Reinhards Vitrams

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Reinhards Vitrams (vācu: Reinhard Wittram, 19021973) bija vācbaltiešu vēsturnieks. Rīgas Herdera institūta (1935—1939), Pozenes Universitātes (1941—1945) un Getingenes Universitātes (1946—1970) profesors. Žurnāla Baltische Monatshefte galvenais redaktors (1928—1939).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1902. gada 9. augustā Bulduros. Mācījās Bērzaines ģimnāzijā un Rīgas Vācu ģimnāzijā. 1920. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātē, pēc tam studēja vēsturi, reliģijas vēsturi un ģeogrāfiju Jēnass un Tībingenes Universitātēs. Pēc atgriešanās Rīgā no 1928. gada strādāja Rīgas Herdera institūtā, pētīja Vidzemes agrārās reformas vēsturi un Hamilkara fon Felkerzāma darbību, žurnāla Baltische Monatshefte (Baltiešu mēnešraksti) galvenais redaktors. Kopš 1935. gada bija Herdera institūta profesors, vasaras semestros lasīja lekciju ciklu Austrumu vēsturē (Ostgeschichte). nacisma ideoloģijas ietekmē 1937. gadā publicēja darbu Volk und Hochschule im Aufbruch (Tauta un augstskola pārmaiņu laikā). No 1938. gada vadīja Herdera institūta Vēstures katedru.

Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gada rudenī pārcēlās dzīvi Vācijas anektētajā Austrijā, kur strādāja Insbrukas Universitātes Vispārējās Jauno laiku vēstures katedrā (1940—1941). 1941. gadā pārcēlās uz Polijas kampaņas laikā Vācijas okupēto Poznaņu, kur kļuva par Filozofijas fakultātes dekānu un iestājās Nacionālsocialistiskajā vācu strādnieku partijā. Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā bēga uz Vācijas rietumu daļu, kur no 1946. līdz 1970. gadam strādāja Getingenes Universitātē un vadīja Austrumeiropas vēstures katedru.

Miris 1973. gada 16. aprīlī Meranā.

Biedrības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liberalismus baltischer Literaten. Zur Entstehung der baltischen politischen Presse. Riga, 1931.
  • Meinungskämpfe im baltischen Deutschtum während der Reformepoche des 19. Jahrhunderts. Riga, 1934.
  • Baltische Geschichte. Die Ostseelande Livland, Estland, Kurland 1180-1918. 1939. (Pārstrādāti izdevumi: Göttingen, 1954; Darmstadt 1973, ISBN 3-534-06475-5)
  • Drei Generationen. Deutschland–Livland–Rußland 1830–1914. Gesinnungen und Lebensformen baltisch­deutscher Familien. Göttingen,

1949.

  • Nationalismus und Säkularisation. Beiträge zur Geschichte und Problematik des Nationalgeistes. Helaind-Verlag, Göttingen 1949.
  • Das Nationale als europäisches Problem. Beiträge zur Geschichte des Nationalitätenprinzips vornehmlich im 19. Jahrhundert. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 1954.
  • Peter der Große. Der Eintritt Rußlands in die Neuzeit. Springer Verlag, Berlin 1954
  • Das Interesse an der Geschichte. Zwölf Vorlesungen über Fragen des zeitgenössischen Geschichtsverständnisses. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 1958
  • Anspruch und Fragwürdigkeit der Geschichte. Sechs Vorlesungen zur Methodik der Geschichtswissenschaft und zur Ortsbestimmung der Historie. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 1969
  • Russia and Europe. Thames & Hudson, London 1973, ISBN 0-500-32028-4.
  • Die Nationalitätenkämpfe in Europa und die Erschütterung der Europäischen Staatensystems 1848-1917. 4. Aufl. Klett Stuttgart 1980, ISBN 3-12-420400-X

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]