Aizpute

Aizpute
pilsēta
Bijusī Aizputes pilsētas domes ēka, tagadējā mākslas skola.
Karogs Ģerbonis
Aizpute
Koordinātas: 56°43′18″N 21°36′01″E
Valsts	Latvija
Novads	Aizputes novads
Pilsētas tiesības	kopš 1378. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Hasenpoth
Platība
• Kopējā	6,88 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)
• kopā	4 633
• blīvums	673,4/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3456
Mājaslapa	www.aizputesnovads.lv
Aizpute Vikikrātuvē

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs. Atrodas paugurainās Rietumkurzemes augstienes rietumu malā, Tebras krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Liepājas. Aizputē 2016. gada 1. janvārī dzīvoja 4 633 iedzīvotāji. Ievērojama ar to, ka tā ir bijusi Kurzemes bīskapijas domkapitula mītnes vieta, autonomā Piltenes apgabala galvaspilsēta, apriņķa pilsēta.

Nosaukuma cilme

Senākās kuršu vietvārda formas bija Asimputte, Acciputten, Asenputt (kuršu valodā Āspute - "vieta aiz kāpas"), kas vāciskotajā variantā kļuvis par Hasenpoth.

Ģerbonis

Senākais Aizputes ģerbonis nāk no 14. gadsimta zīmoga, kurā attēlots garīdznieks (iespējams mūks) ar biķeri rokā. Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģerbonis. Tajā attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura Cariskās Krievijas karogs, virs vārtiem - Kurzemes guberņas ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi - 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.

• 

  Ģerbonis 14. gadsimtā

• 

  Ģerbonis 1845. gadā

• 

  Ģerbonis 1850. gadā

Vēsture

9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā kurši uzcēla Beidas pili, no kuras tika pārvaldīts Aizputes pilsnovads.
13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. (vai 1249.) gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes ordeņa pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1249. gadu. 1253. gadā, pēc Kurzemes sadalīšanas, Aizpute (Hasenpotten) nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā. Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra Kurzemes bīskaps Otto 1378. gada 17. martā.

16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizpute kopā ar Piltenes apgabalu tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa. Pēc tam tā bija Aizputes virspilskunga iecirkņa, vēlāk Aizputes apriņķa centrs. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu.

1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

Aizputes dzelzceļa stacija (1917. gada pastkarte).

Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte).

Latvijas PSR pastāvēšanas laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa centra (1819 - 1949) uz neilgu brīdi kļūstot par Aizputes rajona centru (1950 - 1962), bet tad par vienkāršu mazpilsētu Liepājas rajonā.

Iedzīvotāji

gads	1797	1863	1881	1897	1920	1925	1930	1935	1941	1959	1970	1979	2000	2011
Iedzīvotāju skaits	1015	3090	3690	3340	2680	3346	3435	3418	2706	4441	5551	5979	5799	4550

Apskates objekti

Aizputes ordeņa pils būvniecību 1249. gadā uzsāka ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš 1998. gada pils ir valsts vēstures piemineklis.

Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš 1935. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš 1999. gada muzejs atrodas kādreizējā Pilsmuižas kungu mājā, kas celta 18. gadsimta beigās. Muzejā skatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes.

Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār Tebras upi. Tas būvēts 1907. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.

Ūdensdzirnavas pabeigtas 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā. Pie tām skatāms Tebras upes ūdenskritums. Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.

Baznīckalns un baznīca celta pēc 1260. gada kuršu sacelšanās apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās Aizputes kuršu pils. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1860. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām Kurzemē. Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca.

Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka celta 20. gadsimta sākumā. Lūdz Pirmajam pasaules karam fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc 1945. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga - 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā.

Aizputes vecpilsētā koka apbūve saglabājusies no 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Misiņkalna dabas parks sākts veidot 1930. gados. Tas aizņem apmēram 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta - 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta 1992. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā.

Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens ir liepu un ozolu aleja to 50 aizputnieku piemiņai, kas tika deportēti uz Sibīriju. Aleja atjaunota 1989. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni.

Sinagogas ēka celta 19. gadsimta otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz vacu okupācijai Otrā pasaules kara laikā. 1955. gadā to pārveidoja par kultūras namu.

V.Jēriņas leļļu kolekcijā kopumā atrodas 300 dažādi ietērptas lelles.

Ievērojamas personības

Ievērojamas personības, kas dzimušas vai augušas Aizputē:

• Heinrihs Blūmentāls (Heinrich Blumenthal, 1804-1881) - vācbaltiešu ārsts un pedagogs;
• Leons fon Buhholcs (Leon von Buchholtz, 1838-1910) - vācbaltiešu muižnieks un politiķis;
• Marta fon Grota (Martha von Grot, 1867-1962) - vācbaltiešu pedagoģe;
• Tatjana Barbakofa (Tatjana Barbakoff, 1899-1944) - ebreju izcelsmes vācu dejotāja;
• Anna Dagda (1915—1996) - dzejniece
• Ivars Silārs (1938) - politiķis;
• Aivars Jerumanis (1938) - politiķis;
• Jānis Kalnmalis (1939) — gleznotājs;
• Tālivaldis Deksnis (1946—2018) — ērģelnieks;
• Pēteris Vasks (1946) — komponists;
• Ingrīda Circene (1956) — politiķe, Latvijas veselības ministre (2003—2004 un 2011—2014);
• Oskars Spurdziņš (1963) — politiķis, Latvijas Finanšu ministrs (2004—2007);
• Mareks Segliņš (1970) — politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1999—2002, 2007—2009) un tieslietu ministrs (2009—2010);
• Māris Vītols (1972) - politiķis, Latvijas izglītības ministrs (1999-2000);
• Mārtiņš Freimanis (1977—2011) — mūziķis;
• Andris Ērglis (1983) — mūziķis;
• Helvijs Lūsis (1987) — bobslejists;
• Alfreds Dombrovskis (1923—2000) — šaha problēmists;

Attēlu galerija

• 

  Aizputes pilsētas domes ēka.

• 

  Atmodas iela.

• 

  Kuldīgas iela

• 

  Kalvenes iela

• 

  Rūpnīcas "Kurzemes Atslēga" vecais korpuss

• 

  Universālveikals

• 

  Septītās dienas adventistu baznīca.

• 

  Romas katoļu baznīca.

• 

  Livonijas ordeņa Aizputes pils.

• 

  Aizputes luterāņu baznīca.

Ārējās saites

• Pilsētas mājaslapa
• Vietas.lv - Aizpute Latvijas ceļvedī