Rasisms

Vikipēdijas lapa
Cilvēku iedalījums rasēs (Kārlis Ernsts fon Bērs, 1862)

Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem.

Iedalīšana rasēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēku iedalīšana atšķirīgās grupās parasti notiek, izmantojot par kritēriju kādu viegli konstatējamu ārēju pazīmi, piemēram, ādas krāsu. Tomēr šāda iedalīšana vēl nav uzskatāma par rasismu. Par rasismu tiek dēvēti uzskati, ka viena cilvēku grupa ir labāka par kādu citu un šo zemāk vērtēto grupu diskriminācija. Tā kā rase ir īpašība, ko iegūst iedzimtības ceļā no saviem priekštečiem, tad rasisms ir izprotams kā uzskats, ka kāds cilvēks ir labāks par citu tikai tāpēc, ka viņam bijuši tādi vai citi priekšteči.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātnieki savulaik uzskatīja, ka atšķirīgās rases ir radušās tāpēc, ka dažādās cilvēku grupas ilglaicīgi ir dzīvojušas atšķirīgās teritorijās. Tomēr visu cilvēku starpā ir iespējama pēcnācēju radīšana. Mūsdienās vairums zinātnieku piekrīt, ka rases kā bioloģiski jēgpilna klasifikācija nepastāv, jo nav iespējams noteikt daudzmaz jēgpilnas robežas starp iedomātajām rasēm un turklāt vienas "rases" ietvaros variācija ir daudz lielāka nekā atšķirības starp "rasēm". Tomēr zinātnieki arī paskaidro, ka rase nav tikai ādas krāsa, kas ir plaši izplatīts mīts. Tā ir dažādu gan fizioloģisku, gan sociālu iezīmju kopums. Ievērojamu daļu iezīmju nosaka iedzimtība, daļu vide. Pēc strīdus izraisošās Dž. F. Raštona grāmatas "Rase, evolūcija un uzvedība" viedokļa, kaut gan ir iespējama atsevišķu rasu krustošanās, tā noved pie dažādu genotipu sajaukšanas, radot pārstāvi, kas zaudē daļu dzīvošanas videi vajadzīgo ģenētisko pazīmju.[1]

Likumiskie aspekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairumā mūsdienu valstu uzskata, ka rasu atšķirības ir nebūtiskas likuma priekšā. Tātad tiesības, kas garantētas šo valstu konstitūcijās attiecas uz visiem cilvēkiem vienlīdzīgi.

Tā kā vairums cilvēku grupu izjūt īpašu lepnumu par to, kas viņi ir, tad rasisms var novest pie tā, ka tiek pārkāptas citu rasu vai etniskās piederības cilvēku pamattiesības. Agrāk daudzās valstīs pastāvēja rasistiskus uzskatus sludinošas valdības, piemēram, Japānā, nacistiskajā Vācijā, daudzos ASV štatos pirms pilsoņu tiesību kustības un Dienvidāfrikā aparteīda laikā. Šajos gadījumos ar valsts valdības atbalstu daudziem cilvēkiem tika atņemta brīvība un pat dzīvība tikai viņu rases vai etniskās piederības dēļ.

1960. gados Lielbritānijas Indiešu strādnieku asociācija paziņoja, ka pastāv atšķirība starp rasismu (rasiālismu) ("racialism") kā aizspriedumu nezināšanas dēļ un rasismu (racism) kā apzinātu politisku rīcību rasu naida kurināšanai. Tomēr šie jēdzieni nereti tiek lietoti lai apzīmētu vienu un to pašu, neskatoties uz to atšķirību. Šī paziņojuma saturs skaidri saprotams no tā sastādītāju izcelsmes aspekta. Rasiālisms pēc strīdus izraisošās Dž. F. Raštona grāmatas "Rase, evolūcija un uzvedība" viedokļa būtībā apzīmē objektīvu [2] rasu atšķirību apzināšanos, kā neieteicamu uzskatot arī rasu krustošanos. Rasisms ir uzskats, ka kāda rase ir pārāka pa citu, kādēļ tā var ierobežot un represēt to.

Vēsturē rasistisku cilvēku grupu piemēri ir Kukluksklans, nacisti un aparteīda valdība Dienvidāfrikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rushton J. Philippe; Race, Evolution, and Behaviour: A Life History Perspective, Charles Darwin Research Institute, 2000, 32.,34.-41.lpp.
  2. Rushton J. Philippe; Race, Evolution, and Behaviour: A Life History Perspective, Charles Darwin Research Institute, 2000, 7.-33.lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]