1612. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
| Latvijā: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
| Laikapstākļi: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
| Sportā: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
| Kino: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
Šajā lapā ir apkopoti 1612. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nezināms laiks vai visa gada laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Vilhelms Jaunaucē dibināja draudzi un uzcēla tur mūra baznīcu.
- Vērgale tika pārdota Heinriham fon Sakenam, viņa dzimtai īpašumā tā piederēs līdz 1722. gadam.
- Nikolajam Ekem un viņa znotiem tika atļauts atgriezties Rīgā.
- Georgs Elgers tika nosūtīts uz mācībām Ņasvižas jezuītu kolēģijā.
Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — par Zviedrijas kancleru kļūst Aksels Ūksenšerna.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nikolajs Mollīns izdeva "Rīgas panorāmu".
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- oktobris — Georgs Mancelis pārcēlās no Ščecinas uz Rostoku un iestājās Rostokas Universitātē studēt teoloģiju.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ap 1612. gadu — Kristofors Fīrekers, vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks (miris 1684./1685.)
- 27. septembris — Hieronims Radzejovskis, Žečpospolitas valsts darbinieks un diplomāts, Inflantijas vaivads. Kroņa vicekanclers, Sejma maršals (miris 1667.)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. septembris — Pjotrs Skarga, jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācijas līderiem, pirmais Viļņas Universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem. Kopā ar jezuītu principālu Kampanu un pāvesta legātu Posevīno dibināja jezuītu kolēģijas Polockā, Tērbatā un arī Rīgā (dzimis 1536.)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |