Ratmanova sala
| Ratmanova sala | |
|---|---|
 Ratmanova salas krasts | |
  Ratmanova sala  Ratmanova sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Beringa šaurums |
| Koordinātas | 65°46′52″N 169°03′25″W / 65.78111°N 169.05694°WKoordinātas: 65°46′52″N 169°03′25″W / 65.78111°N 169.05694°W |
| Arhipelāgs | Diomida salas |
| Platība | 29 km² |
| Garums | 8.7 km |
| Platums | 4.7 km |
| Augstākais kalns |
Kriša 505 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Čukotkas autonomais apvidus |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 (2021) |
 Ratmanova sala Vikikrātuvē | |
Ratmanova sala (krievu: остров Ратманова), arī Lielā Diomida sala (krievu: Большой Диомид) vai Imaklika (iņupiatu: Imaqłiq — ‘jūras ieskautā’), ir lielākā no divām salām Diomida salu grupā Beringa šaurumā starp Ziemeļu Ledus okeāna Čukču jūru un Klusā okeāna Beringa jūru. Administratīvi ietilpst Krievijas Čukotkas autonomā apvidus Čukotkas rajonā. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, izvietots robežsardzes garnizons.[1]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala izvietojusies Beringa šauruma vidū 36 km no Čukču pussalas krasta rietumos. 3,7 km plats jūrasšaurums to šķir no ASV piederošās Mazā Diomida salas austrumos. Salas klinšainas, stāviem krastiem. Augstākais punkts ir 505 m augstā Kriša. Salā plaši putnu tirgi, kā arī ievērojama valzirgu kolonija.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūrasšauruma atklājējs starp Āziju un Ameriku Semjons Dežņovs 1648. gadā savos ziņojumos pieminējis divas salas jūrasšaurumā. Salas pirmais apmeklēja Vituss Berings 1728. gada 16. augustā Svētā Diomida piemiņas dienā pēc pareizticīgo kalendāra, par godu kam arī tās nodēvētas, bet atsevišķās salas nosauktas par Lielo Diomidu un Mazo Diomidu. 1816. gadā Krievijas flotes virsnieks Oto fon Kocebū kļūdaini atklāja vēl vienu salu Diomida salu grupā un nodēvēja to par godu savam dienesta biedram Makaram Ratmanovam. Kad kļūda atklājās, nosaukums tika attiecināts uz lielāko no Diomida salām. Pēc Aļaskas pirkuma līguma parakstīšanas starp Diomida salām tika novilkta robeža starp Krieviju un ASV un Ratmanova sala palika Krievijas īpašumā.
Salā izsenis pastāvējuši divi iņupiatu ciemi — Kunga salas ziemeļos un Imaklika dienvidos. Salu iedzīvotāji runāja īpašā iņupiatu valodas Beringa šauruma dialektā. Kungas iedzīvotāji līdz 1915. gadam bija pārcēlušies uz kaimiņos esošo Mazo Diomidu, bet pēdējos Imaklikas iedzīvotājus Aukstā kara laikā 1948. gadā piespiedu kārtā pārcēla uz Naukanas ciemu Čukču pussalā.
No 1940. līdz 1993. gadam Ratmanova salas ziemeļos darbojās Ostrovratmanovas polārā meteostacija.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Полосочка ничейной тишины». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 25. janvārī.
- ↑ Полярная Почта. Ратманова, остров, МГ-2
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ratmanova sala.- Снежные ступени острова Ратманова
- На краю Земли. Остров Ратманова