5. Cēsu kājnieku pulks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
5. Cēsu kājnieku pulka karogs.
5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros).

5. Cēsu kājnieku pulks bija Latvijas armijas vienība Vidzemes divīzijas sastāvā (1919-1940).

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulks saformēts 1919. gada 18. maijā kā 2. Cēsu kājnieku pulks, no 7. augusta – 5. Cēsu kājnieku pulks, tam pievienots arī Rezerves bataljons un 1. Valmieras kājnieku pulka rezerves rota.

Piedalīšanās kaujās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulks piedalījās cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. Brīvības cīņās krita 120 pulka karavīri.[1]

No 1921. gada marta atradās Rīgā garnizona dienestā. Kādu laiku pulka kazarmas un apmācības laukums atradās Grīziņkalnā, Ata ielā.[2]

Devīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

“Par Tēviju.”

Komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pulkvedis-leitnants K. Berķis (1919.23. III –15. VII)
  • kapteinis K. Pencis (1919. 15. VII – 1920.4. I)
  • pulkvedis-leitnants J. Liepiņš (1920.4. I – 1921. VIII)
  • pulkvedis F.Virsaitis (1921.12. VII- 1934. 21. VI)
  • pulkvedis Ž. Bahs (1934. 28. VII – 1936.21. V)
  • pulkvedis P. Hasmanis (1936.28. V- 1937. 22. XII)
  • pulkvedis A. Tone (1937. 22. XII – 1939. 29. XI)
  • pulkvedis R.Ž. Briesma (1939. 29. XI – 1940 VI)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 98 pulka karavīriem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999.
  • Jēkabsons E. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919.-1921. gadā//Latvijas kara muzeja gadagrāmata. 2005. – Nr. V
  • Pētersons A. Cēsu operācija// Militārais apskats 1994. –Nr. 2.