Rādītājpirksts

Vikipēdijas lapa
Rādītājpirksts

Rādītājpirksts ir otrais no pieciem ekstremitātes pirkstiem. Tas atrodas starp īkšķi un vidējo pirkstu. Parasti tas ir veiklākais un jutīgākais rokas pirksts, un parasti ir īsāks par vidējo pirkstu un var būt īsāks vai garāks par zeltnesi.

Rādītājpirkstu veido trīs falangas. Tam nav muskuļu un to kontrolē plaukstas muskuļi, kuru cīpslas ir piestiprinātas pie pirksta kauliem.

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rādītājpirkstu mēdz izmantot, lai norādītu vai identificētu priekšmetu, personu, vietu vai objektu.[1]

Mazuļi aptuveni gada vecumā sāk rādīt ar pirkstu, lai izteiktu salīdzinoši sarežģītas domas, tostarp interesi, vēlmi un informāciju. Cilvēku mazuļu prasme izmantot pirkstus, lai norādītu, liecina par prāta teoriju vai spēju izprast, ko citi cilvēki domā. Šī prasme palīdz attīstīt cilvēka valodas lietošanu.

Primāti, kas nav cilvēkveidīgie primāti, kuri nespēj izprast, ko domā citi, izmanto norādīšanu daudz primitīvākos veidos.[2] Tajā pašā laikā vārnu dzimtas putni, suņi[3] un ziloņi[4] saprot rādīšanu ar pirkstu.

Dažās kultūrās, īpaši malajiešu un javiešu[5] Dienvidaustrumāzijā, rādīšana ar rādītājpirkstu tiek uzskatīta par rupju žestu, tāpēc tā vietā tiek izmantots īkšķis.

Mākslā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslā rādītājpirksts, kas norāda uz skatītāju, bieži vien tiek izmantots kā pavēles vai pavēstes žests. Divi slaveni piemēri ir vervēšanas plakāti, kurus Pirmā pasaules kara laikā izmantoja Apvienotā Karaliste un ASV.

Uz augšu vērsts rādītājpirksts liecina par mācīšanas autoritāti. To attēlo, piemēram, Rafaēla Platona attēlojums gleznā Atēnu skolā.[6]

Platons gleznā "Atēnu skolā", 1509. gads

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gary Imai. «Gestures: Body Language and Nonverbal Communication». web.archive.org, 2010-03-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-31. Skatīts: 2022-09-28.
  2. Nicholas Day. «Your Baby Pointing Means Much More Than You Think It Does». Slate Magazine (angļu), 2013-03-26. Skatīts: 2022-09-28.
  3. «Dogs succeed while chimps fail at following finger pointing: Chimpanzees have difficulty identifying object of interest based on gestures». ScienceDaily (angļu). Skatīts: 2022-09-28.
  4. Condé Nast. «Elephants found to understand human pointing without training». Wired UK (en-GB). ISSN 1357-0978. Skatīts: 2022-09-28.
  5. «A Thumb Points the Way in Java». Christian Science Monitor. 1990-04-12. ISSN 0882-7729. Skatīts: 2022-09-28.
  6. The authority of the word : reflecting on image and text in northern Europe, 1400-1700. Leiden : Brill. 2012. 168. lpp. ISBN 978-90-04-22643-2. OCLC 769190415.