 897 -8 220
2010 2121 19 219 30 040 -10 821
2011 2075 18 620 28 520 -9 900
2012 2045 19 520 28 820 -9 300
2013 2024 20 596 28 691 -8 095
2014 2001 21 746 28 466 -6 720
2015 1986 21 979 28 478 -6 499
2016 1969 21 968 28 580 -6 612
2017 1950 20 828 28 757 -7 929
2018 1934 19 314 28 820  -9 506
2019 1920 18 589 27 661 -9 072
2020 1908

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un Lielās mēra epidēmijas Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. 18. gadsimta beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. 19. gadsimta beigās Krievijas impērijas pārkrievošanas politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās Otrā pasaules kara laikā, jo kara laikā notika vācbaltiešu izceļošana, ebreju iznīcināšana un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no PSRS savienotajām republikām samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu lielāko mazākumtautību straujāku izceļošanu.

Latvijas iedzīvotāju etniskā struktūra 1897.—2011.
Tautība 1897. 1914.* 1920. 1925. 1935. 1959. 1970. 1979. 1989. 2000. 2011.[23]
Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits % Iedz. skaits %
Latvieši 1 318 617 68,3 1 620 000 63,5 1 161 404 72,8 1 354 126 73,4 1 472 612 75,5 1 297 881 62,0 1 341 805 56,8 1 344 105 53,7 1 387 757 52,0 1 370 703 57,7 1 285 136 62,1
Krievi 154 561 8,0 260 000 10,2 91 477 5,7 193 648 10,5 206 499 10,6 556 448 26,6 704 599 29,8 821 464 32,8 905 515 34,0 703 243 29,6 557 119 26,9
Baltkrievi 79 541 4,1 110 000 4,3 66 194 4,2 38 010 2,1 26 867 1,4 61 587 2,9 94 898 4,0 111 505 4,5 119 702 4,5 97 150 4,1 68 202 3,3
Ukraiņi 987 0,0 - - 1040 0,1 512 0,0 1844 0,1 29 440 1,4 53 461 2,3 66 703 2,7 92 101 3,5 63 644 2,7 45 798 2,2
Poļi 65 088 3,4 112 500 4,4 52 244 3,3 51 143 2,8 48 949 2,5 59 774 2,9 63 045 2,7 62 690 2,5 60 416 2,3 59 505 2,5 44 772 2,2
Lietuvieši 26 026 1,3 57 500 2,3 25 538 1,6 23 192 1,3 22 913 1,2 32 383 1,6 40 589 1,7 37 818 1,5 34 630 1,3 33 430 1,4 24 479 1,2
Ebreji 122 700 6,3 175 000 6,9 79 368 5,0 95 675 5,2 93 479 4,8 36 592 1,8 36 680 1,6 28 331 1,1 22 897 0,9 10 385 0,4 6437 0,3
Čigāni 1942 0,1 2500 0,1 1023 0,1 2870 0,2 3839 0,2 4301 0,2 5427 0,2 6134 0,3 7044 0,3 8205 0,3 6489 0,3
Vācieši 137 312 7,1 155 000 6,1 58 097 3,6 70 964 3,8 62 144 3,2 1609 0,1 5413 0,2 3299 0,1 3783 0,1 3465 0,1 3042 0,1
Igauņi 17 991 0,9 25 000 1,0 8701 0,6 7893 0,4 7014 0,4 4610 0,2 4334 0,2 3681 0,2 3312 0,1 2652 0,1 2007 0,1
Lībieši - - 1500 0,1 831 0,1 1268 0,1 944 0,0 185 0,0 48 0,0 107 0,0 135 0,0 180 0,0 250 0,0
Citi 4622 0,4 21 000 0,8 50 214 2,9 5504 0,3 3398 0,2 8648 0,4 13 828 0,6 16 979 0,7 29 275 1,1 24 824 1,1 26 640 1,3
Kopā 1 929 387 2 550 000 1 596 131 1 844 805 1 950 502 2 093 458 2 364 127 2 502 816 2 666 567 2 377 383 2 070 371
  • Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu.

Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstiskā piederība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2020)[24]
Valstiskā piederība Procenti
Latvijas pilsoņi (1 768 480)
  
84.9%
Latvijas nepilsoņi (216 682)
  
10.4%
Krievijas pilsoņi (53 052)
  
2.5%
Ukrainas pilsoņi (9200)
  
0.4%
Lietuvas pilsoņi (5128)
  
0.2%
Baltkrievijas pilsoņi (3850)
  
0.1%
Indijas pilsoņi (2715)
  
0.1%
Vācijas pilsoņi (2624)
  
0.1%
Uzbekistānas pilsoņi (2329)
  
0.1%
Igaunijas pilsoņi (1283)
  
0.1%
Apvienotās Karalistess pilsoņi (1209)
  
0.1%
Ķīnas pilsoņi (916)
  
0.1%

Izcelsmes valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2019. gada sākumā bija:[25]

1. Karogs: Latvija Latvija
1 678 214
19. Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna
558
37. Karogs: Austrālija Austrālija
113
2. Karogs: Krievija Krievija
117 813
20. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
549
38. Karogs: Izraēla Izraēla
110
3. Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
42 645
21. Karogs: Norvēģija Norvēģija
448
39. Karogs: Mongolija Mongolija
105
4. Karogs: Ukraina Ukraina
32 563
22. Karogs: Ķīna Ķīna
372
40. Karogs: Austrija Austrija
103
5. Karogs: Lietuva Lietuva
14 343
23. Karogs: Itālija Itālija
332
41. Karogs: Filipīnas Filipīnas
101
6. Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
5705
24. Karogs: Francija Francija
282
42. Karogs: Rumānija Rumānija
73
7. Karogs: Igaunija Igaunija
2874
25. Karogs: Zviedrija Zviedrija
275
43. Karogs: Kipra Kipra
61
8. Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
2594
26. Karogs: Dānija Dānija
242
44. Karogs: Grieķija Grieķija
52
9. Karogs: Vācija Vācija
2186
27. Karogs: Turcija Turcija
233
45. Karogs: Portugāle Portugāle
43
10. Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
1973
28. Karogs: Spānija Spānija
223
46. Karogs: Libāna Libāna
40
11. Karogs: Moldova Moldova
1725
29. Karogs: Ungārija Ungārija
186
47. Karogs: Slovākija Slovākija
37
12. Karogs: Indija Indija
1303
30. Karogs: Kanāda Kanāda
180
48. Karogs: Malta Malta
24
13. Karogs: Gruzija Gruzija
1298
31. Karogs: Šrilanka Šrilanka
176
49. Karogs: Slovēnija Slovēnija
13
14. Karogs: Īrija Īrija
946
32. Karogs: Nīderlande Nīderlande
163
50. Karogs: Luksemburga Luksemburga
11
15. Karogs: Polija Polija
775
33. Karogs: Čehija Čehija
161
51. Karogs: Horvātija Horvātija
9
16. Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna
766
34. Karogs: Somija Somija
153
..... Pārējās valstīs
1542
17. Karogs: Armēnija Armēnija
716
35. Karogs: Beļģija Beļģija
126
18. Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna
571
36. Karogs: Bulgārija Bulgārija
114
KOPĀ
1 919 968

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Tieslietu ministrijas ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai bija 700 465 locekļi, Romas Katoļu Baznīcai Latvijā — 415 440 locekļu,[26], Latvijas pareizticīgajai baznīcai — 370 000 locekļi, Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, Latvijas Baptistu draudžu savienībai — 6888 locekļi, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 mormoņi, 526 metodisti, 697 dievturi, 310 vācu luterāņi, 337 musulmaņi,[27] 387 jūdaisti, 721 Jehovas liecinieks, 162 budisti, 145 krišnaīti, 100 reformāti, 61 anglikānis u.c. ticību pārstāvji.[28]

Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.[29]

Ticības 1860 % 1897 % 1920 % 1925 % 1930 % 1935 % 2011 %
iedzīvotāju skaits 1 285 293 100.00 1 929 387 100.00 1 596 131 100.00 1 844 805 100.00 1 900 045 100.00 1 950 502 100.00 2 070 371 100.00
luterāņi 852 749 66.35 1 140 173 59.10 914 409 57.29 1 055 167 57.20 1 057 877 55.68 1 075 641 55.15 708 773 34.23
u.c.protestanti +luterāņi 0.00 8949 0.46 9697 0.61 15 652 0.85 17 069 0.90 19 146 0.98 17 936 0.87
katoļi 236 384 18.39 390 106 20.22 375 227 23.51 416 769 22.59 450 210 23.69 476 963 24.45 ~500 000 ~24.15
pareizticīgie 114 358 8.90 166 240 8.62 138 803 8.70 167 538 9.08 169 625 8.93 174 389 8.94 370 000 17.87
vecticībnieki 40 503 3.15 79 709 4.13 73 310 4.59 89 239 4.84 96 802 5.09 107 195 5.50 34 517 1.67
u.c.kristieši 1 0.00 333 0.02 1153 0.07 166 0.01 297 0.02 136 0.01 11 614 0.56
jūdaisti 41 281 3.21 142 087 7.36 79 626 4.99 95 733 5.19 93 741 4.93 93 406 4.79 416 0.02
u.c.ticības 17 0.00 1790 0.09 199 0.01 175 0.01 255 0.01 136 0.01 1460 0.07
nezināmi 0 0.00 0 0.00 3707 0.23 4366 0.23 14 169 0.75 3490 0.17

Vecumstruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Eurostat" dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.[30]

Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam
Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos[31][32]
Gads Līdz darbspējas vecumam Darbspējas vecumā Virs darbspējas vecuma
1897 41,0 52,8 6,2
1920 38,3 52,9 8,6
1935 30,4 60,3 9,2
1943 29,1 60,6 10,3
1959 30.0 63,2 6,8
1970 23,1 56,2 20,7
1979 21,8 58,3 19,9
1989 22,7 56,6 20,7
2000 18,0 58,9 23,1
2006 14,3 64,4 21,3
2011 14,1 64,1 21,8

Urbanizācijas līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc 1920. gada zemes reformas 20%—35% robežās,[33] tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara Latvijas PSR zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas:

1800 1863 1897 1914 1920 1925 1930 1935 1941 1959 1970 1979 1989 1995 2000 2005 2011 2016
Pilsētnieki, % 7,3 14,8 29,4 40,3 23,6 32,8 34,9 34,6 29,5 51,7 61,0 66,5 69,4 68,8 68,1 68,0 67,7 67,4

Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā Rumānija, Lietuva, Bulgārija, Igaunija un Ungārija, kas korelē ar relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju.[34]

Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni. [35] 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.[36] Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:[37]

Vidējā dzīvildze, gadi 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Vīrieši 63,0 63,2 63,5 64,3 64,6 64,4 64,3 64,7 65,4 66,1 66,8 67,1 67,5 67,7 67,8 68,1 68,7 68,9 69,2
Sievietes 74,5 74,7 74,8 75,0 75,1 75,4 75,2 75,7 76,0 76,3 76,8 77,0 77,8 77,8 78,2 78,6 78,8 79,1 79,3
Kopējā 68,8 69,0 69,1 69,8 69,9 69,8 69,8 70,2 70,7 71,3 72,0 72,2 72,9 73,0 73,2 73,7 74,0 74,3 74,6
Mirstība, tūkstošos 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Vīrieši 16,2 16,5 16,4 15,9 15,9 16,6 16,6 16,3 15,4 14,5 14,6 13,9 13,8 13,5 13,7 13,3 13,5 13,6 13,5
Sievietes 16,0 16,5 16,1 16,5 16,1 16,2 16,5 16,7 15,6 15,4 15,5 14,7 15,2 15,2 14,7 15,1 15,1 15,2 15,3
Kopējā 32,2 33,0 32,5 32,4 32,0 32,8 33,1 33,0 31,0 29,9 30,0 28,6 29,0 28,7 28,4 28,4 28,6 28,8 28,8

Migrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un nepilsoņi).[38] No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.[39] No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties 2012. gada referendumā[40]

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz 2008. gada krīzes sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:[41]

Migrantu skaits, tūkstošos 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Emigranti 22,9 24,5 15,8 15,6 20,2 17,6 17,0 15,5 27,0 38,2 39,6 30,3 25,2 22,6 19,0 20,1 20,6 17,7 15,8
Imigranti 6,5 5,4 6,6 4,1 4,8 6,7 8,2 7,5 4,7 3,7 4,0 10,2 13,3 8,3 10,4 9,5 8,3 9,9 10,9
Migrācijas saldo -16,2 -19,2 -9,2 -11,6 -15,3 -10,9 -8,8 -7,9 -22,4 -34,5 -35,6 -20,1 -11,9 -14,3 -8,6 -10,6 -12,2 -7,8 -4,9

Savukārt pēc ekonomista Mihaila Hazana aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz Lielbritāniju ir aizbraukuši 76 — 87 tūkstoši, uz Īriju 28 — 34 tūkstoši, uz Ziemeļvalstīm (galvenokārt uz Norvēģiju) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.[42] Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.-2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms 2008. gada krīzes tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.[43]

Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.[44] Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.[45]

Atbilstoši Eurostat informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).[46]

Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:[47]

1. Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi)
8. Karogs: Izraēla Izraēla
3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi)
15. Karogs: Itālija Itālija
1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi)
2. Karogs: Īrija Īrija
19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi)
9. Karogs: Zviedrija Zviedrija
3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi)
16. Karogs: Dānija Dānija
1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi)
3. Karogs: Vācija Vācija
15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi)
10. Karogs: Norvēģija Norvēģija
2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi)
17. Karogs: Šveice Šveice
1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi)
4. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi)
11. Karogs: Francija Francija
2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi)
18. Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi)
5. Karogs: Austrālija Austrālija
5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi)
12. Karogs: Igaunija Igaunija
2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi)
19. Karogs: Beļģija Beļģija
1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi)
6. Karogs: Kanāda Kanāda
5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi)
13. Karogs: Spānija Spānija
1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi)
20. Karogs: Somija Somija
1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi)
7. Karogs: Krievija Krievija
4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi)
14.Karogs: Nīderlande Nīderlande
1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi)
21. Karogs: Ukraina Ukraina
786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi)
KOPĀ
160 807 (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi)

2011. gada tautas skaitīšanas dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10.jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits Vidzemes reģionā samazinājies par 44,1%, Latgales reģionā par 41,7%, Kurzemes reģionā par 36,2% un Zemgales reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%.

No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%.

946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.[48][49]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirst Archived 2017. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, 20.07.2017.
  2. SAKi: Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā [novecojusi saite]
  3. Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.
  4. Latviešu Konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.
  5. 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā (krieviski) Демоскоп Weekly
  6. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem Archived 2014. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  7. Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats
  8. Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā Archived 2008. gada 26. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  9. 9,0 9,1 Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.[novecojusi saite]
  10. Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika (latviski) Demogrāfijas centrs
  11. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.
  12. Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.
  13. 13,0 13,1 13,2 13,3 Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma Archived 2012. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., csb.gov.lv
  14. 1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.
  15. 1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.
  16. Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā
  17. Iedzīvotāju dinamika Demogrāfijas centrs
  18. Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu TVNET/LETA, 2017. gada 8. martā
  19. 1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.
  20. ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā Archived 2017. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē. csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā
  21. IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits[novecojusi saite] csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā
  22. IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma[novecojusi saite] csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā
  23. «2011.gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2012. gada 19. janvārī.
  24. «Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. martā. Skatīts: 2020. gada 22. jūnijā.
  25. csb.gov.lv[novecojusi saite]
  26. Romas Katoļu Baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([1]) sniegto informāciju
  27. Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islama piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [2])
  28. Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā[novecojusi saite]
  29. «Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. februārī.
  30. Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. LETA, 2012. gada 7. martā[novecojusi saite]
  31. 1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.
  32. 1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. ISBN 998406287221 Nepareizs ISBN — 22. lpp.
  33. 1800.-1941. gada dati no: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.
  34. Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos? Andris Strazds, Tomass Greness. "Diena" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas Roubini Global Economics EconoMonitor)
  35. Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem[novecojusi saite]
  36. Mirušo vidējais vecums[novecojusi saite] no data.csb.gov.lv
  37. Mirušie pēc dzimuma un vecuma[novecojusi saite] no data.csb.gov.lv
  38. LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī.[novecojusi saite]
  39. http://www.leta.lv/fnews.php?id=3B4E2312-7D88-44D3-9D1A-DE799C77EB05&utm_source=newsletter&utm_medium=aktualie_notik&utm_campaign=leta_newsletter[novecojusi saite] Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji. LETA, 2012. gada 8. marts.
  40. «2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs». Tn2012.cvk.lv. 2012-02-18. Skatīts: 2012-02-23.
  41. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija[novecojusi saite] no data.csb.gov.lv
  42. Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī
  43. Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku. www.nozare.lv 21.11.2011.[novecojusi saite]
  44. ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU Archived 2015. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē. lat.mixnews.lv no BNS
  45. DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM Archived 2013. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē. lat.mixnews.lv
  46. «Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. maijā. Skatīts: 2014. gada 23. jūlijā.
  47. «Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 08.06.2017. Skatīts: 13.08.2017.
  48. Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012.
  49. «2011.gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.01.2012. Skatīts: 19.01.2012.