Pāriet uz saturu

Rio Ferdinands

Vikipēdijas lapa
Rio Ferdinands
Rio Ferdinands
Ferdinands 2015. gadā
Personas dati
Pilns vārdsRio Geivins Ferdinands
Dzimis1978. gada 7. novembrī (46 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Augums189[1] cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijacentra aizsargs
Jauniešu klubi
1992–1995Valsts karogs: Anglija West Ham United
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
1995–2000Valsts karogs: Anglija West Ham United127(2)
1996–1997Valsts karogs: Anglija →  Bournemouth10(0)
2000–2002Valsts karogs: Anglija Leeds United54(2)
2002–2014Valsts karogs: Anglija Manchester United312(7)
2014–2015Valsts karogs: Anglija Queens Park Rangers11(0)
Nacionālā izlase
1996–1997Valsts karogs: Anglija Anglija U187(0)
1997–2000Valsts karogs: Anglija Anglija U215(0)
1997–2011Flag of Anglija Anglija81(3)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Rio Geivins Ferdinands (angļu: Rio Gavin Ferdinand; dzimis 1978. gada 7. novembrī) ir bijušais profesionālais angļu futbolists, spēlēja centra aizsarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks. Tagad viņš ir TNT Sports televīzijas eksperts. Viņš ir viens no visu laiku visvairāk apbalvotajiem angļu futbolistiem, un daudzi viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem Anglijas futbolistiem.[2][3][4]

Visu profesionāļa karjeru aizvadījis dažādu Anglijas klubu sastāvos. Uz Manchester United viņš pārgāja 2002. gada jūlijā par 30 miljoniem sterliņu mārciņām. Pirmajā sezonā ar klubu viņš izcīnīja Premjerlīgas čempiona titulu. Pēc tam tika pieķerts dopinga lietošanā un tika diskvalificēts no sacensībām uz astoņiem mēnešiem, tādējādi viņš izlaida lielu daļu Premjerlīgas sezonas un 2004. gada Eiropas čempionātu. Pēc diskvalifikācijas izciešanas viņš sevi apliecināja kā pirmās komandas spēlētāju. Pēc atgriešanās viņš ir izcīnījis vēl četrus Premjerlīgas čempiontitulus (2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11), 2007.—2008. gada sezonā uzvarēja arī Čempionu līgā.

Anglijas izlases sastāvā piedalījies trijos FIFA Pasaules kausa finālturnīros (1998, 2002, 2006). 2010. gadā bijis izlases kapteinis. Viņš paziņoja par profesionālā futbola karjeras beigšanu 2015. gada 30. maijā.

2017. gada septembrī Ferdinands paziņoja par nodomu kļūt par profesionālu bokseri, daļēji, lai palīdzētu viņam tikt galā ar sievas nāvi.[5] Viņa brālis Antons, arī centra aizsargs, pēdējo reizi spēlēja St Mirren komandā. Bijušais Anglijas izlases uzbrucējs Less Ferdinands un bijušais Dagenham & Redbridge pussargs Keins Ferdinands ir viņa brālēni.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rio Geivins Ferdinands dzimis 1978. gada 7. novembrī un uzauga Pekhemā, Londonā.[6] Viņš ir īru mātes Dženisas Lavenderas un sentlūsiešu tēva Džuliana Ferdinanda dēls.[7][8] Ferdinands uzauga Pekhemā, milzīgā ģimenē, viņa māte bija viena no sešiem bērniem, un viņa tēvs ieradās Lielbritānijā kopā ar desmit citiem ģimenes locekļiem.[9] Abi vecāki strādāja, lai uzturētu ģimeni, viņa māte par bērnu aprūpētāju un tēvs par drēbnieku. Viņa vecāki nekad neapprecējās, un viņi izšķīrās, kad viņam bija 14 gadi. Viņa tēvs palika tuvumā, pārcēlās uz netālu īpašumu un veda bērnus uz futbola treniņiem un vietējiem parkiem.[7][10] 10 gadu vecumā viņš tika uzaicināts trenēties Queens Park Rangers akadēmijā.[7]

Jauniešu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferdinanda izcilās futbola spējas bija acīmredzamas pat bērnībā: kad viņam bija 11 gadu, jauniešu treneris Deivids Gudvins atzīmēja: "Es tevi saukšu par Pelē, dēls, man patīk, kā tu spēlē."[10] Ferdinands regulāri spēlēja jauniešu komandās, un "Eltham Town" viņš spēlēja kā uzbrūkošais pussargs, taču komandas skauti redzēja, ka jaunajam spēlētājam ir fiziskais potenciāls, lai tā vietā būtu centra aizsargs. Komandas sacentās par jaunā futbolista pakalpojumiem, un jaunības gados viņš trenējās ar Charlton Athletic, Chelsea, Millwall un "Queens Park Rangers". Ferdinands vienmēr bija ziņkārīgs par dažādām vietām un pat devās uz ziemeļiem, uz Middlesbrough treniņu laukumu, lielu daļu savas skolas brīvdienas pavadot vienistabas apartamentā, lai tikai tur atrastos.[10]

Beigās tomēr Londonas komanda West Ham United bija viņa futbola mājvieta, un viņš pievienojās tās jaunatnes sistēmai 1992. gadā.[7] Savu pirmo jauniešu apmācības līgumu viņš parakstīja 1994. gada janvārī, un akadēmijā spēlēja kopā ar tādiem spēlētājiem kā Frenks Lempards.[10][11] 16 gadu vecumā viņš pievienojās Anglijas jaunatnes izlasei, startējot savas vecuma grupas UEFA Eiropas čempionātā, iegūstot pirmo starptautisko sacensību pieredzi.[10]

