Latvijas Senāts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.gada līdz 1940.gadam (līdz Latvijas Republiku okupēja PSRS).

Latvijas tiesu varas simbols.
Fascija - Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940.gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements.

Satura rādītājs

Latvijas Senāta izveidošana un vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Senāts tika nodibināts 1918.gadā kā viena no pirmajām Latvijas Republikas iestādēm. Latvijas Senātu nodibināja ar 1918. gada 6. decembra Latvijas Tautas padomes "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību" (Skat. Latvijas Pagaidu Valdības likumu un rīkojumu krājums, Nr. 1, 15.07.1919., Nr. 10, 12. lpp. et seq., 7. punkts), kas bija Latvijas Senāta, tāpat kā pārējo pirmsokupācijas Latvijas tiesu pamatlikums. 1918.gada 6.decembra „Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību” kā kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu Rīgā, kas izspriež lietas koleģiālā sastāvā un sadalās civilā, kriminālā un administratīvā nodaļās ar kopīgā sēdē vēlētiem priekšsēdētājiem. Pie Senāta pastāv virsprokurors ar biedriem. Senāta locekļus ieceļ Pagaidu valdība no Tieslietu ministrijas priekšā liktiem kandidātiem, bet viņu apstiprināšana piekrīt Tautas padomei.[1]. Latvijas Senāts tika "oficiāli likvidēts" ar 1940. gada 11. novembra Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu par Latvijas PSR tiesu sistēmas pārveidošanu (Skat. Latvijas PSR Likumu, dekrētu un valdības noteikumu krājums, Nr. 7, 1941, 10.04.1941., Nr. 74, 189. lpp. et seq., 4. punkts). Lielvācijas okupācijas laikā Latvijas Senāta darbība netika atjaunota. (Skat., piem.: 1942. gada 13. marta ģenerālkomisāra Dr. Drehslera (Drechsler) Rīkojums par vietējo tiesu iestāžu pagaidu darbību Latvijas ģenerālapgabalā. Rīkojumu Vēstnesis, Nr. 45, 26.03.1942., 221. lpp. et seq., § 2.).[2].

Latvijas Senāta iekārta un struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Departamenti un Apvienotā Sapulce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senātā darbojās 3 departamenti: Civīlais Kasācijas Departaments (CKD), Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD) un Administratīvais Departaments (AD). Senāta Apvienotā Sapulce (AS) izšķīra svarīgākās, likumos paredzētās lietas.

Senāta Civilais Kasācijas Departaments (CKD)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatora Kārļa Ozoliņa vadītais Senāta CKD (1919.g.-1933.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Kārlis Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1919.gada līdz 1933.gadam. Viņa vadībā CKD rada pirmo tiesu praksi un definē Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipus.

1. Latvija, kā tiesiska valsts

Viens no šādiem pamatprincipiem ir Latvijas, kā tiesiskas valsts princips. Tas nostiprināts 1921.gada 8.decembra Senāta CKD spriedumā Lietā Nr.188 Apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" lietā, kā arī 1926.gada 25.novembra Senāta CKD spriedumā Eižena un Helenas Švarcu prasības ietā pret Latvijas Republikas Saeimu un Zemkopības ministriju (Senators K.Ozoliņš, Senators A.Lēbers).

Senatora Augusta Lēbera vadītais Senāta CKD (1933.g.-1934.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Augusts Lēbers kā Senāta CKD priekšsēdētāja vietas izpildītājs vadīja Senāta CKD no 1933.gada līdz 1934.gadam.

Senatora Osvalda Ozoliņa vadītais Senāta CKD (1934.g.-1940.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Osvalds Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1934.gada līdz Senāta likvidācijai 1940.gadā.

Senāta Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatora Miķeļa Gobiņa vadītais Senāta KKD (1919.g.-1931.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Miķelis Gobiņš kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1919.gada līdz 1931.gadam.

Senatora Aleksandra Gubena vadītais Senāta KKD (1931.g.-1940.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Aleksandrs Gubens kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1931.gada līdz 1940.gadam.

Senatora Jāņa Baloža vadītais Senāta KKD (1940.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Jānis Balodis kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1940.gada līdz Senāta likvidācijai 1940.gadā.

Senāta Administratīvais Departaments (AD)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatora Kristapa Valtera vadītais Senāta AD (1919.g.-1934.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Kristaps Valters kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1919.gada līdz 1934.gadam.

Senatora Jāņa Kalaca vadītais Senāta AD (1935.g.-1940.g.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senators Jānis Kalacis kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1935.gada līdz Senāta likvidācijai 1940.gadā.

