Rūta Kazāka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rūta Kazāka
Personīgā informācija
Dzimusi 1948. gada 20. augustā (73 gadi)
Upesgrīvas ciema "Jozupi"
Tautība Latviete
Dzīvesbiedrs Vilnis Kazāks
Bērni Tija Kazāka, Reinis Kazāks, Kārlis Kazāks,
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, pedagoģija, augu zīmējumu izgatavošana
Darba vietas Latvijas Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskais institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte
Alma mater Latvijas Lauksaimniecības Universitāte
Pasniedzēji Voldemārs Lange, Ella Muižarāja
Sasniegumi, atklājumi Oriģinālzīmējumi izdevumiem par augiem, dabu un mežsaimniecību, Gaujas nacionālā parka mācību taku izstrādāšana.

Rūta Kazāka (dzimusi Buša 1948. gadā) ir latviešu botāniķe, māksliniece - grāmatu un citu mediju ilustrētāja.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūta Kazāka dzimusi mežzinātnieka Miervalda Buša un skolotājas Lilijas Birutas Bušas (dzim. Zerviņa) ģimenē 1948. gada 20. augustā Upesgrīvas ciema “Jozupos”. Beigusi Rīgas 36. pamatskolu un ar zelta medaļu Rīgas 20. vidusskolu.[1]

Pēc vidusskolas beigšanas Rūta iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātē, kuru beidza 1971. gadā, iegūstot mežsaimniecības inženiera diplomu. Jau studiju laikā viņa sāka strādāt Latvijas Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskajā institūtā (1969—1974) Dabas aizsardzības laboratorijā Aijas Mellumas vadībā, piedalījās Gaujas nacionālā parka ģenerālās shēmas izstrādē.

No 1974. gada R. Kazāka uzsāka darbu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes Botānikas katedrā profesores Ellas Muižarājas vadībā. 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados katedra sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka administrāciju strādāja pie projekta sabiedrības informēšanai un izglītošanai. Gaujas nacionālajā parkā Līgatnes apkārtnē tika veidota īpaši aizsargājamo augu sugu ekspozīcija. Šī darba ietvaros tika pētīta reto un aizsargājamo augu sēklu kvalitāte un pavairošanas iespējas. Projekta partneris bija Gaujas nacionālais parks un saņēma atbalstu no direktora Gunāra Skribas un botāniķes Rudītes Limbēnas. Pētot Gaujas nacionālā parka Līgatnes zonas floru, tika izveidotas arī mācību un atpūtas takas, izdoti ceļveži par tām ar R. Kazākas zīmējumiem.

1993. gadā Botānikas katedra tika apvienota ar Mežkopības katedru Imanta Liepas vadībā un R. Kazāka turpināja strādāt par laboranti, viņas pārziņā bija botānikas un dendroloģijas mācību herbārijs un mācību materiālu zīmējumu izgatavošana. Paralēli strādājusi arī LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā.

Rūta Kazāka apveltīta ar tikai vērīgam augu pazinējam raksturīgu zīmētājas talantu, viņas augu zīmējumi ilustrē Latvijas Sarkanās grāmatas 3. sējumu "Vaskulārie augi" (Rīga, 2003), sērijveida monogrāfijas Latvijas vaskulāro augu flora 14 sējumus (Rīga, 1999—2021) u.c. Rūta Kazāka mācījusies zīmēšanu un noformēšanu LLA Sabiedrisko profesiju fakultātē pie Jelgavas māksliniekiem Ulda Rogas un Edvīna Kalnenieka. Savus darbus izstādījusi vairākkārt, piemēram 2019.gadā Kalsnavas arboretuma organizētā festivālā "Koku dabā", Vestienas tautas namā[2] un LLU Meža fakultātē, Jelgavā.[3]

Rūta Kazāka ir Latvijas Botāniķu biedrības biedre, tās pirmās emblēmas autore.

Kopš skolas gadiem Rūta dziedājusi koros un ansambļos (pie skolotājas H. Ogrēnas skolas korī, meiteņu ansamblī un “Bušu trejmeitiņās”,[4] Jelgavas kultūras nama korī pie diriģenta N. Dūzes, Jelgavas rajona skolotāju korī “Gaisma” pie diriģentiem A. Poruka un Z. Kurševas).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publikācijas ar Rūtas Kazākas oriģinālilustrācijām

  • Pilsētnieks dabā. (R. Rungule) Rīga, Zinātne 1981, — 10 sižetiski zīm. ).
  • Latvijas Sarkanā grāmata. LU Bioloģijas institūts, 2003, — 270 augu zīm.
  • Meža enciklopēdija 1. sēj. Zelta grauds, 2003, — 184 augu zīm.
  • Koki un krūmi Latvijas mežos un ārēs. (A. Zviedre) izd. V elements, 2002, — 85 zīm.
  • Ziedēšanas prieks Latvijas mežos un ārēs. (L.Liepiņa), 2008, izd. V elements, 2002 — 120 augu zīm.
  • Latvijas enciklopēdija. . Belokoņa izd., 2. — 5. sēj., — 340 augu zīm.
  • Meža attīstība. PDF, kompaktdisks, 2005, — 23 meža ainavu zīm. un 126 augu un dzīvn. zīm.
  • Augi un dzīvnieki purvā. Purva veidošanās. LDF, buklets, 2007, — visi zīm.
  • Iepazīsti purvu pasauli. Ķemeru nacionālais parks, buklets, 2007, — 7 siž. un 15 augu un putnu zīm.
  • Cirsmu atlieku izmantošana. LVMI ”Silava”, buklets, 2008, — 10 siž. zīm.
  • Daudzgadīgo stiebrzāļu energokultūra — miežabrālis. LVMI „Silava”, buklets, 2008, — 10 siž. zīm.
  • Kārklu plantācijas enerģētiskās koksnes ieguvei. LVMI „Silava”, buklets 2008, — 20 siž. zīm.
  • Filma „Pieci stāsti par dabu”, filmu studija ELM Media, 2009, — zīmējumi animācijai.
  • Ainavu un augu zīmējumi datorspēles izveidošanai — LU Bioloģijas fak., 2010.
  • Celmu izstrādes tehnoloģijas enerģētiskās koksnes ražošanai. LVMI „Silava”, buklets, 2008, — 8 siž. zīm.
  • Kas ir hibrīdā apse. LVMI „Silava”, buklets, 2008, — 9 siž. zīm.
  • Izlases cirte. PDF, buklets, 2008, — 10 siž. zīm.
  • Padomi mežaudžu kopšanā. PDF, buklets, 2008, — 7 siž. zīm.
  • Padomi labākai lauksaimniecības praksei. PDF, 2010, buklets, 9 zīm.
  • Padomi meža īpašniekam. MKPC un PDF, buklets, 2011, — 12 meža biotopu zīm.
  • Dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju apsaimniekošana. LVMI „Silava”, 2011, — 17 zīm.
  • Īscirtmeta papeļu plantācijas bioenerģijas un apaļkoksnes ieguvei. LVMI „Silava”, 2011, — 10 zīm.
  • Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšana. Izd. Lauku Avīze, 2014, — 21 zīm., nodota iespiešanai.
  • Latvijas vaskulāro augu flora. LU Bioloģijas institūts, sērijveida monogrāfija, 14 grāmatas, 1999—2021.
  • Koki, krūmi un zemsedzes augi Latvijas mežaudzēs. ”Šalkone”, 2014, —160 augu zīm.
  • Meža aizsardzība un apsardzība. O. Miezīte. 1. daļa Meža entomoloģija. ”Šalkone”, 2015, — 120 zīm.
  • Meža aizsardzība. O. Miezīte. 2. daļa Meža fitopatoloģija. ”Šalkone”, 2017, —180 zīm.,
  • Koku bērnudārzs. (A. Zviedre un S. Vaivade), izd. Meža īpašnieku biedrība Meža konsultants, 2018, — ~70 zīm.
  • Koki stāsta. (A. Zviedre un S. Vaivade), izd. Meža īpašnieku biedrība Meža konsultants, nodota iespiešanai, 2021.

Rūtas Kazākas publikāciju saraksts atrodams Enciklopēdijā Latvijas daba 6. sējumā (Rīga, 1998) un rakstā par Ellu Muižarāju.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Enciklopēdija Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998.
  • Lagzdiņa V. Mežkopju Bušu dzimta. Rīga, 2001.
  • Intervija ar Rūtu Kazāku 2021. gada 24. februārī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lagzdiņa V. Mežkopju Bušu dzimta. Rīga, 2001
  2. «Rūtas Kazākas zīmēto augu izstāde - Madona.lv». www.madona.lv.
  3. «“Es tikai puķītes zīmēju...” (FOTO)». zz.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. septembrī. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2021. gada 2. martā.