Reliģiskais terorisms
Reliģiskais terorisms ir vardarbības veids, ko ietekmē reliģiskie uzskati vai identitāte, un ko izmanto, lai sasniegtu noteiktus reliģiskos mērķus.
Galvenās iezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā ne visi terorisma akti ir ar reliģisku motivāciju, terorisma pētniecībā visbiežāk par galveno terorisma veidu uzskata politisko vai baiļu ieviešanas vardarbību, kas ir vērsta pret nejauši izvēlētiem civiliedzīvotājiem un sabiedriskiem vides objektiem. Līdz ar to reliģiskā terorisma galvenās iezīmes ir tāds terorisma akta mērķis vai forma, ko nosaka reliģiski apsvērumi.
Pēc mērķa — reliģisko terorismu definē kā reliģisku pārliecību izmantošanu vardarbības attaisnošanai, kas seko kādam reliģiskajam imperatīvam. Sekojot šai izpratnei reliģiskie teroristi uz savu ticību raugās kā uz iedvesmas, leģitimācijas un pasaules uzskata avotu. Līdz ar to ticība, ka viņiem ir dievišķa sankcija vadīt svēto karu, ietekmē reliģisko kaujinieku izvirzīto prasību raksturu un mērogu, kā arī viņu īstenoto vardarbību.[1]
Savukārt — pēc formas, tiklīdz reliģiskais terorisms nevis tiek īstenots sekojot kādam universālam reliģiskam imperatīvam, bet politiskam mērķim, šis terorisma veids tiek definēts kā politisks.[2] Piemērs reliģiskai etniskai grupai, kuras mērķi nav reliģiski, ir PIRA (Pagaidu Īrijas Republikāņu armija, The Provisional Irish Republican Army). Lai gan tās biedri galvenokārt ir katoļi, IRA mērķis ir izraidīt britu spēkus no reģiona un atkal apvienot Ziemeļīriju ar Īrijas Republiku, nevis izveidot reliģisku valdību vai valsti.[3] Pretstatīta varētu būt Islāma valsts, kas izmanto islāma reliģijas pamatnostādnes, lai aicinātu citus gan pievienoties islāma ticībai un Islāma valstij, gan par virsmērķi sludina islāma kā vadošās reliģijas dibināšanu.
Atšķirībā no laicīgā terorisma, “reliģiskais terorisms” visbiežāk tiek uzskatīts, ka sastāv no simboliskiem upurēšanas, šķīstīšanas aktiem vai dievkalpojumiem, ko iedvesmojis Dievs, nevis no darbībām, kuru mērķis ir vēstījumu kādam politiskajam elektorātam vai kāda politiķa vārdā.[4] Proti, visbiežāk reliģiskā terorisma ideju paudēji ir dieva izraudzītie vai pravieši. Tomēr reliģiskā terorisma pētniecība sastopas bieži vien ar būtiskiem šķēršļiem — kā tiek definēta reliģija; kas tiek uzskatīts par reliģiozu mērķi; vai politiskas un reliģiozas organizācijas ir strikti nošķiramas; un vai nošķirot reliģiozitātes aspektu netiek marginalizētas visas reliģiskās pārliecības, kas var tikt ielasītas terorisma aktu analīzē?
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Saiya, Nilay; Scime, Anthony (2015-11). "Explaining religious terrorism: A data-mined analysis" (en). Conflict Management and Peace Science 32 (5): 490. doi:10.1177/0738894214559667. ISSN 0738-8942.
- ↑ Gregg, Heather S. (2014). "Defining and Distinguishing Secular and Religious Terrorism". Perspectives on Terrorism 8 (2): 36. ISSN 2334-3745.
- ↑ Gregg, Heather S. (2014). "Defining and Distinguishing Secular and Religious Terrorism". Perspectives on Terrorism 8 (2): 38. ISSN 2334-3745.
- ↑ Gunning, Jeroen; Jackson, Richard (2011-12). "What's so ‘religious’ about ‘religious terrorism’?" (en). Critical Studies on Terrorism 4 (3): 372. doi:10.1080/17539153.2011.623405. ISSN 1753-9153.