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

West Ham United

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rio un Antons Ferdinandi 2010. gadā

Ferdinands progresēja jauniešu komandu rindās, nopelnot profesionālu līgumu un vietu pirmās komandas sastāvā.[10] 1996. gada 5. maijā viņš debitēja pieaugušo komandā, nākot uz maiņu, aizstājot Toniju Kotī, komandas pēdējā tās sezonas spēlē, savā laukumā nospēlējot neizšķirti 1:1 pret Sheffield Wednesday.[10][12] 1997. gada vasarā Manchester United interesējās par Ferdinandu, taču viņa vietā iegādājās Heningu Bergu pēc tam, kad "West Ham" noraidīja jebkādu pārdošanu.[13]

1997.–1998. gada sezonā Ferdinands ieguva komandas gada labākā spēlētāja balvu 19 gadu vecumā.[14]

AFC Bornemouth

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gada novembrī Ferdinands īrē pievienojās AFC Bournemouth. Viņš debitēja 9. novembrī, spēlējot neizšķirti 1:1 izbraukumā pret Blackpool. Pirms atgriešanās "West Ham" 1997. gada janvārī, viņš aizvadīja 10 spēles "Bournemouth".[15]

Leeds United

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferdinands pievienojās Premjerlīgas klubam Leeds United 2000. gada novembrī par 18 miljoniem mārciņu, kas toreiz bija Lielbritānijas transfēru rekords, kā arī kļuva par pasaulē dārgāko aizsargu.[14] Neskatoties uz neērto karjeras sākumu Elland Road, sākot ar 3:1 sakāvi pret Leicester City savā debijas reizē,[16] Ferdinands labi iejutās un kļuva par UEFA Čempionu līgas pusfināla posmā iekļuvušās "Leeds" komandas neatņemamu sastāvdaļu, ceturtdaļfinālā ar galvu gūstot vārtus pret Spānijas Deportivo La Coruña.[17]

Nākamajā sezonā, 2001. gada augustā, viņš kļuva par kluba kapteini pēc Lukasa Radebes aizstāšanas un aizvadīja iespaidīgu otro kampaņu, neskatoties uz to, ka "Leeds" nespēja iekļūt labāko trijniekā. 2002. gada FIFA Pasaules kausa laikā sāka klīst baumas, ka klubam ir nopietnas finansiālas problēmas un ka jaunais menedžeris Terijs Venabls būs spiests šķirties no sava zvaigžņu aizsarga par ievērojamu naudas summu. Vēlāk, tajā pašā vasarā pēc Ferdinanda iespaidīgā Pasaules kausa Anglijas izlasē, "Leeds" pieņēma piedāvājumu 29,3 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, ar iespējamu summas pieaugumu līdz 33,3 miljoniem mārciņu, sava bīstamā finansiālā stāvokļa dēļ.[18] Gadus vēlāk, Rio atzina, ka gandrīz sešas stundas sēdēja "Leeds" priekšsēdētāja Pītera Ridsdeila birojā, lai piespiestu veikt transfēru.[19]

Manchester United

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002–2007

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ferdinands "Manchester United" 2008. gadā

2002. gada 22. jūlijā Ferdinands pievienojās citai Premjerlīgas komandai Mančestras "United", noslēdzot piecu gadu līgumu, kļūstot par tobrīd dārgāko britu futbolistu vēsturē un otro reizi par pasaulē dārgāko aizsargu. Šo titulu viņš zaudēja 2001. gadā Lilianam Tirāmam. Ferdinands savā pirmajā sezonā klubā izcīnīja Premjerlīgas titulu ar Mančestras "United". Viņš ieguva uzvarētāja medaļu 2006. gada Līgas kausā un bija finālists 2003. gada Līgas kausa un 2005. gada Anglijas FA kausa izcīņā.[20]

2003. gada septembrī viņš neapmeklēja narkotiku pārbaudi, kas bija paredzēta komandas "Carrington" treniņu laukumā.[21] Ferdinands pēc treniņa bija aizgājis, lai dotos iepirkties, bet, kad viņš atcerējās un mēģināja atgriezties, bija par vēlu.[22] Vēlāk viņš pārbaudi izgāja[23] un arī piedāvāja veikt matu folikulu pārbaudi,[24] bet Futbola asociācija noraidīja piedāvājumu.[25] Futbola asociācijas (FA) Disciplinārā komiteja, kuru vadīja Berijs Braits, piesprieda astoņu mēnešu diskvalifikāciju no 2004. gada janvāra klubu un starptautiskā līmenī, un £ 50 000 naudassodu, kas nozīmēja, ka viņam bija jāizlaiž atlikušo sezonu un daļu no nākamās, kā arī visu Euro 2004.[26] "United" pārsūdzēja šo spriedumu un mēģināja vilkt paralēles ar Mančestras "City" spēlētāja Kristiana Neguaī lietu, kuram tika uzlikts naudas sods 2000 mārciņu apmērā par pārbaudes kavēšanu.[27] Galu galā, sākotnējais spriedums tika atstāts spēkā.[28] Septembrī tika paziņots, ka viņš atgriezīsies pret Liverpool;[29] Alekss Fergusons uzslavēja viņa "pārliecību un nosvērtību", kad "United" uzvarēja mačā ar 2:1.[30]

Cīņā pret Charlton Athletic 2005. gada maijā, "United" atbalstītāji izsvilpa Ferdinandu, jo viņš atteicās parakstīt jaunu līgumu.[31][32] Jūlijā Ferdinands joprojām nebija parakstījis jaunu līgumu un saskārās ar Fergusona spiedienu to parakstīt,[33] atņemot viņam vicekapteiņa amatu.[34] Ferdinands tika izsvilpts vairākās pirmssezonas draudzības spēlēs jūlijā un augustā,[35][36] līdz beidzot parakstīja jaunu līgumu uz četriem gadiem.[37] Ferdinands vēlāk pārdomāja šo sāgu, sakot, kā viņš to izmantoja kā motivāciju mainīt "United" atbalstītāju uzskatus no negatīviem uz pozitīviem.[38]

14. decembrī spēlē pret Wigan Athletic, Ferdinands guva savus pirmos vārtus "United" labā, ceļā uz uzvaru ar 4:0.[39] Pēc tam, vēlāk tajā pašā mēnesī, viņš guva vārtus pret West Bromwich Albion.[40] 2006. gada 22. janvārī Ferdinands Old Trafford stadionā pēdējā minūtē guva uzvaras vārtus pret "Liverpool".[41] Nākamās sezonas attiecīgajā mačā, 22. oktobrī, Ferdinands vēlreiz guva vārtus, uzvarot ar 2:0.[42]

Pēc iespaidīgā snieguma līgā, Rio Ferdinands tika iekļauts 2006.–2007. gada sezonas "Anglijas futbola Premjerlīgas sezonas komandā" kopā ar septiņiem viņa Mančestras "United" komandas biedriem.[43]

2007–2014

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ferdinands ar Olofu Melbergu spēlē pret Juventus 2008. gadā

Ferdinands 2007.–2008. gada sezonu sāka labi, viņš bija daļa no "United" aizsardzības, kas nospēlēja sešas "sausās spēles" pēc kārtas Premjerlīgā, pirms 2007. gada 20. oktobrī ielaida ātrus vārtus pret Aston Villa komandu, Villa Park laukumā.[44] Arī šajā spēlē Ferdinands guva savus pirmos vārtus sezonā, kas bija "United" trešie vārti šajā spēlē. Tikai trīs dienas vēlāk Ferdinands guva savus pirmos vārtus Eirokausos "United" rindās, atklājot rezultātu pret Kijivas "Dinamo", ar lielisku sitienu ar galvu. "United" dominēja spēlē un uzvarēja ar 4:2.[45]

2008. gada 12. janvārī Ferdinands guva retus vārtus Premjerlīgā, "Old Trafford" laukumā ar 6:0 sagraujot Ņūkāslas "United". FA kausa ceturtdaļfināla spēlē pret Portsmouth, 2008. gada 8. martā, kad Mančestras "United" dominēja, Ferdinands aizvadīja retu spēli, kurā spēlēja kā vārtsargs pēc tam, kad Edvīns van der Sārs pameta laukumu ar cirkšņa savainojumu un aizvietojošais vārtsargs Tomašs Kuščaks tika noraidīts. Neskatoties uz lēcienu pareizajā virzienā, viņš nespēja atvairīt Sallija Muntari soda sitienu, un Mančestras "United" tika izslēgti no FA kausa izcīņas.[46] 2008. gada 6. aprīlī pret Middlesbrough, Ferdinands izstājās no spēles pēdas savainojuma dēļ. Bija šaubas, vai viņš stāsies pretī A.S. Roma UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfināla atbildes spēlē 2008. gada 9. aprīlī. Viņš spēlēja visas 90 minūtes, lai gan puslaikā saņēma trīs šuves.[47]

Pēc "United" zaudējuma ar 2:1 pret Chelsea Premjerlīgā, 2008. gada aprīlī, Ferdinands lamājās uz "Chelsea" uzraugiem un mēģināja spert tunelī pret sienu, bet tā vietā iespēra sieviešu uzraudzei Treisijai Vrejai. Ferdinands apgalvoja, ka tikai "nobraucis" viņai ar kāju.[48] Viņš teica, ka ir atvainojies un nosūtījis uzraudzei ziedus. Tomēr Vreja medijiem parādīja zilumu uz kājas, un viņas vīrs apgalvoja, ka Ferdinands nav atvainojies vai sūtījis ziedus.[49]

Ferdinands kā kapteinis 2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas pusfinālā

2008. gada 18. aprīlī tika paziņots, ka kopā ar Maiklu Keriku un Vesu Braunu, Ferdinands ir piekritis parakstīt jaunu piecu gadu līgumu, kura vērtība ir aptuveni 130 000 mārciņu nedēļā, līdz 2013. gadam.[50] 2008. gada 21. maijā Ferdinands bija "Manchester United" kapteinis, uzvarot Čempionu līgas finālā pret "Chelsea".[51] Viņš pieņēma trofeju kopā ar Raienu Gigsu, jo Gigss tajā sezonā bija kapteinis lielākajā daļā spēļu, kad Gerijs Nevils nebija savainojuma dēļ.

Intervijā BBC Radio 5 Live viņš kritizēja FIFA pieeju rasisma apkarošanai futbolā, norādot, ka netiek darīts pietiekami, lai sodītu tos, kas vainīgi homofobiskā vai rasistiskā vardarbībā mačos. Attiecībā uz ņirgāšanos pret Emīlu Heskiju Anglijas uzvarā pret Horvātiju Zagrebā ar 4:1, Ferdinands atzīmēja:

"Horvātijai tika uzlikts naudas sods dažu tūkstošu mārciņu apmērā. Ko tas dos? Tas neatturēs cilvēkus no rasistiskas vai homofobiskas vardarbības... Ja tādas lietas turpinās, jums ir jāatņem punkti viņiem. Tad spēlētāji sapratīs, ka komanda tiks sodīta."[52]

2009.–2010. gada sezonā Ferdinandam bija savainojums, vairāku muguras un ceļgalu traumu dēļ viņš bija spiests izlaist vairākus mēnešus. Viņš atgriezās laukumā 2010. gada 28. janvārī, taču tika diskvalificēts uz četrām spēlēm, jo ​​tika atzīts par vainīgu nesportiskā uzvedībā par sitienu ar elkoni Hull City futbolistam Kreigam Faganam.[53][54]

2010. gada vasarā gūtā ceļgala savainojuma dēļ, kas liedza viņam piedalīties Anglijas izlases Pasaules kausa izcīņā, viņš izlaida visu pirmssezonu, "Community Shield" un pirmās četras 2010.–2011. gada Premjerlīgas sezonas spēles. Viņš atgriezās pamatsastāvā Čempionu līgas grupu turnīra atklāšanas spēlē pret Rangers, 14. septembrī. Viņš bija komandas kapteinis un visas 90 minūtes nospēlēja bezvārtu neizšķirtā. Sezonas atklāšanas spēli viņš sāka 2011. gada augustā, 2011. gada "FA Community Shield", kur "United" puslaikā ar 2:0 zaudēja pašu pilsētas konkurentiem, "Manchester City". Ferdinands tika nomainīts 45. minūtē, kopā ar partneri aizsadzībā, Nemanju Vidiču, un viņu vietā stājās attiecīgi Džonijs Evanss un Fils Džounss. "United" uzvarēja spēlē ar 3:2 un Ferdinands ieguva savu ceturto "Community Shield" medaļu karjerā. Ferdinands sāka sezonas atklāšanas Premjerlīgas maču pret "West Bromwich Albion", spēli, kurā "United" uzvarēja ar 2:1, taču pēc 75 nospēlētām minūtēm viņš guva "hamstring" savainojumu. Pēc mača Alekss Fergusons apstiprināja, ka Ferdinands nebūs laukumā sešas nedēļas. Tomēr, Ferdinands atveseļojās daudz ātrāk, nekā sākotnēji tika diagnosticēts, un pēc divām nedēļām atgriezās, lai ieņemtu vietu uz soliņa "Old Trafford" stadionā, kad "United" ar 8:2 sagrāva Arsenal, lai gan viņš spēlē nepiedalījās.[55] Ferdinands atgriezās darbībā laukumā, spēlējot neizšķirti 1:1 pret Stoke City, Britannia stadionā.

Ferdinands "Queens Park Rangers" 2014. gada oktobrī

2012. gada 9. decembrī Ferdinandam tika iemests ar monētu no mājinieku publikas, un viņš tika ievainots, "United" komandas derbija laikā, izbraukumā uzvarot ar 3:2 "Manchester City".[56]

2013. gada 5. martā Ferdinands, būdams neapmierināts ar tiesneša Džinejta Čakira lēmumu noraidīt Nani, Čempionu līgas zaudējumā pret Madrides "Real" "Old Trafford" stadionā ar 2:1, pēc spēles sarkastiski aplaudēja tiesnesim "sejā". Viņš par notikušo izvairījās no jebkāda UEFA soda.[57]

2013. gada 12. maijā Ferdinands guva Aleksa Fergusona ēras pēdējos un uzvaras vārtus "Old Trafford" stadionā, uzvarot ar 2:1 Swansea City. Pēc stūra sitiena bumba nonāca pie Ferdinanda, kuru viņš iesita vārtos, nostiprinot uzvaru. 2013. gada 23. maijā tika paziņots, ka Ferdinands ir nodrošinājis jaunu viena gada līgumu, kas paredz viņam palikt klubā līdz 2013.–2014. gada sezonas beigām.[58] Pēc līguma termiņa beigām viņam netika piedāvāts to pagarināt, un viņš piekrita pamest "Manchester United" 2014. gada 12. maijā. Vēstulē savā oficiālajā tīmekļa vietnē viņš sacīja: "Es jūtos labi un esmu vesels, gatavs jaunam izaicinājumam un ar nepacietību gaidu visu, kas nākotnē mani sagaida."[59]

Queens Park Rangers

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 17. jūlijā Ferdinands noslēdza viena gada līgumu ar tikko uz Premjerlīgu paaugstināto klubu Queens Park Rangers.[60] Viņš atgriezās "Old Trafford" laukumā pirmo reizi kopš Mančestras "United" pamešanas 2014. gada 14. septembrī, lai tiktos pret savu bijušo klubu Premjerlīgā, kurā viņa komanda zaudēja ar 4:0.[61]

2014. gada oktobrī Ferdinands intervijā raidījumam The Jonathan Ross Show apstiprināja, ka pēc sezonas beigām noslēgs spēlētāja karjeru, sakot: "Es nebaidos no karjeras beigšanas, es to gaidu ar nepacietību, es ceru uz labām lietām turpmāk”.[62] 2015. gada maijā, pēc izkrišanas, "Queens Park Rangers" paziņoja par Ferdinanda atbrīvošanu vasarā.[63] Savā vienīgajā sezonā šajā klubā, viņš "QPR" rindās aizvadīja tikai 12 spēles.[64]

2015. gada 30. maijā Ferdinands, trīs dienas pēc aiziešanas no "QPR", paziņoja par karjeras beigšanu profesionālajā futbolā.[65][66]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ferdinands (nr. 5) ierindā Anglijas izlasē pret Paragvaju 2006. gada FIFA Pasaules kausā

Ferdinands Anglijas izlasē spēlēja 81 reizi, padarot viņu par otru visvairāk spēļu skaita ziņā aizvadījušo melnādaino spēlētāju aiz Ešlija Kola, ar 107.[67] Lai gan Ferdinands tika iekļauts četrās Anglijas Pasaules kausa izcīņas izlasēs pēc kārtas (kaut arī 1998. gadā nespēlēja un 2010. gadā izlaida savainojuma dēļ), viņš nekad netika uz Eiropas čempionātu, dēļ aizlieguma, nokavējot narkotiku pārbaudi, kā arī Anglijas nespējas kvalificēties UEFA Euro 2008.

Ferdinands Anglijas izlases labā guva trīs vārtus,[68] pirmos 2002. gada Pasaules kausa izcīņas spēlē pret Dāniju (lai gan daži avoti šos vārtus uzskata par Tomasa Serensena vārtiem savos vārtos).[69] Otrie bija Anglijas izlases Euro 2008 kvalifikācijas spēlē pret Krieviju, 2007. gada 12. septembrī Vemblija stadionā. Trešos viņš guva 2008. gada 11. oktobrī, 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, savā laukumā pret Kazahstānu. Anglija uzvarēja ar 5:1.[70]

19 gadu un 8 dienu vecumā Ferdinands, 1997. gada 15. novembrī, draudzības spēlē pret Kamerūnu, aizvadīja savu pirmo spēli Anglijas izlasē, nākot uz maiņu, padarot viņu par tobrīd jaunāko aizsargu, kurš spēlējis Anglijas izlasē (rekords, ko 2006. gadā pārspēja Maika Ričardss). Ferdinands septembrī būtu varējis debitēt vēl agrāk, ja viņam nebūtu izvirzītas apsūdzības par braukšanu dzērumā, gatavojoties Anglijas 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlei pret Moldovu. Ferdinands tika iekļauts izlasē tajai spēlei un, iespējams, būtu bijis sākumsastāvā, tomēr publiskās sēras par Princesi Diānu, kuras šoferis tika turēts aizdomās par braukšanu dzērumā, neatstāja Glenam Hodlam neko citu, kā tikai neiekļaut pusaudzi komandā.[71] Pēc iespaidīgās 1997.–1998. gada sezonas, viņš tika izvēlēts 1998. gada FIFA Pasaules kausa izlasē kā rezerves aizsargs. Tomēr, viņš netika izvēlēts Kevina Kīgana 22 cilvēku izlasē dalībai UEFA Euro 2000.[72][73]

Pēc 18 miljonu mārciņu vērtās pārejas uz Leeds United, Ferdinandu draudzības spēlē pret Itāliju izlases starta sastāvā iekļāva pagaidu treneris Pīters Teilors[74] un ātri kļuva par pirmās izvēles spēlētāju Svena Jērana Ēriksona vadībā. Viņš tika izvēlēts kā viens no diviem pirmās izvēles Anglijas izlases centra aizsargiem 2002. un 2006. gada FIFA Pasaules kausa izcīņām, valkājot kreklu ar 5. numuru.

Džons Terijs (ar kuru Ferdinands vēlāk sadarbojās centrālajā aizsardzībā) Anglijas izlases rindās nomainīja Ferdinandu uz visu viņa astoņu mēnešu diskvalifikāciju, līdz viņa atgriešanās brīdim, 2004. gada 9. oktobrī, Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Velsu. Ferdinands Anglijas izlasē aizvadīja desmit Pasaules kausa finālturnīra spēles, aizvadot "sausās spēles" 2002. gadā pret Argentīnu, Nigēriju un Dāniju, bet 2006. gadā – pret Paragvaju, Trinidādu un Tobāgo, Ekvadoru un Portugāli.[75]

Ferdinands izlasē 2009. gadā

2008. gada 25. martā tika paziņots, ka Ferdinands nēsās kapteiņa apsēju Fabio Kapello otrajā spēlē pie izlases "stūres",[76] apsteidzot Džonu Teriju, Stīvenu Džerardu vai Deividu Bekhemu, kurš, pēc dažu domām, tika iecelts par kapteini, lai atzīmētu savu 100. spēli valsts izlasē. Futbola asociācijas paziņojums liecina, ka lēmums nosaukt Ferdinandu par kapteini bija daļa no Kapello plāniem mainīt kapteiņa amatu, pirms oficiālā kapteiņa nosaukšanas septembra Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm. Tomēr, 19. augustā Ferdinands zaudēja kapteiņa vietu Terijam, bet Fabio Kapello viņu iecēla par vicekapteini.[77]

Kļūda Anglijas un Ukrainas spēlē Dnipropetrovskā 2009. gada 10. oktobrī, kuras rezultātā tika noraidīts Roberts Grīns, lika dažiem apšaubīt viņa iekļaušanu izlasē. Spēļu prakses trūkums viņa klubā un vairākas kļūdas, kādas viņam bija pirmajās futbolista dienās, izraisīja kritiku par viņa iekļaušanu no vairākiem aspektiem.[78]

