Raiņa parks (Liepāja)
| Raiņa parks | |
|---|---|
| Tips | Publisks parks |
| Atrašanās vieta |
 Liepāja, Latvija |
| Koordinātas | 56°31′10.4″N 21°01′14.7″E / 56.519556°N 21.020750°EKoordinātas: 56°31′10.4″N 21°01′14.7″E / 56.519556°N 21.020750°E |
| Platība | 15.5 ha |
| Atvērts | 1841. gads |
Raiņa parks ir ainavu parks Liepājā, kas atrodas starp Brīvības ielu un Zemnieku ielu. Tā platība ir 15,5 ha.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 19. gadsimta 30. gadiem šajā vietā atradās purvaina pļava ar alkšņu mežiņu, tāpēc vietu sauca par Alkšņiem, Alkšnu birzi vai Alkšņu mežu. Līdz ar Liepājas—Grobiņas šosejas izbūvi 1841. gadā sākas teritorijas iekopšana, kā rezultātā tika nosusināta zeme, izveidota grāvju sistēma un iekārtoti celiņi.[2] 1842. gadā otrpus jaunizveidotajai Liepājas—Grobiņas šosejai izbūvēja paviljonu, kas darbojās visu gadu, ar dārzu un telpām koncertiem. Ap 1848. gadu uz šejieni no vecākā pilsētas parka — Šmedema dārza — pārcēla Jāņu svinības ar tautiskām izdarībām un plašu uguņošanu.[1] Šeit notika pūtēju orķestru koncerti, teatralizētie bērnu svētki, kā arī vingrotāju un svarcēlāju sacensības.[2] Kad 1875. gadā tika uzbūvēta kūrmāja Jūrmalas parkā, parks zaudēja savu popularitāti.[2] 19. gadsimta beigās parks tika saukts par Jaunliepājas parku un Raiņa parka nosaukumu tas ieguva tikai 1925. gadā. 20. gadsimta 30. gados parka stādījumus papildināja ar krūmu un koku grupām virsdārznieka A. Leimaņa vadībā.[1]
Otrā pasaules kara laikā Raiņa parks saistīts ar pirmo nacistiskās Vācijas īstenoto ebreju slaktiņu Latvijas teritorijā. Nacistu karaspēks ieņēma Liepāju 1941. gada 29. jūnijā. Jau nākamo dienu laikā tika arestēti daudzi ebreji, no kuriem ap 300 kopā ar “padomju aktīvistiem” nošauti ap 3. vai 4. jūliju.[3] Viņu līķi tika izmesti grāvjos un pārklāti ar smiltīm, tomēr karstā laika dēļ nogalināto līķi sāka sadalīties, un nacisti nolēma viņus pārapbedīt. Visi upuri tika apglabāti Līvas kapsētā ebreju daļā, izņemot piecus latviešus, kas apglabāti Centrālajā kapsētā.[4] Slepkavības vietā Raiņa parkā padomju laikā uzstādīts piemineklis ar uzrakstu latviešu un krievu valodā.[3]
1942. gada septembra vētrā parkā tika bojāti ap 120 koki, turklāt 90 ap 200 gadus veci koki izgāzti ar visām saknēm vai pārlauzti.[1]
Parks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parkā aug bērzi, liepas, kastaņas, priedes, visvairāk ir melnalkšņu (vienam no tiem apkārtmērs ir 3,7 m, bet augstums — 22 m). Ziemeļos no Tirgus ielas ir izveidots lielais pastaigu loks, ko savieno celiņi visos virzienos. Parkā atrodas ainaviski izlocīts kanāls, bet parka dienvidu daļā dīķis ar saliņu. Gar Brīvības ielu parka vidusdaļā ir divi mākslīgi veidoti uzkalniņi, trešais — zālienā dienvidos no Tirgus ielas. Parkā izveidots arī bērnu rotaļu laukums un iežogots futbola laukums. No maģistrālajām ielām parku norobežo zirgkastaņu un melnalkšņu alejas[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Zudusī Latvija - Liepāja. Raiņa parks». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-02-13.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Līga Sāne-Alksne. Ceļvedis Liepājas arhitektūrā. Liepāja : Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde, 1991. 56–59. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 «Liepāja, Raiņa parks : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2022-02-13.
- ↑ «Raiņa parks | Liepajas ebreju mantojums» (latviešu). Skatīts: 2022-02-13.
- ↑ «Parki, skvēri un laukumi». Parki, skvēri un laukumi (latviešu). Skatīts: 2022-02-13.