Raibais platpieris

Vikipēdijas lapa
Raibais platpieris
Hypophthalmichthys nobilis
(J. Richardson, 1845)
Raibais platpieris
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaMelnvēderu dzimta (Xenocyprididae)
ĢintsPlatpieri (Hypophthalmichthys)
SugaRaibais platpieris (Hypophthalmichthys nobilis)
Sinonīmi
  • Aristichthys nobilis
Raibais platpieris Vikikrātuvē

Raibais platpieris (Hypophthalmichthys nobilis) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Ķīnas centrālo un dienviddaļu.[1] Raibais platpieris tiek plaši audzēts zivsaimniecībās daudzviet pasaulē,[2] Latviju iekskaitot, kā arī daudzviet tas ir iedzīvojies dabīgajās ūdenstilpēs, piemēram, Eiropā un Ziemeļamerikā.[1][3]

Dabiskajā vidē Āzijā sugas izdzīvošanu apdraud vides piesārņojums, pārmērīga zvejniecība un ūdenstilpju mākslīga pārveidošana, uz tām izbūvējot aizsprostus. Iespējams, tā ir apdraudēta, jo populācijas lielums ik gadu samazinās, bet, tā kā trūkst datu par šīs sugas populācijas lielumu, tai, saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem, nav piešķirts kāds noteikts sugas statuss.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā raibais platpieris ievests 1960. gados vai vēlāk audzēšanai dīķsaimniecībās. Pa vienam eksemplāram tas 1990. un 1992. gadā noķerts Rīgas līča piekrastē. Ielaišana dabiskās ūdenstilpēs un populāciju izveidošanās Latvijā nav zināma.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibais platpieris ir liela saldūdens zivs. Tā garums var sasniegt 146 cm, svars 50 kg, lai gan parasti tas ir apmēram 60 cm garš.[2][4] Ķermenis raibajam platpierim samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Uz vēdera garenvirziena ķīļveida josla. Galva liela (apmēram 27—35% no kopējā ķermeņa garuma[2]), acis mazas, kas atrodas zemu galvas sānos, veidojot platu pieres daļu starp acīm.[2][4] Mute vērsta uz augšu. Mugura tumša, sāni un vēders sudrabaini vai zeltaini. Pieaugušiem īpatņiem uz sāniem mēdz būt tumši plankumi. Žaunu vākus aptverošās plēves galvas apakšpusē saaugušas kopā, veidojot kroku. Atšķirībā no ļoti līdzīgā baltā platpiera raibajam platpierim krūšu spuru gali sniedzas aiz vēdera spuru pamatnēm. Rīkles zobi vienā rindā, to virsma gluda. Žaunu bārkstis nav saaugušas kopā.[4][5] Zvīņas smalkas, un uz sānu līnijas ir 96—110 zvīņas.[5]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijā, savā dabīgajā vidē, raibais platpieris mājo upēs, kurām raksturīgas aktīvas ūdens līmeņa izmaiņas. Sastopamas arī jūrā upju grīvu tuvumā. Barojas salīdzinoši seklās, lēni plūstošās un siltās vietās, 05—1,5 m dziļumā, ar ūdens temperatūru apmēram 24°C.[1][2] Ziemo upju lejtecēs un vidusdaļā, kur upē veidojas dziļākas bedres. Pavasarī, kad plūdos ceļas ūdens līmenis, veic garus migrācijas ceļus uz nārstošanas vietām upju augštecēs. Nārsto tikai dziļos ūdeņos. Pēc nārsta pieaugušie īpatņi atgriežas savās barošanās vietās.[1][2] Barojas uz ūdentilpes gultnes ar zooplanktonu un fitoplanktonu.[1][2][4]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība raibajam platpierim iestājas 5—6 gadu vecumā, sasniedzot 55—70 cm garumu un 5—10 kg masu.[1] Nārsto pavasarī un vasarā plūdu laikā, kad ūdens temperatūra ir 18—27°C. Ja ūdens līmenis krītas, nārstošana tiek pārtraukta, bet atsākas, ja līmenis atkal ceļas. Nārstošana notiek ūdens augšējos slāņos.[1][4] Auglība 0,3—1,9 milj. ikru, kas ir dzeltenīgā krāsā un caurspīdīgi. Raksturīgs porciju nārsts līdz 3 piegājieniem. Ikri puspelaģiski, to attīstība ilgst 1—3 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Ja uz upes ir sabūvēti aizsprosti, ikri nespej peldēt pietiekami ilgi pa straumi un attīstīties. Arī kāpuri turpina peldēt pa straumi lejup pa upi, līdz apmetas kādā stāvoša vai ļoti lēni plūstoša ūdens līcī, plūdu ūdeņu ezeriņā vai attekā.[1][4] Veido hibrīdus ar balto platpieri. Raibais platpieris var sasniegt 17—20 gadu vecumu.[1][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]