2010. gada 5. februārī Ferdinands Anglijas izlases kapteiņa amatā nomainīja Džonu Teriju.[79]

Lai gan muguras un cirkšņa savainojumu dēļ viņš izlaida lielu daļu no 2009.–2010. gada sezonas, Ferdinands tika izvēlēts par Anglijas izlases kapteini 2010. gada Pasaules kausa izcīņā. Tomēr, viņš guva ceļgala saišu savainojumu komandas pirmajā treniņā Dienvidāfrikā, 4. jūnijā, un pēc tam izstājās no turnīra.[80] 2011. gada 19. martā, pirms Anglijas Euro 2012 kvalifikācijas spēles pret Velsu, Kapello paziņoja, ka Džons Terijs tiks atjaunots pastāvīgā Anglijas izlases kapteiņa amatā un Ferdinands atgriezīsies vicekapteiņa amatā.[81]

Ferdinands netika iekļauts Roja Hodžsona izlasē dalībai Euro 2012, izraisot milzīgas spekulācijas, lai izvairītos no iespējamā konflikta ar Džonu Teriju, kurš bija iekļauts komandā, gaidāmās Terija tiesas prāvas dēļ, par Ferdinanda brāļa Antona rasistisku apvainošanu.[82] Papildu strīdi radās pēc tam, kad Gerijs Keihils tika izslēgts no turnīra, jo Ferdinanda vietā tika izsaukts 22 gadus vecais Martins Kellijs, kurš spēlēja tikai divas minūtes starptautiskā futbola spēlē. Tas noveda pie tā, ka Ferdinanda pārstāvis Džeimijs Moralī apsūdzēja Hodžsonu "cieņas trūkuma izrādīšanā".[83]

2012. gada 3. oktobrī Daily Mirror ziņoja, ka Rojs Hodžsons Londonas metro līdzpasažieriem atklājis, ka Ferdinands vairs nepildīs pienākumus Anglijas izlasē, neskatoties uz Džona Terija karjeras noslēgšanu izlasē.[84] Vēlāk Hodžsons atvainojās par šiem komentāriem un noliedza, ka liedz Ferdinandam atkal spēlēt Anglijas izlasē.[85]

2013. gada 14. martā Ferdinands pirmo reizi tika atsaukts uz Anglijas izlasi Hodžsona vadībā, Anglijas 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm pret Sanmarīno un Melnkalni, lai gan pēc tam Ferdinands 18. martā izstājās no izlases “veselības bažu” dēļ. Ferdinands sacīja, ka ir "neapmierināts" par izstāšanos, taču sacīja, ka tas ir "pareizais lēmums". Tomēr, Rojs Hodžsons apliecināja Ferdinandam, ka viņam joprojām ir starptautiska nākotne, neskatoties uz izstāšanos.[86][87]

2013. gada maijā Ferdinands paziņoja par aiziešanu no starptautiskā futbola, sakot, ka "ir īstais laiks atbrīvot vietu jaunajiem spēlētājiem un pievērsties klubu karjerai".[88][89]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferdinands tika uzskatīts par netipisku Anglijas futbola aizsardzības "produktu", pateicoties viņa vairāk elegantam, graciozam un "kontinentālam", nevis fiziskajam aizsardzības spēles stilam;[90][91][92][93] jo īpaši viņš tika izcelts ar savām unikālajām tehniskajām spējām, prasmēm, līdzsvaru un pārliecību par bumbu, neskatoties uz viņa augumu, kā arī viņa nosvērtību bumbas kontrolē.[94][95][96][91][97][98] Tāpēc, viņa mobilitātes un spēles ar bumbu spēju dēļ, viņš karjeras laikā bieži tika salikts pārī ar fiziskāku centra aizsargu, piemēram, Nemanju Vidiču Mančestras "United" vai Džonu Teriju Anglijas izlasē.[91][97][99][100] Pateicoties savām prasmēm ar bumbu, viņš jaunībā laiku pa laikam izpelnījās kritiku no ekspertiem un galvenajiem treneriem par nevajadzīgu risku un kļūdu pieļaušanu, lai gan, pieaugot vecumam un pieredzei, viņš uzlaboja šo spēles aspektu.[93][101]

Pasaules līmeņa aizsargs, kurš savā karjeras "virsotnē" tika uzskatīts par vienu no labākajiem uzbrukuma apturētājiem pasaulē,[91][102] Ferdinands tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem aizsargiem, kā arī par vienu no Anglijas, Mančestras "United" un Premjerlīgas visu laiku labākajiem centra aizsargiem.[90][95][100][103][104][105] Savos labākajos gados viņš tika slavēts arī par viņa tempu, darba apjomu un izklupieniem,[91][93][96] papildus viņa pozicionēšanās prasmēm, konsekvencei, intelektam un spējai "lasīt" spēli.[90][106][107][108][109][110] Viņš bija arī atlētisks un fiziski spēcīgs aizsargs, kurš labi spēlēja "gaisā",[90][111][112][113] lai gan dažkārt viņš tika kritizēts plašsaziņas līdzekļos par viņa spēli "gaisā", kā arī par spēju nosargāt "augstās" bumbas un standartsituācijas, jo īpaši jaunībā.[101][114] Papildus aizsardzības prasmēm, viņam bija arī nozīmīgas līdera īpašības.[96][115] Tomēr, neskatoties uz viņa spējām, viņa vēlāko karjeru iezīmēja savainojumi, kuru dēļ viņš zaudēja tempu, kāds viņam bija raksturīgs karjeras sākumā, kas iepriekš ļāva viņam kompensēt jaunības gados piedzīvotos neregulāros koncentrēšanās trūkumus; viņam ik pa laikam bija grūtības pret ātrākiem pretiniekiem, pieaugot vecumam.[91][105][113][116]

Boksa karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada septembrī Ferdinands paziņoja, ka uzsāk karjeru, lai kļūtu par profesionālu bokseri. Viņa iziešanu ringā sponsorēja derību kompānija Betfair, kas palīdzēja viņam mēģināt kvalificēties licencei, pirms viņš sāka trenēties un piedalīties sacensībās. Ferdinands paziņoja, ka "Es nodarbojos ar šo [boksu], jo tas ir izaicinājums, esmu izcīnījis titulus un tagad tiecos pēc jostas."[117] 2018. gada maijā tika paziņots, ka Ferdinandam ir atteikta profesionālā boksa licence.[118] Pēc atteikuma Ferdinands paziņoja, ka "pakar cimdus".[119]

Futbola asociācijas komisija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 20. oktobrī Ferdinands un Rojs Hodžsons tika iecelti Futbola asociācijas komisijā, lai uzlabotu valsts spēles stāvokli.[120]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferdinands uzauga Pekhemā, Londonā.[121] Viņam ir vairāki brāļi un māsas: viens brālis un trīs māsas no tēva puses un brālis un māsa no mātes atkārtotām laulībām.[7] Viņa brālis Antons Ferdinands arī spēlēja kā aizsargs, bet viņa brālēni ir Less Ferdinands un Keins Ferdinands.[121] Lai gan viņš lielāko daļu savas karjeras pavadīja Mančestras "United", viņš uzauga, atbalstot sāncensi "Liverpool".[122]

2006. gadā Mančestrā Ferdinanda draudzene Rebeka Elisone dzemdēja viņu pirmo dēlu.[123] Pārim bija vēl divi bērni.[124]

Elisone un Ferdinands apprecējās 2009. gadā. Elisone nomira no krūts vēža 2015. gada 2. maijā, 34 gadu vecumā.[125][126]

2019. gada 27. septembrī Ferdinands otro reizi apprecējās ar Keitu Raitu. Ceremonijā piedalījās viņa bērni, kā arī pārējie pāra tuvākie ģimenes locekļi.[127] 2020. gada jūnijā Ferdinands un Raita paziņoja, ka ir sava pirmā kopīgā bērna gaidībās,[128] bērns, zēns, piedzima 2020. gada 18. decembrī.

Ferdinands 2009. gada decembrī izveidoja labdarības fondu Live the Dream Foundation, lai nodrošinātu bērniem izglītības un darba iespējas.[129]

2016. gada Apvienotās Karalistes referendumā par dalību Eiropas Savienībā, viņš balsoja par palikšanu.[130]

Pretrunas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Ferdinands īsi parādījās seksuāla rakstura videoklipā, kas tika filmēts Ajia Napas kūrortā, Kiprā, kopā ar citiem angļu futbolistiem Kīronu Daieru un Frenku Lempardu. Channel 4 pārraidīja īsu klipu savas 2004. gada dokumentālās filmas Sex, Footballers and Videotape, apgalvojot, ka tas tika izmantots, lai "atgādinātu skatītājam, ka tas ir balstīts uz reālo dzīvi".[131]

2002. gadā, viņu paziņas, Mārtina Kinga izvarošanas prāvas laikā, Ferdinands un bijušais "Leeds" kolēģis Maikls Dūberijs noliedza apgalvojumus, ka Dūberijs būtu uzmācies sievietei un Ferdinands būtu viņai draudējis Līdsas naktsklubā Hi-Fi 22. janvāra naktī, kā arī turpmākās apsūdzības par kautiņiem un reibumu. Policija iztaujāja abus vīriešus, taču 2003. gada aprīlī prokuratūra paziņoja, ka viņiem netiks izvirzītas apsūdzības.[132] Kings tika atzīts par vainīgu nepiedienīgā uzbrukumā un izvarošanas mēģinājumā.[133]

2014. gada oktobrī Futbola asociācija apsūdzēja Ferdinandu par aizskarošu izteikumu lietošanu Twitter, pēc tam, kad kritiķa māti dēvēja par "sket", kas ir jamaikiešu slenga vārds, kas apzīmē izlaidīgu sievieti.[134] Ferdinandam par pārkāpumu tika uzlikts naudas sods 25 000 mārciņu apmērā un trīs spēļu aizliegums.[135]

2015. gada martā tika paziņots, ka Ferdinands būs tiešsaistes kazino Casino Floor jaunā seja. Paziņojums izraisīja spēcīgu kritiku vietnē "Twitter" no vairākiem Ferdinanda sekotājiem,[136] kurš ierosināja, ka jauniešu paraugam nevajadzētu atbalstīt azartspēles, jo īpaši, ņemot vērā daudzu viņa vienaudžu labi dokumentēto cīņu ar azartspēļu problēmām.[137]

