Rihards Rudāks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rihards Rudāks
Dzimis 1943. gada 19. augustā (76 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktieris

Rihards Rudāks (dzimis 1943. gada 19. augustā) ir latviešu aktieris.

Mācījies Latvijas Valsts konservatorijā, kur beidzis Drāmas teātra kursu. Kopš 1965. gada strādā Valmieras teātrī.

Nozīmīgākās lomas: Hamlets (V. Šekspīra "Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi", 1972), Pjotrs Borodins (V. Ježova "Lakstīgalu nakts", 1971), Juris (G. Priedes "Zilā", 1976), Felikss (V. Sauleskalna "Meldermeitiņa", 1980), Jaša (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1986), Benedikts (G. Priedes „Mācību trauksme", 1986), Melnais Žanis (M. Zīverta "Pēdējā laiva", 1991), Garsēns (Ž. P. Sartra "Veltījums Tai Dāmai", 1992), Žans Luī Šavēls (G. Grīna "Desmitais", 1992), Krals (P. Kohouta "Tāda mīla", 1995), Papucis (E. Olbija "Amerikāņu sapnis", 2000), Bungatiņš (R. Blaumaņa lugas "Sestdienas vakars" versija "Baltais", 2001), Tēvocis Vaņa (A. Čehova „Tēvocis Vaņa", 2003), Karalis Līrs (V. Šekspīra „Karalis Līrs", 2006), Advokāts Bērents (B. Bjernsona "Bankrots", 2007), Polonijs (V. Šekspīra "Hamlets", 2008), Firss (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 2009), Mikus tēvs (R. Blaumaņa "Pazudušais dēls", 2017).

Lomas filmās: Mancers ("Spāņu variants", 1980), Kārlis ("Svešs gadījums", 1985), vācu muzikants ("Tikšanās uz Piena ceļa", 1986), Emīlijas tēvs ("Rūdolfa mantojums", 2010), ģenerālis Kurelis ("Dancis pa trim", 2011), epizodiskas lomas filmās "Bailes" (1986), "Apstākļu sakritība" (1987), "Zītaru dzimta" (1989), "Ievas paradīzes dārzs" (1990), "Depresija" (1991) un "Segvārds Vientulis" (2014).[1]

LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1988). 2003. gadā kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.[2] 2019. gadā saņem Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rihards Rudaks - IMDb.com
  2. «Rihards Rudāks». Valmieras drāmas teātris.