Rīgas torņu gaiļi
Rīgas torņu gaiļi ir gaiļa formas vējrādītāji uz Vecrīgas lielāko baznīcu torņiem, kas tur tika uzstādīti protestantu reformācijas laikā vai arī neilgi pirms tam.
Rīgas baznīcu torņos gaiļi parādījās jau 15. gadsimtā. Rīgu, kā pilsētu, izveidoja ziemeļvācu tirgotāji un ar viņiem no Vācijas reformācijas laikā uz Rīgu atceļoja arī gaiļi.
Pirmie Rīgas zīmējumi ar gaiļiem uz trim torņiem datējami ar 1547. gadu (Sebastiāna Minstera "Kosmogrāfijas" izdevumā). Slavenā 16.—17. gadsimta mijas mākslinieka Nikolaja Mollīna 1612. gada gravīrā uz baznīcu smailēm redzami četri gaiļi.
Gaiļi daudzus gadsimtus simbolizēja pilsētas aizsardzību — sēdēdams uz torņa, gailis no augšas aplūko apkārtni un vienmēr ir gatavs brīdināt par briesmām. Viduslaiku pilsētās tas bija modrības simbols.
Rīga bija liela ostas pilsēta, un tās labklājība vienmēr bija tieši atkarīga no laikapstākļiem un vēja virziena. Tāpēc Rīgas gailis pildīja arī laika vērotāja funkciju. Rīgas baznīcu torņos krustu vietā uzstādīti gaiļi, jo baznīcas bija pilsētas augstākās ēkas, un vējrāži uz tām bija redzami gan no ūdens, gan no sauszemes.
Gaiļa formas vējrāži joprojām rotā Rīgas vecāko baznīcu — Doma baznīcas, Svētā Jāņa baznīcas, Svētā Jēkaba katedrāles un Svētā Pētera baznīcas — torņus.
Vecākais gailis atrodas uz Svētā Jāņa baznīcas torņa. Tam ir vairāk kā 500 gadu. Svētā Jāņa baznīcas gailis pārdzīvoja dažādus laikus un varētu būt galvenais Rīgas simbols un tās galvenais "sargs".
Lielākais gailis rotā Svētā Pētera baznīcu. Tā augstums ir 1 metrs 53 cm, garums — vairāk nekā divi metri un svars — 158 kilogrami. Pirmo gaili uz baznīcas torņa uzlika 1491. gadā. Tajā laikā tas bija augstākais koka tornis Eiropā — 136 metri.[1] Tornī bieži trāpīja zibens, baznīca dega, to apšaudīja karu laikā, un gaiļi ilgi neizdzīvoja. Pašreizējais gailis pēc skaita jau ir septītais.
Divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados Svētā Jēkaba baznīcas gaili atjaunoja.
Gaili uz Doma katedrāles nomainīja restaurācijas darbu laikā 1980. gadā. Iepriekšējais gailis redzams Doma baznīcas krustejā.
Stāsta, ka Rīgā gaiļi-vējrādītāji no vienas puses bijuši zeltīti, bet no otras puses noklāti ar melnu krāsu. Kad gaiļa zelta puse bija pavērsta pret pilsētu, tas nozīmēja, ka vējš ir labvēlīgs, ostā droši pietauvojas kuģi un tirdzniecība ir rosīga. Bet, kad gailis rādīja pilsētai savu melno pusi, tas nozīmēja, ka vējš pūš no krasta un kuģi nevar tuvoties Rīgai un tirdzniecība apstājās. Patiesībā gailis pats bija nokrāsojies ar melnu krāsu. Restaurācijas laikā izrādījās, ka gailis bija pilnībā apzeltīts, bet vienu pusi, kas sliktos laikapstākļos bija pavērsta pret pilsētu, jūras vējš bija nokrāsojis melnu.[nepieciešama atsauce]
Doma laukums ir vienīgā vieta Vecrīgā, no kurienes var redzēt trīs gaiļus vienlaikus — uz Doma katedrāles, Svētā Pētera baznīcas un Svētā Jēkaba katedrāles.
Sv. Pētera baznīcas torņa gailis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1491. gadā atjaunoja baznīcas gaili (pirmo pēc skaita).
