Rūdolfs Slavišens

Vikipēdijas lapa
Rūdolfs Slavišens
Personas dati
Pilns vārdsRūdolfs Andrejs Slavišens
Dzimis1909. gada 27. septembrī
Dzimšanas vietaValsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris1995. gada 16. augustā (85 gadu vecumā)
Miršanas vietaValsts karogs: Latvija Latvija
Sporta veidsfutbols
Pozīcijaaizsargs
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1931-1940RFK
1940-1941Rīgas Dinamo
1941Studenti
1942-1944Daugavieši
1945-1946Rīgas Dinamo
Nacionālā izlase
1932-1938Latvija36(0)
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Rūdolfs Slavišens (dzimis 1909. gada 27. septembrī, miris 1995. gada 16. augustā) bija latviešu futbolists, aizsargs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Maskavā grāmatveža Voldemāra Slavišena (1869—1922) un viņa sievas Annas Paulīnes (meitas uzvārds Zilbalode, 1879-1948) ģimenē. Pirmo skolu apmeklēja Maskavā, Pētera-Pāvila ģimnāziju. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Latvijā mācījies Amatnieku skolā (1926—1928), beidzis Valsts Rīgas komercskolu (1932) ar grāmatveža specialitāti. 1932. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātes ekonomikas nodaļā. 1936.-1937.gadā izgāja obligāto karadienestu 5. Cēsu kājnieku pulkā, dienestu beidza kā dižkareivis.

Kā praktikants strādāja Dzelzceļa virsvaldes šķirotavā (1926), kalpotājs — kurjers Universitātes saimniecības padomē (1926—1933), kā grāmatvedis universitātes Seruminstitūtā (1933—1935), biroja pārzinis turpat (1935—1940). Baigajā gadā bija revidents Finansu ministrijā. Vācu laikā — revidents Finansu ģenerāldirekcijā. 1944. gada oktobrī evakuēts uz Čehoslovākiju, strādāja tur kā strādnieks fabrikā Žirecas ciemā un turpat kā grāmatvedis. 1945. gada jūlijā atgriezies Rīgā un darbā Universitātes seruministitūtā.

1950. gada decembrī notiesāts uz desmit gadiem izsūtījuma Vorkutā kā vāciešu atbalstītājs, tāpat pārmests, ka viņš vācu okupācijas laikā piedalījies materiālo vērtību nogādāšanā uz vācu aizmuguri, Staļina nāves dēļ no izsūtījuma viņš varēja atgriezties pēc četriem gadiem. Vēlāk strādāja Rīgā par grāmatvedi Viļa Lāča bibliotēkā. Ilgus gadus bija kora "Tēvzeme" dalībnieks.

Futbolista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neatkarīgās Latvijas apstākļos bija uzticīgs Rīgas futbola klubam, kura zēnu komandā sāka spēlēt divdesmito gadu sākumā (1922. vai 1923. gadā), turpināja līdz pat 1938./1939.gada sezonai. RFK pamatsastāvā vietu izcīnīja 1931. gadā, trīs reizes ar to kļuva par Latvijas meistaru (1931, 1934, 1935), tāpat 1937. gadā uzvarēja Latvijas kausa izcīņā. Trīsdesmitajos gados bija regulārs Latvijas izlases dalībnieks, visbiežāk aizsardzībā spēlējot ar Pēteri Lauku vai Frici Laumani, dažas spēles izlasē aizvadīja arī pussarga pozīcijā. Latvijas izlases rindās četras reizes uzvarēja Baltijas kausā (1932, 1933, 1936, 1937). Rūdolfa Slavišena sniegumu raksturoja dziļa spēles izpratne, laba ķermeņa tehnika, izturība, apķērība un ātrs starts. Trīsdesmito gadu beigās futbolista karjeru beidza, taču kara laikā atkal atgriezās laukumā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma trenēja jauniešus, kā arī Jūrmalas ugunsdzēsēju komandu (1957). Pēdējās sacensībās senioru futbola komandas sastāvā piedalījās 47 gadu vecumā.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieva Gerda Spriņģe (precējušies 1933.gadā). Meita Astrīde Annija (dz.1939), dēls Juris (dz.1941), meita Karīna Irēna (dz.1944).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Rūdolfs Slavišens. Futbols Latvijā 1907-1940». kazhe.lv. Skatīts: 2020. gada 24. oktobrī.