Raupjā auzene
| Raupjā auzene Festuca trachyphylla (Hack.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Auzenes (Festuca) |
| Suga | Raupjā auzene (Festuca trachyphylla) |
Raupjā auzene (latīņu: Festuca trachyphylla) ir augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir sastopama Eiropas centrālajā un austrumu. Raupjā auzene ir nereti, bet nevienmērīgi sastopama visā Latvijas teritorijā.
Grupas aug dažādās sausās, atklātās vietās: atmatās, skrajos mežos un mežmalās, pauguru nogāzēs un ceļmalās.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Raupjā auzene ir daudzgadīgs, 15—50 cm garš lakstaugs, kurš veido lielu, skraju ceru. Atšķirībā no daudzām citām auzenēm, ložņājošu sakneņu nav. Stiebri ir stāvi. Lapu makstis ir kailas, vaļējas visā garumā vai slēgtas tikai pie pamata. Lapas ir ierotījušās, sarveidīgas, diametrā 0,7—1,3 mm, cietas, virspusē ar 3 (reti 5) izcilnām ribiņām, zilganzaļas. Lapas mēlīte ir sīkas apmales veidā, ausaina. Plātnes virspuse ir raupji apmatota. Skara ir 5—15 cm gara un stāva, zari parasti pa 1, ziedot skara plaša, noziedot pilnīgi sakļauta, taču salīdzinoši platāka nekā aitu auzenei. Ziedkopas zari ir cietmataini. Vārpiņas ir 0,8—1,1 cm garas, vārpiņā 5—6 ziedi. Ārējā vārpiņas plēksne īlenveidīga. Ārējā zieda plēksne ir lancetiska, ar 0,15—0,3 cm garu akotu. Auglis ir sīks, plēksnēs ieslēgts grauds jeb plēksnenis. Lapas šķērsgriezumā sklerenhīmas slānis ļoti nevienmērīgs, visbiezākais lapas sānos un iepretim vidusdzīslai, apmatojums īss, skrajš un raupjš, vadaudu kūlīšu skaits: parasti 7. Zied no maija beigām līdz jūlijam.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «raupjā auzene - Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-10-10.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia of Life raksts (angliski)