Raibeņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raibeņi
Nymphalis (Kluk, 1780)
Augļkoku raibenis (Nymphalis polychloros)
Augļkoku raibenis (Nymphalis polychloros)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
VirsdzimtaDižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
ApakšdzimtaĪstie raibeņi (Nymphalinae)
CiltsRaibeņu cilts (Nymphalini)
ĢintsRaibeņi (Nymphalis)
Sinonīmi
  • Scudderia[1]
  • Euvanessa
Raibeņi Vikikrātuvē

Raibeņi, raibeņu ģints (Nymphalis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie raibeņu cilts (Nymphalini). Vēl nesenā pagātnē šī ģints bija daudz lielāka, bet mūsdienās no tās ir izdalītas vairākas jaunas ģintis: nātru raibeņi, jāņogu raibeņi un zilie admirāļi.[2] Šīs ģints sugas sastopamas tikai ziemeļu puslodē: Eirāzijā un Ziemeļamerikā, apvienojot 6 sugas.[1] Latvijā mājo 4 raibeņu ģints sugas: augļkoku raibenis (Nymphalis polychloros), bērzu raibenis (Nymphalis antiopa), kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas) un vīksnu raibenis (Nymphalis vaualbum).[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visiem raibeņiem spārnu apakšpuses ir kriptiskas un neuzkrītošas, attēlā Kalifornijas raibenis (Nymphalis californica)

Raibeņi ir lieli vai vidēji lieli tauriņi.[4] Lielākā daļa ir ar košiem oranži-melniem spārniem, bet ir arī izņēmums - bērzu raibenis. Raibeņu ģints tauriņiem ir raksturīgs kriptisks (slēpjošs) spārnu krāsojums. Lai arī no virspuses tie ir koši un krāsaini, no apakšpuses spārni ir neuzkrītoši, pelēkbrūni, atgādinot vecas koku lapas.

Izplatības areāla mērenajā joslā, kur ziemās ir raksturīga sniega sega, visas sugas ziemo pieaugušu tauriņu attīstības stadijā. Līdz ar to jau pirmajās siltajās pavasara dienās tie izlido un kļūst par pirmajiem tauriņiem, kurus var novērot.[4] Siltākos reģionos tos lidojam var novērot arī siltākās ziemas dienās.[1] Tie ziemo dažādās tumšās, no vēja pasargātās spraugās: koku dobumos, vecu koku mizu rievās, alās, klinšu spraugaas, neapkurinātu ēku konstrukcijās. Ar aizvērtiem spārniem tauriņi saplūst ar apkārtējo vidi, meža kritalām un iespējamiem ienaidniekiem tos ir ļoti grūti pamanīt.

Daudzām sugām pieaugušie tauriņi gandrīz nav novērojami, barojoties ar ziedu nektāru, bet tie pamatā barojas ar koku rūgstošām sulām. Kāpuri barojas ar dažādu koku lapām.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibeņu ģints (Nymphalis)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]