Rietumkurzemes izcilnis

Vikipēdijas lapa

Rietumkurzemes izcilnis ir Baltijas sineklīzes tektoniska struktūra, pēc būtības vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsmā un nogulumiežu apakšdaļā. Tas atrodas Latvijas rietumu daļā starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu (stiepjas ~100 km ziemeļaustrumu virzienā, 10—30 km platā joslā) un veido sarežģītu struktūru, kurā ietilpst Vērgales-Kuldīgas un Usmas vaļņi un virkne mazāku lokālu pacēlumu. Šo pacēlumu platība ir 10—60 km², un amplitūda 20—75 m. Izciļņa dienvidu un dienvidaustrumu malā novērojami kritumi ar amplitūdu 60—200 m, kur izcilni norobežo Kuldīgas lūzumzona. Pamatklintāja virsma atrodas 1050—1350 m z.j.l. Vairākos Rietumkurzemes izciļņa lokālajos pacēlumos ir atrastas naftas pazīmes vai iegulas, bet Kuldīgas struktūrā atklāta neliela naftas atradne.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 4. sējums. Rīga : Preses nams. 1997. 248. lpp.