Rafaels Kadenass
| ||||||||||
| ||||||||||
Rafaels Kadenass (dzimis 1930. gada 8. aprīlī Barkisimeto) ir Venecuēlas dzejnieks un esejists.
Kadenass izdeva savu pirmo dzejas grāmatu Cantos iniciales 1946. gadā. Pēc Markosa Peresa Himenesa militārā apvērsuma viņš no 1952. līdz 1956. gadam devās trimdā Trinidādā. Tur gūtā pieredze atspoguļota viņa grāmatās Una Isla un Los cuadernos del destierro 1958. un 1960. gadā.
Turpmākajos gados līdzās dzejas sējumiem tika izdotas vairākas esejas par literatūru. 1985. gadā viņam tika piešķirta Premio Nacional de Literatura. 1992. gadā viņš saņēma Premio Pérez Bonalde. 2007. gadā viņš piedalījās 4. Latīņamerikas dzejas festivālā Vīnē. 2009. gadā viņš saņēma meksikāņa Huana Rulfo balvu. 2015. gadā viņš saņēma Garsijas Lorkas balvu. Tam sekoja Karalienes Sofijas balva 2018. gadā[1] un Servantesa balva 2022. gadā.[2]
Kadenass jaunībā bija komunists. Tomēr vēlāk viņš no šīs ideoloģijas distancējās. 2020. gadā viņš laikrakstam El País paziņoja, ka "jebkuras ideoloģijas problēma ir tā, ka tā apgrūtina brīvu domāšanu".[3] Nikolasa Maduro valdība atturējās apsveikt Kadenasu, jo viņš ieguva Servantesa balvu. Kadenass toreiz paziņoja: "Es neesmu saņēmis apsveikumus un negaidu. Nepiekrītu režīmam, bet politikā arī nepiedalos."
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ José E. Arévalo. «▷ Poeta venezolano, Rafael Cadenas, recibió el Premio Sofía de Poesía Iberoamericana 2018 #23Oct». El Impulso (spāņu), 2018-10-23. Skatīts: 2023-04-01.
- ↑ «Rafael Cadenas, testigo de la dignidad de Venezuela, gana el Premio Cervantes 2022». ELMUNDO (spāņu). 2022-11-10. Skatīts: 2023-04-01.
- ↑ Alonso Moleiro. «Rafael Cadenas: “El problema de toda ideología es que ya está hecha, lo cual traba el pensar libremente”». El País (spāņu), 2020-04-17. Skatīts: 2023-04-01.