Latvijas Senāta Virsprokuratūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Senāta pastāvēja Virsprokuratūra.

Latvijas Senāta jurisdikcija un uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Senāta jurisdikcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu.

Viens likums - viena taisnība visiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

Latvijas Senāta sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāts 1925.gadā.
Latvijas Senāts, 1925. gadā. Senatori un Senāta prokurori 1925.gadā. No kreisās A. Haritonovskis, F. Blūms, Fr. Zilbers, K. Puriņš, A. Gubens, A. Sīmanis, K. Valters, K. Ozoliņš, A. Lēbers, J. Kalacis, B. Nagujevskis, A. Pētersons.
Senāts 1926.gadā.
Latvijas Senāts, 1926.gadā. Senatori, Senāta prokurori un sekretāri, 1926.gadā. Stāv no kreisās F. Kamradziuss, A. Pētersons, A. Haritonovskis, J. Kalacs, E. Bite, Volkovs, V. Kaders, A. Zonne. Sēž no kreisās A. Sīmanis, A. Gubens, M. Gobiņš, K. Valters, K. Ozoliņš, A. Lēbers, B. Nagujevskis.
Senāts 1935.gadā.
Latvijas Senāts, 1935.gadā. Senatoru svinīgā sanāksme, 1935.gada 19.decembrī,Latvijas Senāta dibināšanas atceres dienā. Sēž no kreisās B. Nagujevskis, K. Valters, A. Lēbers, O. Ozoliņš, tieslietu ministrs H. Apsītis, J. Kalacis, J. Graudiņš, K. Puriņš. Stāv no kreisās M. Čakste, F. Vesmanis, J. Skudre, J. Grots, J. Balodis, R. Alksnis, V. Bukovskis, A. Kaņepīts,F. Blūms, E. Bite.
Senāts 1936.gadā.
Latvijas Senāts, 1936.gadā. Senāta svinīgā sēde, 1936.gada 15.maijš.
Senāts 1938.gadā.
Latvijas Senāts, 1938. gadā. Sēž no kreisās R. Alksnis, J. Balodis, K. Puriņš, O.Ozoliņš, A. Gubens, J. Kalacis, Fr. Zilbers, F. Konradi, K. Ducmanis, A. Rumpēters, P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls.
Senāta apvienotās sapulces sēde1939.gadā.
Senāta apvienotās sapulces sēde, 1939. gadā. No kreisās: senators T. Bergtāls, senators J. Ankravs, senators J. Skudra, senators M. Čakste, senators R. Alksnis, Senāta Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētājs senators A. Gubens, Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētājs J. Kalacis, senāta virsprokurors Fr. Zilbers, senators K. Ducmans, senators P. Leitāns, senators J. Grots, senators P. Stērste un senāta prokurors E. Bite.

Tā darbības laikā Senātā pavisam darbojušies 30 senatori.

