Latviešu valodā izdoti Bredberija darbi "Marsiešu hronikas", "451 grāds pēc Fārenheita", "Pieneņu vīns" (Dandelion Wine, 1957), kā arī stāstu krājums "Kaleidoskops", kura titulstāsts publicēts nedaudz agrāk, 1966. gadā žurnālā "Liesma" I. Siliņas tulkojumā.[2] 1973. gadā žurnālā "Zvaigzne" publicēts stāsts "Brīnumainākais no visiem brīnumiem" (tulkojusi Inese Veide).[3]
Dzimis 1920. gadā VokiganāIlinoisā elektromontiera Leonarda Spoldinga Bredberija (1891—1957) un viņa sievas Esteres Marijas Mobergas (1888—1966) ģimenē. Viņa tēvs bija angļu, bet māte zviedru izcelsmes. Viņa vectēvs un vecvectēvs no tēva puses bija avīžu izdevēji. No 1926. līdz 1927. gadam un no 1932. līdz 1933. gadam Bredberiju ģimene dzīvoja TūsonāArizonā, starplaikā joprojām uzturēdamies Vokiganā. 1934. gadā, kad Rejam bija trīspadsmit gadu, viņi pārcēlās uz Losandželosu.
1938. gadā Bredberijs pabeidza vidusskolu, taču mācības augstskolā neturpināja. Tā vietā viņš pelnīja naudu, uz ielām pārdodams avīzes un pašizglītojās vietējā bibliotēkā. Ietekmējies no zinātniskās fantastikas lubu žurnāliem, viņš togad sāka publicēt stāstus fanu izdotajos žurnālos. Viņa pirmā apmaksātā publikācija bija stāsts žurnālā Super Science Stories 1941. gadā, par to viņš saņēma 15 dolārus. Kopš 1942. gada viņš pievērsās vienīgi rakstīšanai. Viņa pirmā grāmata — stāstu krājums "Tumšais karnevāls" (Dark Carnival) tika izdota 1947. gadā izdevniecībā Arkham House. 1947. gadā viņš apprecējās ar Margaritu Maklēru (1922—2003), viņiem piedzima četras meitas. 1950. gadā viņš publicēja zinātniskās fantastikas stāstu krājumu "Marsiešu hronikas", 1953. gadā romānu "451 grāds pēc Fārenheita", 1957. gadā romānu "Pieneņu vīns".
Paralēli daiļliteratūrai Bredberijs rakstīja arī esejas par mākslu un kultūru. Daudzi viņa darbi tikuši ekranizēti.
1999. gadā viņš pārcieta smadzeņu trieku un pārvietojās ar ratiņkrēslu. Tomēr līdz 2009. gadam viņš regulāri piedalījās zinātniskās fantastikas rakstnieku pasākumos un turpināja rakstīt. Miris 2012. gada 5. jūnijā Losandželosā.
.jpg)
