Rietumu mednieki-vācēji

Rietumu mednieki-vācēji ir arheoģenētisks termins, lai apzīmētu ģenētiskās iezīmes, kas bija raksturīgas Eiropas pirmiedzīvotājiem mezolīta un neolīta laikmetā.^[2] Pēc Rietumu mednieku-vācēju un Austrumu mednieku-vācēju sajaukšanās Ziemeļeiropā radās Skandināvijas mednieki-vācēji, pie kuriem piederēja arī Zvejnieku akmens laikmeta apmetnes iedzīvotāji Latvijā.

Agrīnajā neolīta laikmetā no Tuvajiem Austrumiem ieceļojušie zemkopji pakāpeniski no apmēram 6500. līdz 4000. gadam p.m.ē. izspieda Rietumu medniekus-vācējus no gandrīz visas Eiropas, izņemot tās ziemeļdaļu. Vidējā neolīta laikā Rietumu medniekiem-vācējiem daudzviet izdevās pakļaut zemkopju ciltis. Vēlā neolīta laikmetā indoeiropiešu pirmvalodās runājošie stepju lopkopji no apmēram 2700. līdz 2400. gadam p.m.ē. iekaroja Rietumu mednieku-vācēju teritorijas, tās ziemeļdaļā izveidojot Auklas keramikas kultūru.^[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Posth, C., Yu, H., Ghalichi, A. et al. Palaeogenomics of Upper Palaeolithic to Neolithic European hunter-gatherers Nature (2023); 615, 117–126.
↑ David W. Anthony. «Ancient DNA, Mating Networks, and the Anatolian Split». In Matilde Serangeli, Thomas Olander. Dispersals and Diversification: Linguistic and Archaeological Perspectives on the Early Stages of Indo-European. Brill Publishers, 2019b. 21–54. lpp. ISBN 978-9004416192.
↑ Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe. Nature. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.
↑ A Hanel, C Carlberg. Skin colour and vitamin D: An update Experimental Dermatology 2020;29:864–875.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumu mednieki-vācēji.

[1] Posth, C., Yu, H., Ghalichi, A. et al. Palaeogenomics of Upper Palaeolithic to Neolithic European hunter-gatherers Nature (2023); 615, 117–126.

[2] David W. Anthony. «Ancient DNA, Mating Networks, and the Anatolian Split». In Matilde Serangeli, Thomas Olander. Dispersals and Diversification: Linguistic and Archaeological Perspectives on the Early Stages of Indo-European. Brill Publishers, 2019b. 21–54. lpp. ISBN 978-9004416192.

[3] Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe. Nature. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.

[4] A Hanel, C Carlberg. Skin colour and vitamin D: An update Experimental Dermatology 2020;29:864–875.

[1]

[2]

[3]

[4]