Mācījies filoloģijuJēnas un Berlīnes universitātēs. Berlīnē sācis aizrauties ar šahu. 1892. gadā devies uz Angliju, lai strādātu par valodu skolotāju, un līdz 1908. gadam pārsvarā dzīvojis Londonā. Pirmo panākumu šaha turnīros izcīnījis 9. Vācijas šaha savienības kongresā 1894. gadā Leipcigā, kur ieņēmis 3. vietu.[1] 1899. gadā spēlējis turnīrā Londonā, taču izstājies pēc četrām kārtām acu problēmu dēļ. Slimības rezultātā zaudējis savu labo aci un turpmāk šaha turnīros spēlējis ar acu apsēju. 1900. gadā uzvarējis Londonas šaha turnīrā.[2] Lielāko panākumu izcīnījis Kārlsbādes šaha turnīrā, kurā uzvarējis 26 dalībnieku konkurencē, apsteidzot tādus sava laika meistarus kā Akiba Rubinšteins un Kārlis Šlehters.[3] Labus rezultātus parādījis arī mačos, uzvarot Žaku Mizesu, Rūdolfu Špīlmani, un 1921. gadā spēlējot neizšķirti 4:4 (+2, - 2, =2) ar nākamo Pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu. Bijis pozicionāla stila šahists, kā arī lielisks analītiķis un šaha problēmists. Miris Berlīnes hospitālī no hroniskas nieru un sirds slimības.
.jpg)
.svg){kind=small}