Vārds Attēls Iecelts amatā Atbrīvots no amata Departaments Izglītība
1 Senators Rūdolfs Jānis Alksnis RudolfsJanisAlksnis.jpg 1931. gada 17. februāris 1940. gada 26. novembris KKD, CKD, AD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
2 Senators Jānis Ankravs JanisAnkravs.jpg 1937. gada 1. septembris 1940. gada 26. novembris KKD Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
3 Senators Jānis Balodis JanisBalodis1.jpg 1928. gada 29. jūnijs 1940. gada 26. novembris KKD Tērbatas universitātes juridiskā fakultāte
4 Senators Teodors Bergtāls TeodorsBergtals.jpg 1938. gada 17. maijs 1940. gada 26. novembris AD Varšavas universitātes juridiskā fakultāte
5 Senators Vladimirs Bukovskis VladimirsBukovskis.jpg 1934. gada 23. janvāris 1937. gada 8. jūlijs CKD Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
6 Senators Mintauts Čakste MintautsCakste.jpg 1934. gada 23. janvāris 1940. gada 26. novembris CKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
7 Senators Baldvins Disterlo BaldvinsDisterlo.jpg 1921. gada 29. septembris 1922. gada 1. oktobris AD Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte
8 Senators Kārlis Ducmanis KarlisDucmanis.jpg 1936. gada 19. augusts 1940. gada 26. novembris AD Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte
9 Senators Miķelis Gobiņš MikelisGobins.jpg 1918. gada 19. decembris 1931. gada 27. janvāris KKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
10 Senators Jānis Graudiņš JanisGraudins.jpg 1918. gada 7. decembris 1920. gada 1. novembris KKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
11 Senators Jēkabs Grots JekabsGrots.jpg 1934. gada 23. janvāris 1940. gada 26. novembris CKD Tērbatas universitātes juridiskā fakultāte
12 Senators Aleksandrs Gubens AleksandrsGubens.jpg 1920. gada 29. novembris 1940. gada 26. novembris KKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
13 Senators Jānis Kalacis JanisKalacs.jpg 1922. gada 7. septembris 1940. gada 26. novembris AD Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte
14 Senators Frīdrihs Konradi FridrihsKonradi.jpg 1928. gada 8. maijs 1939. gada 1. oktobris CKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
15 Senators Pēteris Leitāns PeterisLeitans.jpg 1937. gada 1. septembris 1940. gada 26. novembris CKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
16 Senators Augusts Lēbers AugustsLoebers.jpg 1919. gada 19. augusts 1938. gada 1. janvāris CKD, AD Tērbatas universitātes juridiskā fakultāte, Getingenas universitātes juridiskā fakultāte
17 Senators Broņislavs Nagujevskis BronislavsNagujevskis.jpg 1919. gada 15. decembris 1935. gada 1. janvāris KKD Kazaņas universitātes juridiskā fakultāte
18 Senators Kārlis Ozoliņš KarlisOzolins.jpg 1918. gada 19. decembris 1933. gada 23. novembris CKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
19 Senators Osvalds Ozoliņš OsvladsOzolins.jpg 1930. gada 26. jūnijs 1940. gada 26. novembris CKD Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte
20 Senators Aleksandrs Pētersons AleksandrsPetersons.jpg 1922. gada 16. novembris 1931. gada 17. decembris CKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs
21 Senators Kārlis Puriņš KarlisPurins.jpg 1925. gada 6. augusts 1940. gada 26. novembris AD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
22 Senators Maksis Ratermanis MaksisRetermanis.jpg 1939. gada 16. novembris 1940. gada 1. oktobris CKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
23 Senators Augusts Rumpēters AugustsRumpeters.jpg 1938. gada 1. septembris 1940. gada 26. novembris CKD Tērbatas universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
24 Senators Andrejs Sīmanis AndrejsSimanis.jpg 1920. gada 7. jūnijs 1926. gada 13. novembris AD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
25 Senators Jānis Skudre JanisSkudre.jpg 1934. gada 18. novembris 1940. gada 26. novembris KKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
26 Senators Pēteris Stērste PeterisSterste.jpg 1937. gada 1. septembris 1940. gada 26. novembris CKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
27 Senators Kristaps Valters KristapsValters1.jpg 1918. gada 7. decembris 1934. gada 15. maijs AD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
28 Senators Frīdrihs Vesmanis Fridrihs Vesmanis.jpg 1921. gada 29. septembris 1937. gada 1. septembris CKD, AD Tērbatas universitātes juridiskā fakultāte, Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte
29 Senators Voldemārs Zāmuēls Voldemars Zamuels.jpg 1918. gada 19. decembris 1921. gada 17. jūnijs CKD Tērbatas universitātes juridiskā fakultāte
30 Senators Fricis Zilbers FricisZilbers.jpg 1926. gada 6. augusts 1936. gada 1. janvāris KKD Maskavas universitātes juridiskā fakultāte

Tā darbības laikā Senāta Virsprokuratūrā darbojušies sekojoši Senāta virsprokurori un Senāta prokurori.

Vārds Attēls Iecelts amatā Atbrīvots no amata Amats Izglītība
1 Senators Voldemārs Zāmuēls Voldemars Zamuels.jpg 1919. gada 23. septembris 1921. gada 17. jūnijs Senāta virsprokurors Tērbatas universitātes juridiskā fakultāte
2 Aleksandrs Haritonovskis 1922. gada 5. oktobris 1933. gada 19. februāris Senāta virsprokurors Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte
3 Voldemārs Kaņepīts 1933. gada 12. oktobris 1936. gada 26. maijs Senāta virsprokurors Demidova licejs
4 Senators Fricis Zilbers FricisZilbers.jpg 1936. gada 1. jūlijs 1940. gada 1. jūnijs Senāta virsprokurors Maskavas universitātes juridiskā fakultāte
5 Pauls Keusslers 1920. gada 15. janvāris 1925. gada 2. janvāris Senāta prokurors
6 Senators Aleksandrs Pētersons AleksandrsPetersons.jpg 1921. gada 2. augusts 1922. gada 15. novembris Senāta prokurors Maskavas universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs
7 Aleksandrs Haritonovskis 1921. gada 24. novembris 1922. gada 5. oktobris Senāta prokurors Pēterburgas universitātes juridiskā fakultāte
8 Erasts Bite ErastsBitte.jpg 1924. gada 2. maijs Senāta prokurors
9 Senators Jānis Ankravs JanisAnkravs.jpg 1936. gada 1. decembris 1937. gada 16. septembris Senāta prokurors Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
10 Teodors Ūdris 1937. gada 16. septembris Senāta prokurors
11 Senators Teodors Bergtāls TeodorsBergtals.jpg 1938. gada 4. februāris 1938. gada 1. jūnijs Senāta prokurors Varšavas universitātes juridiskā fakultāte

Latvijas Senāta sēdeklis un Tiesu pils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāta ēka Brīvības bulvārī 10 līdz Tiesu pils uzbūvēšanai.
Senāta ēka Brīvības bulvārī 10 līdz Tiesu pils uzbūvēšanai
Latvijas Tiesu pils, kas bija Senāta sēdeklis.
Latvijas Tiesu pils, kas bija Senāta sēdeklis. Vēstījumā, kas iemūrēts Tiesu pils pamatos rakstīts: „Tie, kam ir dots un nākamībā tiks dots neatkarīga soģa amats Latvijā, gādās, lai taisnības saule Latvijas zemē neaptumšojas un taisnības siltums uz viņas pamatiem neizdziest.
Senāta sēžu zāle.
Senāta sēžu zāles fragments.
Senāta sēžu zāle.
Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.
Senāta sēžu zāle.
Senāta sēžu zāles kopskats.

Senāta sēdeklis bija Rīgā. 1938.gadā Senāts pārnāca uz jaunuzcelto Tiesu Pili, Rīgā, Brīvības bulvārī.

Latvijas Senāta spriedumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāts savā 22 gadu pastāvēšanas laikā izlēmis vairāk nekā 65 000 lietas, tā tad ap 3 000 lietu gadā, bet Senāta Apvienotā sapulce izlēmusi aptuveni 600 lietas. Apmēram 4800 spriedumus Senāts savā laikā publicējis. Senāta spriedumu krājumi aptver ap 6000 lappušu.

Latvijas Senāta spriedumi pēc departamentiem un gadiem:

Gads CKD KKD AD AS
1919 3 8 1 0
1920 133 157 120 22
1921 201 514 580 19
1922 334 682 1324 48
1923 400 716 2315 56
1924 385 915 3116 46
1925 508 1201 2454 19
1926 468 1534 1927 37
1927 524 1185 1578 34
1928 669 1018 1589 33
1929 943 1079 1466 59
1930 1054 1117 1788 29
1931 918 1209 1987 30
1932 1007 1137 1649 30
1933 1126 1255 1299 23
1934 1834 1068 1399 38
1935 2017 1023 915 29
1936 1690 1010 1181 45
1937 1506 1017 1102 40
1938 ? ? ? ?
1939 ? ? ? ?
1940 ? ? ? ?

Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1934.gada 19.decembra Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1132 - Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
  • 1938.gada 9.aprīļa Senāta CKD Kopsēdes spriedums Lietā Nr.11 - Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
  • 112. 1935.gada 15.jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā[3]
  • 113. 1935.gada 30.jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri[4]
  • 114. 1935.gada 30.jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 - Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".[5]
  • 115. 1935.gada 30.jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.[6]

Latvijas Senāta likvidēšana un Senatoru likteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940.gadā PSRS okupācijas iestādes Senātu likvidēja. Tajā brīdī dzīvi bija 16 senatori un 7 bijušie senatori. No tiem 14 devās trimdā, 7 PSRS okupācijas iestādes deportēja, 2 mira Latvijā pēc 1940.gada. Kā norādījis senatora Augusta Lēbera dēls Dītrihs Andrejs Lēbers, šķiet nav citu augstāku tiesu pasaulē, ko būtu piemeklējis līdzīgs liktenis.[7].

Piecu Senatoru atzinums par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām Latvijas Republikas okupācijas apstākļos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1948.gada pavasarī pēc Latvijas Saeimas priekšsēža v.i. bīskapa J.Rancāna lūguma pieci Latvijas Senāta Senatori: Jānis Balodis, Rūdolfs Jānis Alksnis, Pēteris Stērste, Augusts Rumpeteris un Maksis Ratemanis sniedza atzinumu par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām okupācijas apstākļos, kam vēlāk pievienojās arī Senators Mintauts Čakste. Uz šo atzinumu pamatīgi atsaucās Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2007.gada spriedumā Krievijas robežlīguma lietā (Spriedums lietā Nr.2007-10-0102).

Literatūra par Latvijas Senātu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Senāta turpinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995.gadā izveidotais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir Latvijas Senāta tradīciju turpinātājs.


Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]