- 1538. gadā gailis, kuru vētra bija nogāzusi zemē, atkal tika uzvilts augšā.
- 1576. gadā vētra bija saliekusi gailim kaklu un to noņēma.
- 1577. gada 13. jūlijā uzlika jaunu gaili (otro pēc skaita), kas kopā ar varu, apzeltījumu un darba algu izmaksāja 50 valstsdālderus. Šajā pašā gadā 4. oktobrī vētra gaili nogāza ar visu stieni.
- 1578. gada 11. jūlijā uzlika jaunu bumbu, stieni un gaili (trešo pēc skaita). Attēlots 1612. gada Mollīna Rīgas panorāmas gravīrā kā skrejošais gailis.
- 1621. gadā zibens iespēra tornī, nogalinot vienu cilvēku.
- 1651. gada 14. maijā tornī uzstādīja jaunu ļoti lielu un apzeltītu gaili (ceturto pēc skaita).
- 1659. gada 17. novembrī astoņos no rīta spēcīga vētra gaili kopā ar lodi norāva no stieņa un nogāza baznīcas pagalmā.
- 1660. gada 26. jūlijā tornī uzstādīja jaunu apzeltītu gaili (piekto pēc skaita).
- 1666. gadā nogāzās baznīcas tornis sagraujot vienu namu un nogalinot astoņus cilvēkus.
- 1667. gadā sāka celt jaunu torni, kuru līdz 1677. gadam uzcēla līdz baznīcas jumtam, un izmaksāja 34 030 valstsdālderus un 69 albertgrašus. Tajā pašā gadā baznīca nodega.
- 1679. gadā pabeigti baznīcas atjaunošanas darbi.
- 1685. gadā turpināja torņa celšanu.
- 1689. gadā pabeigta torņa celtniecība. Tas bija 418 Rīgas pēdu augsts un bez vara izmaksāja 17 787 valstsdālderus un 79 albertgrašus.
- 1690. gadā Zviedrijas karalis torņa apjumšanai dāvāja 50 birkavu vara 5000 valstsdālderu vērtībā. Šā gada 10. maijā uzlikta arī bumba un gailis (sestais pēc skaita), kas izmaksāja 504 valstsdālderus un 15 grašus.
- 1709. gadā salaboja gaili.
- 1721. gadā baznīcā iespēra zibens, aizdegās tornis ar baznīcu un tornis iebruka.
- 1724. gadā baznīcu atkārtoti iesvētīja.
- 1746. gadā pabeigts barokālais tornis un 9. oktobrī Johans Vilgerns smailē uzstādīja pēc 1721. gada ugunsgrēka atjaunoto lodi un gaili.
- 1747. gada oktobrī torni no augšas, pirmo un otro kupolu kopā ar kolonādēm, kā arī apakšējā lielā kupola pārsegumu līdz ar tā pieciem stūriem un trim ciparnīcām noklāja ar varu, kas ar mūrnieku, namdaru, akmeņkaļu, kalēju, varkaļu un zeltkaļu darba algām un visu pārējo kopā izmaksāja 16 333 albertdālderus un 54 vērdiņus.[2]
- 1941. gada 29. jūnijā gailis lode un stienis tornim gāžoties nokrīt zemē. Tos atrada, saglabāja un restaurēja.
- 1970. gada 21. augustā tornī uztādīts septītais gailis, kas ir iepriekšējā gaiļa precīza kopija.[3]
- 2009. gadā gaili noņēma, restaurēja un atkal uzstādīja baznīcas tornī.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Vitolds Mašnovskis "Latvijas luterāņu baznīcas" — DUE, 2007.g. 3. sēj. 336 lpp., ISBN 978-9984-9948-4-0
- ↑ Johans Kristofs Broce. Zīmējumi un apraksti (Rīgas skati, ļaudis un ēkas), 1. sējums (redakt. T. Zeids), izdevniecība "Zinātne", Rīga, 1992. g., 355-356. lpp.
- ↑ G. Zirnis, "Pētera baznīca", Sērija "Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi", izdevniecība "Zinātne", Rīga, 1984. g., 98. lpp.