Reibonis
- Šis raksts ir par medicīnisku stāvokli. Par filmu skatīt rakstu Vertigo.
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Reibonis | |
---|---|
Citi nosaukumi | Vertigo |
Horizontāls nistagms, pazīme, kas var pavadīt vertigo | |
Specialitāte | Otorinolaringoloģija |
Simptomi | Griešanās vai šūpošanās sajūta, vemšana, grūtības staigāt |
Cēloņi | Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV), Menjēra slimība, vestibulārais neirīts, insults, smadzeņu audzēji, smadzeņu traumas, multiplā skleroze, vestibulārā migrēna |
Diferenciāldiagnoze | Presinkope, līdzsvara traucējumi, nespecifisks reibonis |
Biežums | 20-40% kādā brīdī |
Reibonis (latīņu: vertigo) ir stāvoklis, kad cilvēks jūt griešanās sajūtu, līdzsvara traucējumus vai apkārtējo priekšmetu kustību, lai gan tie nekustas.[1] Bieži vien tā ir sajūta, ka cilvēks griežas vai šūpojas.[1][2] Reibonis var būt saistīts ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos.[2][3] Tā parasti pastiprinās, kad tiek kustināta galva.[2]
Visbiežāk sastopamie traucējumi, kas izraisa vertigo, ir labdabīgs paroksizmāls pozicionālais vertigo (LPPV), Mēnjera slimība un vestibulārais neirīts.[1][2] Retāk sastopamie iemesli ir insults, smadzeņu audzēji, smadzeņu traumas, multiplā skleroze, migrēna, traumas un nevienmērīgs spiediens starp vidusausi.[2][4][5] Fizioloģiskais reibonis var rasties pēc ilgstošas kustību iedarbības, piemēram, atrodoties uz kuģa vai vienkārši pēc griešanās ar aizvērtām acīm.[6][7] Citi iemesli var būt toksīnu iedarbība, piemēram, oglekļa monoksīda, alkohola vai aspirīna iedarbība.[8] Reibonis parasti norāda uz kādas vestibulārās sistēmas daļas problēmu. Citi reiboņa cēloņi var būt saistīti ar presinkope, līdzsvara traucējumi un nespecifisks reibonis.[2]
Pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK-10) slimības kods ir R42.[9]
Cēloņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iemesli var būt traucējumi vestibulārajā (līdzsvara) aparātā iekšējā ausī vai galvas smadzenēs.[3]
Pārvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reiboņa gadījumā ieteicams apsēsties un izvairīties no lieku kustību veikšanas.[10]
Ārstēšana ir atkarīga no vertigo pamatā esošā cēloņa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Post, RE; Dickerson, LM (2010). "Dizziness: a diagnostic approach". American Family Physician 82 (4): 361–369. PMID 20704166.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Hogue, JD (June 2015). "Office Evaluation of Dizziness.". Primary Care: Clinics in Office Practice 42 (2): 249–258. doi:10.1016/j.pop.2015.01.004. PMID 25979586.
- ↑ 3,0 3,1 «Reibonis». Neslimo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. decembrī. (latviski)
- ↑ Wicks, RE (January 1989). "Alternobaric vertigo: an aeromedical review.". Aviation, Space, and Environmental Medicine 60 (1): 67–72. PMID 2647073.
- ↑ Terry Mahan Buttaro, JoAnn Trybulski, Patricia Polgar-Bailey, Joanne Sandberg-Cook. Primary Care – E-Book: A Collaborative Practice (angļu) (4 izd.). Elsevier Health Sciences, 2012. 354. lpp. ISBN 978-0323075855. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-08.
- ↑ Donna R. Falvo. Medical and psychosocial aspects of chronic illness and disability (5 izd.). Burlington, MA : Jones & Bartlett Learning, 2014. 273. lpp. ISBN 9781449694425. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-02.
- ↑ Joanna M. Wardlaw. Clinical neurology. London : Manson, 2008. 107. lpp. ISBN 9781840765182. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-02.
- ↑ Joel A. Goebel. Practical management of the dizzy patient (2nd izd.). Philadelphia : Lippincott Williams & Wilkins, 2008. 97. lpp. ISBN 9780781765626. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-02.
- ↑ «Ar izziņas spējām, uztveri, emocionālo stāvokli un uzvedību saistīti simptomi un pazīmes (R40-R46)». Slimību profilakses un kontroles centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. septembrī. Skatīts: 2015. gada 28. decembrī. (latviski)
- ↑ «Reibonis novērojams dažādu saslimšanu gadījumā». SIA "Dzirdes sistēmas" blogs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 28. decembrī. (latviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |