Sakneņu dzimta
| Sakneņu dzimta | |
|---|---|
.jpg) Dzimtas visbiežākā makroskopiskā sēne — uzpūstā saknene. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Pezizomycotina |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Pezizomycetidae |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Sakneņu dzimta (Rhizinaceae) |
 Sakneņu dzimta Vikikrātuvē | |
Sakneņu dzimta (Rhizinaceae) ir kaussēņu rindas asku sēnes, kuras Latvijā zināmas pēc šīs dzimtas vienīgās atrastās pārstāves — uzpūstās saknenes.[1]
Taksonomija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šo dzimtu pirmais aprakstīja vācu mikologs Hermans Frīdrihs Bonordens 1851. gadā darbā Observationes Mycologicae.[2] Par dzimtas tipisko ģinti kļuva sakneņu ģints, kuras tipiskā suga ir uzpūstā saknene.
Vēlāk dzimtā iekļautas arī ģintis Phymatotrichopsis[3] un Psilopezia.
Divu biežāko sugu praktiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bieži sastopamā uzpūstā saknene ir mežsaimniecībai kaitīgs priežu un retāk citu skujkoku sakņu parazīts.[4][5][6][7] Daļa avotu šo sugu atzīst par lietojamu pārtikā, tomēr vairums tam nepiekrīt.[4][8][9]
Arī Phymatotrichopsis omnivora (angļu valodā zināma kā Teksasas jeb kokvilnas sakņu puve) ir dažādu augu sakņu parazīts,[10][11] aug g.k. Meksikā un ASV dienvidrietumu rajonos. Ir fiksēti gadījumi arī Dienvidāzijā.[12] Tradicionālos augļķermeņus neveido. Īpaši aktīvs karstās vasarās, cīņas metodes — augsnes skābuma maiņa ar mēslojumu, dziļaršana, imūnu augu sugu stādīšana apkaimē.[13]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 13. februārī.
- ↑ Bonorden HF. (1851). Handbuch der allgemeinen Mykologie. Stuttgart, Germany: Schweizerbart'sche Verlagshandlung. p. 200.
- ↑ Hennebert GL. (1973). "Botrytis and Botrytis-like genera[novecojusi saite]". Persoonia. 7 (2): 183–204.
- ↑ 4,0 4,1 Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
- ↑ Meža enciklopēdija, E. Vimba, Apgāds "Zelta grauds", 2005
- ↑ Jallaludin M. (1967). "Studies of Rhizina undulata. II. Observations and experiments in East Anglian plantations" Arhivēts 2021. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.. Transactions of the British Mycological Society. 50 (3): 461–472. doi:10.1016/s0007-1536(67)80015-9.]
- ↑ Hartig R. (1894). Text-book of the Diseases of Trees. London, UK: Macmillan. pp. 123–129.]
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 505. lpp.
- ↑ Biolib.cz: kořenitka nadmutá - Rhizina undulata Fr.
- ↑ «Australian Biosecurity. Phymatotrichopsis omnivora(Duggar) Hennebert». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 13. februārī.
- ↑ «Texas Root Rot, Phymatotrichopsis omnivora (Duggar) Hennebert - Syn. Phymatotrichum omnivorum (Shear) Duggar - Ash Pests: A Guide to Major Insects, Diseases, Air Pollution Injury, and Chemical Injury"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2007. gada 27. septembrī.
- ↑ Percy, R.G. (1983). "Potential range of Phymatotrichum omnivorum as determined by edaphic factors". Plant Disease. 67 (9): 981–983. doi:10.1094/PD-67-981.
- ↑ "Cotton Root Rot | Texas Plant Disease Handbook". plantdiseasehandbook.tamu.edu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sakneņu dzimta |