Raihmans pret Latviju
Raihmans pret Latviju ir lieta (iesnieguma Nr. 1621/2007), ko 2010. gadā izlēma ANO Cilvēktiesību komiteja (dokumenta Nr. CCPR/C/100/D/1621/2007).
Faktiskie apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1959. gadā dzimušā iesnieguma autora vārds un uzvārds Latvijas PSR dokumentos tika rakstīts kā "Леонид Райхман". 1998. gadā viņš saņēma Latvijas nepilsoņa pasi, kurā viņa vārds bija latviskots kā "Leonīds Raihmans". 2004. gadā viņš vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu dokumentos atļaut izmantot vārda un uzvārda formu "Leonid Raihman", kas tika noraidīts, tāpat kā viņa vēršanās Latvijas tiesās.
2007. gadā Latvijas Cilvēktiesību komitejas bijušais līdzpriekšsēdētājs Raihmans nodeva iesniegumu ANO Cilvēktiesību komitejai.
Komitejas viedoklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. gada 28. gada oktobrī komiteja pieņēma viedokli, saskatot Raihmana lietā SPPPT 17. panta (tiesības uz privātas dzīves aizsardzību) pārkāpumu ar šādu motivāciju:
8.3. Komiteja atgādina savu vispārēju komentāru par tiesībām uz privātumu, kurā tika noteikts, ka jēdziens "patvaļīga iejaukšanās" var būt attiecināms arī uz likuma paredzētiem iejaukšanās gadījumiem. Komiteja norāda, ka dalībvalsts Valodas likuma 19. pants paredz plašu un vispārēju principu, ka visiem personvārdiem jāatbilst latviešu valodai un jābūt rakstītiem saskaņā ar latviešu valodas normām. Citas etniskas izcelsmes personvārdiem nav paredzēti izņēmumi. Komiteja atgādina, ka patvaļīguma koncepta ieviešana ir domāta, lai nodrošinātu, ka pat likumā paredzēta iejaukšanās obligāti būtu atbilstoša Pakta noteikumiem, mērķiem un uzdevumiem, kā arī katrā gadījumā būtu saprātīga. Tā ievēroja dalībvalsts nosaukto iejaukšanās, kas tika saukta par nepieciešamu pasākumu, lai aizsargātu latviešu valodu un tās kā integrālās sistēmas pienācīgu funkcionēšanu, mērķi. Komiteja arī ievēroja grūtības, kurām latviešu valoda tika pakļauta padomju valdīšanas laikā, un uzskata nosaukto mērķi par leģitīmu. Komiteja tomēr uzskata, ka izdarītā iejaukšanās rada [iesnieguma] autoram lielas neērtības, kas nav saprātīgas, ievērojot, ka tās nav samērīgas ar sasniedzamo mērķi. Lai gan likumdošanas politikas jautājums un līdzekļi oficiālo valodu aizsardzībai un nostiprināšanai vislabākajā gadījumā atstājami dalībvalstu izvēlē, Komiteja uzskata, ka lokāmas galotnes piespiedu pievienošana uzvārdam, kas gadu desmitiem tika lietots oriģinālajā formā un kas maina tā izrunu, ir valsts valodas aizsardzības mērķim nesamērīgs iejaukšanās pasākums. Uz iepriekšējās judikatūras, kurā tā nolēma, ka 17. panta aizsardzība ietver tiesības izvēlēties un mainīt savu vārdu, pamata Komiteja uzskata, ka šī aizsardzība vēl jo vairāk aizsargā personas no pasīvas pakļaušanas vārda maiņas uzlikšanai no dalībvalsts puses. Tāpēc Komiteja uzskata, ka dalībvalsts veiktā autora vārda vienpusēja modifikācija oficiālajos dokumentos nav saprātīga, un tāpēc veido patvaļīgu iejaukšanos viņa privātajā dzīvē, pārkāpjot Pakta 17. pantu
— CCPR/C/100/D/1621/2007 Para. 8.3. Atsauces nav atveidotas
Komiteja neuzskatīja par nepieciešamu vērtēt, vai lietas apstākļi radīja citu SPPPT pantu pārkāpumu (8.4. pkt.). Komiteja norādīja, ka "Dalībvalstij ir pienākums nodrošināt autoram atbilstošu atlīdzinājumu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu līdzīgus pārkāpumus nākotnē, tai skaitā veicot izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos" (10. pkt.) un izteica vēlmi 180 dienu laikā saņemt informāciju no Latvijas par rīcību viedokļa iedarbināšanai (11. pkt.).
Divi no 15 komitejas locekļiem (K. Telins un R. Rivass Posada), kas piedalījās viedokļa pieņemšanā, izteica atšķirīgas domas un pakta pārkāpumu lietā nesaskatīja.
Reakcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LCK pauda cerību, ka tuvākajā laikā Saeima pieņems grozījumus Valsts valodas likumā, lai nodrošinātu iespēju norādīt citu valodu vārda un uzvārda oriģinālformu dokumentos.
Latvijas Republikas Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine pauda viedokli, ka komitejas viedoklis nav saistošs.[1]
L. Raihman(-s) lūdza tiesu pārskatīt viņa lietu sakarā ar ANO CtK apsvērumiem kā jaunatklātiem apstākļiem. Augstākās tiesas Senāts lēma, ka Cilvēktiesību komitejas apsvērumi ir pamats uzsākt administratīvo procesu no jauna iestādē, šajā gadījumā – Valsts valodas centrā.[2] L. Raihman(-s) atkārtoti izgāja tiesvedību, un 2017. gada Augstākā tiesa atteica viņam personvārda atveidi dokumentos bez papildu galotnēm.[3]
2012. gadā Latvijas valdība paziņoja, ka "nesaskata nepieciešamību nekavējošu pasākumu veikšanai nolūkā mainīt pastāvošu nacionālo regulējumu attiecībā uz personvārdu atveidi oficiālajos dokumentos. Tajā pašā laikā Valdība ņems vērā Komitejas viedokli turpmākās diskusijās, kas var rasties nacionālajā līmenī saistībā ar šo jautājumu".[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ANO Cilvēktiesību komiteja: uzvārdu latviskošana dokumentos - pretrunā ar tiesībām uz privātumu
- ↑ Senāts: ANO Cilvēktiesību komitejas konstatētie pārkāpumi lietā Raihman pret Latviju novēršami Valsts valodas centrā Arhivēts 2017. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē. AT paziņojums presei, 16.06.2011.
- ↑ Personvārda atveide atbilstoši latviešu valodas prasībām nav tiesību uz privāto dzīvi aizskārums Arhivēts 2017. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē., paziņojums presei; AT spriedums[novecojusi saite]
- ↑ Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās dienesta informācija Nr.03/149-1513
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ANO CTK viedoklis (angliski)
- Viedokļa daļējs tulkojums latviski