Resurss

Vikipēdijas lapa

Resurss ir apjomā vai laikā ierobežota fiziska lieta vai lielums. Resursiem mēdz būt ekonomiska vai sociāla nozīme. Piemēram, uzņēmuma resursi ir tā darbinieki, to zināšanas, prasmes un kvalifikācija, pamatlīdzekļi (ēkas, mašīnas, iekārtas), naudas līdzekļi, patenti, zīmoli u.c. Ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā uzņēmumi izmanto arī izejvielas un materiālus, kas arī veido ievērojamu tā resursu daļu.

Tā kā resurss ekonomiskā izpratnē ir ierobežots lielums, tad tam piemīt vērtība. Resursu vērtību izsaka tajās vai citās mērvienībās. Vairums materiālo resursu izsakāmi naudas izteiksmē un tie atspoguļojas uzņēmumu finanšu pārskatospeļņas un zaudējumu aprēķinā, bilancē, naudas plūsmas pārskatā u.c.

Taču ne visus resursus iespējams izmērīt viennozīmīgās kategorijās. Tā, uzņēmuma darbinieki ir tā sociālais resurss. To vērtību tikai daļēji var raksturot naudas izteiksmē, kā darba samaksu. Darbiniekiem ir arī to sociālā un intelektuālā vērtība, kuru noteikt ir daudz grūtāk.

Apkārtējās vides faktori sabiedrībā nereti kļūst par resursu, lai gan šķietami tie ir neierobežoti. Piemēram, atmosfēras gaiss cilvēka ikdienas vajadzībām ir praktiski neierobežots. Taču tīrs gaiss daudzviet ir resurss, jo tas var būt ierobežots. Tā vērtību var aptuveni izteikt ar izmaksām, kas nepieciešamas gaisa piesārņojuma samazināšanai. Tas pats attiecas arī uz citiem dabas resursiem — ūdeņiem, kalniem, mežiem utt. Arī ainava var būt resurss un tai var būt ekonomiska, sociāla vai estētiska vērtība. Piemēram, viesnīcas istaba kūrortā ar skatu uz jūru vai kalniem var maksāt krietni dārgāk, nekā līdzīga istaba ēkas pretējā pusē ar skatu uz trokšņainu ielu.

Šāda dažādu resursu vērtību saistība kalpo par pamatu vienai no plaukstošākajām nozarēm pasaulē — tūrismam.