Pāriet uz saturu

REM PRO

Vikipēdijas lapa
REM PRO SIA
REM PRO SIA
Dibināts 26.04.2007
Galvenais birojs Daugavpils, Latvija
Darbinieki 102 (2024)
Nozare Arhitektūras un inženiertehniskās aktivitātes un attiecīgās tehniskās konsultācijas

REM PRO ir arhitektūras projektu uzņēmums (dibināts 2007.gadā), kas realizē dažādus nacionālus projektus visā Latvijā. Uzņēmuma darba jomā ietilpst kā vēsturiski restaurācijas projekti, tā arī mūsdienu infrastruktūras projekti.

Nozīmīgākie uzņēmuma projekti: Daugavpils cietokšņa trīs objektu restaurācija (Inženieru arsenāls, Pulvera noliktava, 7.bastions) Rēzeknes olimpiskā centra projektēšana, Daugavpils lidostas projektēšana[1], Salaspils kodolreaktora demontāža un citi.

Uzņēmums REM PRO ir dibināts 2007.gadā Daugavpilī, un tā darbība vērsta uz Latgales reģiona arhitektūru. 2010.gadā uzņēmums paplašināja savu darbību, aptverot Latviju un Baltijas reģionu.

Uzņēmuma biroji atrodas Latvijā (Rīgā, Daugavpilī), Saūda Arābijā (Rijādā) un Apvienotajos Arābu Emirātos (Dubaijā). REM PRO sniedz pakalpojumus arhitektūras projektēšanas, inženierijas, infrastruktūras attīstības un būvniecības vadības jomā.

Daugavpils cietokšņa restaurācija (2022—2023)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils cietoksnis ir bijušais pamestais būvju komplekss vairāk nekā 150 hektāru platībā. Tā ēkas — Inženiertehniskais arsenāls, Pulvera noliktava un 7. bastions — celtas 19. gadsimtā un kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus bija sagruvušā stāvoklī.

Visiem īpašumiem bija bojāti jumti. Arhitekti pieņēma lēmumu izbūvēt jaunus jumtus vēsturiskajā augstumā, izmantojot cinkotu skārdsegumu, un atjaunot oriģinālos skursteņus, mansarda logus un jumta pārkares.

Fasādes ir pārbūvētas, izmantojot metāla konstrukcijas, lai samazinātu spriegumu un novērstu turpmākus bojājumus. Galvenajai fasādei ir klasisks izskats ar pelēku cokolu un okeraini dzeltenām sienām ar baltu apdari. Pārējās sienas ir pārbūvētas no sarkaniem ķieģeļiem, kādas tās bija savā sākotnējā veidolā. Pagalmā ir saglabājies oriģinālais bruģa segums, ko pirms atjaunošanas sākotnējā veidolā atrada un nofotografēja drons.

Inženieru arsenālā tika ierīkota grīda no dabīgā korķa. Tas ļāva saglabāt oriģinālās grīdas vēsturisko ķieģeļu mūrējumu un paslēpt zem tā visas inženierkomunikācijas.

Daži būvmateriāli bija saglabājušies labā stāvoklī un bija gatavi atkārtotai izmantošanai. Piemēram, saglabājušās koka jumta konstrukcijas tika izmantotas vārtu un palodžu izgatavošanai.

Rekonstrukcijas laikā 7. bastionā tika atklāts hidroizolācijas slānis no cinka loksnēm, kas bija labā stāvoklī. Arhitekti saglabāja oriģinālās loksnes un plānoja tās nostiprināt ar keramzītbetonu un ģeosintētiskiem materiāliem, lai saglabātu konstrukcijas integritāti. Lai to panāktu, būvnieki pēc tam izmantoja tradicionālās būvniecības metodes, kas būvniekiem un restauratoriem prasa specializētas zināšanas un prasmes, jo īpaši mūrējot velves mūsdienu apstākļos.

Pateicoties rekonstrukcijai, visās cietokšņa ēkās tiek rīkotas mākslas izstādes, kas saglabā vēsturi un bijušajā militārajā celtnē ievij jaunus kultūras kontekstus.

  1. Inženiertehniskais Arsenāls ieguva Grand Prix "Latvijas Būvniecības Gada balva". Nominācijā "Restaurācija" 2. vietu ieguva projekts "Daugavpils cietokšņa Pulvera noliktava un 7. bastions".[2]
  2. "REM PRO" izstrādātais Daugavpils cietokšņa Inženiertehniskā arsenāla, šaujampulvera noliktavas un 7. bastiona restaurācijas projekts ir ieguvis "zelta" apbalvojumu International Awards Associate (IAA) un TITAN Property Awards starp 1800 pieteikumiem no 30 valstīm.[3]
  3. "Daugavpils cietokšņa Inženiertehniskā arsenāla un pulveru noliktavas restaurācija" konkursa "Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022" kategorijā "Mantojuma pārveidošana un transformācija, restaurācija un rekonstrukcija" atzīta par uzvarētāju.[4]
  4. Daugavpils cietokšņa ainava ieguva bronzas godalgu ilgtspējīgas arhitektūras konkursā "Ilgtspēja arhitektūras būvniecībā un dizainā Baltijā 2023".

Rēzeknes olimpiskā centra projektēšana (2020)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes Olimpiskais centrs ir sporta būve 10 000 m² platībā, kas atrodas Rēzeknes upes ielejā. Projekts tika īstenots vairākos posmos, koncentrējoties uz sporta objektu integrēšanu Rēzeknes pilsētvidē. Sākotnējā posmā tika izbūvēts futbola laukums, ietverot nepieciešamo inženiertehnisko aprīkojumu un infrastruktūru. Centra arhitektūras projektā izmantota minimālisma pieeja, uzsverot funkcionalitāti un estētisko pievilcību, izmantojot melnus un baltus toņus un plašas stikla fasādes.

  1. Gada labākā būve Latvija 2020[5]
  2. Konkursa finālists MIPIM AWARDS 2021[6][7]
  3. Nominācija Jauna sabiedriskā ēka, 3. vieta, Latvijas Būvniecības gada balva 2020

Salaspils kodolreaktora demontāža (turpinās)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salaspils kodolreaktors — vienīgais kodolreaktors Latvijā — tika uzcelts 1960. gados un darbojās 37 gadus, līdz 1998. gadā to slēdza. Pēc slēgšanas iekārtu uzturēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas galu galā nolēma reaktoru likvidēt un demontēt, lai nodrošinātu vides drošību.

Projektam bija divi mērķi — izstrādāt visaptverošu plānu reaktora ekspluatācijas pārtraukšanai un demontāžai, ietverot visas palīgsistēmas, piemēram, specializētās iekārtas, tvertnes un inženierkomunikāciju sistēmas, un plānot esošo un radušos atkritumu materiālu apstrādi un apglabāšanu. Tas ietvēra radioaktīvo vielu, degvielas un naftas atlikumu apstrādi.

Sākotnējos posmos tika veikts objekta un apkārtējo teritoriju radioloģiskais novērtējums.[8] Pētījumi atklāja gruntsūdeņu piesārņojumu ar tritiju, kas lika veikt plašākus ietekmes uz vidi novērtējumus un modelēšanu, lai novērtētu piesārņojuma izplatību un iespējamos riskus.

2023. gada sākumā tika demontētas nozīmīgas sastāvdaļas — dzesēšanas ķēdes, reaktora aizsardzības sistēmas, jonizācijas kameras, eksperimentālie kanāli un saistītais zinātniskais aprīkojums. Šīs sastāvdaļas ir nodotas "RAG Radons" atbilstošai iznīcināšanai.