Voldemārs Lange

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Voldemārs Lange
Personīgā informācija
Dzimis 1907. gada 24. jūnijā
Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagasta "Upes-Piģi" (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1989. gada 22. decembrī (82 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne mežzinātne, botānika, dendroloģija
Zinātniskais grāds Dr. agr.
Darba vietas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļa, vēlāk Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultāte
Akadēmiskais amats profesors
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji Boriss Popovs, Augusts Kirhenšteins, Marģers Gūtmanis
Studenti Viesturs Šulcs, Rūta Kazāka

Voldemārs Lange (1907—1989) bija latviešu mežsaimniecības speciālists, botāniķis, dendrologs, kokaugu ekoloģijas, bioloģijas un ģeogrāfiskās izplatības pētnieks. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultātes profesors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Voldemārs Lange dzimis 1907. gada. 24. jūnijā Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagasta “Upes-Piģos”. Skolas gaitas uzsācis 1914. gadā Vecsvirlaukas pamatskolā un turpinājis Minskas guberņā Borisovičinā, kur viņa vecāki Pirmā pasaules kara laikā pavadīja bēgļu gaitas. Pēc atgriešanās dzimtenē papildinājies privātstundās (1918—1919) un 1920. gadā iestājies Jelgavas ģimnāzijā, kuru absolvējis 1927. gadā. Tā paša gada rudenī iestājies Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes mežkopības nodaļā, kuras kursu ar godalgotu diplomdarbu beidzis 1933. gada 13. janvārī.[1]

No 1931. gada maija līdz 1934. gada jūlijam ar pārtraukumiem strādājis kā praktikants pie vecākā docenta Teikmaņa un privātdocenta Rozena. No 1934. gada jūlija līdz 1936. gada novembrim strādājis Zemkopības Ministrijas Mežu pētīšanas stacijā, no 1936. gada novembra līdz 1938. gada februārim — subasistents LU Lauksaimniecības fakultātē Mežu izmantošanas katedrā, vēlāk — Mežu bioloģijas katedrā. 1938. gada 1.aprīlī ievēlēts par jaunāko asistentu. No 1942. gada līdz 1975. gadam – docents sākumā Meža bioloģijas, tad Dendroloģijas, vēlāk Botānikas katedras vadītājs (1944—1975). No 1975. gada līdz pat aiziešanai pensijā 1984. gadā — profesors.
Profesora Langes zinātniskā darbība bija saistīta gan ar Latvijas, gan citzemju kokaugu bioloģijas, ekoloģijas un ģeogrāfiskās izplatības izpēti. 1947. gadā viņš aizstāvējis Lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertāciju "Par korinšu ģints (Amelanchier Med.) izplatību Latvijas PSR". V. Lange piedalījies zinātniskās konferencēs Maskavā, Ļeņingradā, braucis uz Kaukāzu un Vidusāziju, kur iepazinies ar mežsaimniecībām, dendroloģiskajiem un botāniskajiem dārziem un apmeklējis zinātniskās iestādes. Studentiem lasījis dendroloģijas kursu, vadījis prakses dendroloģijā un diplomdarbus. Viņš darbojies Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisijas dendroloģijas grupā.[2]
Pēc 2000. gada ticis atrasts nepabeigts V.Langes manuskripts, kas satādīts ap 1965.gadu, "Latvijas PSR dendroflora". 2011. gadā tas nodots Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā[3].

Latvijas Botāniķu biedrības biedrs kopš 1952. gada.
Voldemārs Lange miris 1989. gada 22. decembrī Rīgā. Apglabāts Rīgā, Pļavnieku kapos (iepriekš saukti Ulbrokas kapi).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts, 1967.[4]
  • Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija medaļa “Darba veterāns”, 1983.[5]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daži dati par mežu izstrādāšanā lietojamiem zāģiem un cirvjiem. Mežsaimniecības rakstu krājums, XIII. Rīga, 1935.
  • Par Skrīveru dendroloģiskā parka dažu apgabalu sugu pašreizējo sastāvu. Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 3. Rīga, 1947.
  • Par korinšu ģints (Amelanchier Med.) izplatību Latvijas PSR. Mežsaimniecības Problēmu Institūta Raksti, nr.1. Rīga, 1949.
  • Salīdzinoši dati par 1939.—1940. un 1955.—1956. gada bargo ziemu sala ietekmi uz kokaugu sugām Latvijas PSR teritorijā. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, 10. 1957.
  • Par ķiploku embotiņa (Teucrium scordium L.) izplatību Zemgales līdzenumā. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, 10. 1961.
  • Dažāda sazarojuma parasto egļu mežsaimniecisks raksturojums. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, 11, 1962.
  • Kārpainā un pūkainā bērza (Betula verrucosa Ehrh. un Betula pubescens Ehrh.) fenoloģija Latvijas PSR. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, 12, 1963.
  • Pētījumi par bērzu jaunaudžu sugu sastāvu un to veidošanās gaitu. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, 22, 1969.
  • Wild un Jagt in Lettland. Hannover, Döhren, 1970.
  • Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A. Dendroloģija. Rīga, 1978.
  • Pētījumi par Latvijas PSR savvaļā augošajām vērenēm – Ribes alpinum L. un Ribes lucidum Kit. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, 194. 1982.

Rakstījis arī Latvijas Lauksaimniecības enciklopēdijai un Latvijas Mazajai enciklopēdijai, bijis Lauksaimniecības enciklopēdijas 2.—4. sējuma zinātniskais redaktors (1966—1971).

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LU 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939. gads
  • Voldemārs Lange. Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj., 489. lpp. Rīga, 1998. Šis avots nav izmantojams daudzo kļūdu dēļ.
  • Voldemāra Langes personīgā lieta LLU Arhīvā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LU 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939.gads
  2. Voldemāra Langes personīgā lieta LLU Arhīvā
  3. Intervija ar V. Šulcu 2021. gada 5. martā.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2021. gada 3. martā.
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2021. gada 3. martā.