Braukšanas aizliegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gada septembrī Ferdinands tika notiesāts par braukšanu dzērumā un viņam tika piemērots viena gada transportlīdzekļa vadīšanas aizliegums. Viņam tika veikta izelpas pārbaude braucot no rīta, pēc izklaidēm, un tika konstatēts, ka viņš par vienu punktu pārsniedz limitu.[138] Rezultātā, Anglijas izlases treneris Glens Hodls izslēdza Ferdinandu no izlases, lai 10. septembrī Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlē tiktos ar Moldovu, kas nozīmēja, ka Ferdinands zaudēja iespēju 18 gadu un 10 mēnešu vecumā kļūt par jaunāko Anglijas izlases spēlētāju kopš Dankana Edvardsa.[138][139]

2003. gada martā Ferdinandam tika piešķirts vēl viens sešu mēnešu aizliegums vadīt transportlīdzekli, kā arī viņš tika sodīts ar £2500 soda naudu un sešiem soda punktiem par braukšanu ar vidējo ātrumu 92 jūdzes stundā (148 km/h).[140]

2020. gada augustā Ferdinandam tika aizliegts vadīt transportlīdzekli uz sešiem mēnešiem, jo ​​viņš atzina, ka ir pārsniegis ātrumu. Tiek ziņots, ka Ferdinands braucis ar ātrumu 85 jūdzes stundā. Viņam tika piespriests samaksāt naudas sodu un izdevumus kopumā £822 apmērā.[141]

Britu Impērijas ordenis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gadā viņš tika iecelts Britu Impērijas ordeņa virsnieka kārtā (Officer of the Order of the British Empire (OBE)) par pakalpojumiem futbola asociācijai un labdarībai,[142] 2022. gadā izveidojot "Rio Ferdinanda fondu" — labdarības organizāciju, kas strādā ar jauniešiem un palīdz kopienas attīstībai.[143]

Televīzija, ekspertīze, filmas un mūzika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ferdinands 2015. gadā

Duran Duran dziesma "Rio" ir izmantota futbola dziedājumos gan par, gan pret Ferdinandu; 2002. gadā līdzjutējs Saimons Le Bons ("Duran Duran" vadošais solists) apsolīja atkārtoti ierakstīt vienu no futbola dziesmām, ja Anglijas izlase (ar Ferdinandu) uzvarēs Pasaules kausa ceturtdaļfinālā pret Brazīliju.[144]

Ferdinandu sponsorēja sporta apģērbu uzņēmums Nike, un viņš parādījās "Nike" reklāmās. Globālajā "Nike" reklāmas kampaņā, gatavojoties 2002. gada Pasaules kausa izcīņai Korejā un Japānā, viņš filmējās "Secret Tournament" reklāmā (ar zīmolu "Scorpion KO"), kuras režisors bija Terijs Giljams, parādoties kopā ar tādiem futbolistiem kā Tjerī Anrī, Ronaldu, Frančesko Toti, Ronaldiņu, Luišs Figu, Fabio Kanavaro un Hidetoši Nakata, ar bijušo spēlētāju Eriku Kantonā kā turnīra "tiesnesi".[145][146]

2005. gadā Ferdinands kopā ar veco skolas draugu izveidoja ierakstu kompāniju "White Chalk Music".[147] Līdz šim ar izdevniecību sadarbojušies divi mākslinieki: "Melody Johnston" un "Nia Jai". Pēdējais 2010. gada 6. oktobrī izdeva albumu, kurā ir Ferdinanda repošana.[148]

2006. gada jūnijā, pirms 2006. gada FIFA Pasaules kausa, Ferdinands prezentēja TV šovu Rio's World Cup Wind-Ups, kurā viņš izteica virkni praktisku joku par saviem Anglijas komandas biedriem. To pārraidīja uzreiz pēc Anglijas futbola čempionāta atklāšanas spēles pret Paragvaju.[149]

Pirmo reizi kino pasaulē viņš ienāca 2008. gada beigās, finansējot un kļūstot par izpildproducentu Aleksa de Rakofa filmai Dead Man Running. Filmā piedalās Denijs Daiers un 50 Cent gangsteru tematikas sižetā. Ferdinands filmu producēja kopā ar Anglijas komandas biedru Ešliju Kolu.[150]

2008. gadā Ferdinands filmēja dokumentālo filmu par Pekhemu, lai pārliecinātu jauniešus atturēties no noziedzīgas dzīves.[151]

2009. gada 16. janvārī tika paziņots, ka viņš sadarbosies ar izdevniecību "Made Up Media", lai izdotu digitālo žurnālu.[152] Saistībā ar to, Ferdinands bija Observer Sport Monthly februāra izdevuma viesredaktors, sniedzot intervijas ar cilvēkiem, sākot no Gordona Brauna līdz Useinam Boltam.[153] Žurnāla, ar nosaukumu "#5 Magazine" pirmais numurs tika izdots tā paša gada aprīlī.[154]

2015. gadā viņš pievienojās "BT Sport" (tagad "TNT Sports") kā eksperts par Premjerlīgas, FA kausa, UEFA Čempionu līgas un UEFA Eiropas līgas atspoguļošanu.[155]

2017. gada martā Ferdinands BBC One dokumentālajā filmā Rio Ferdinand: Being Mum and Dad apsprieda stratēģijas, kā pārvarēt smagus zaudējumus.[156]

2022. gada novembrī iznākušās trīsdaļīgās dokumentālās filmas “Rio Ferdinand’s Tipping Point”, Ferdinands bija uzmanības centrā, kurā tika pētīta rase, seksualitāte un garīgā veselība futbola kopienās.[157]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klubs Sezona Līga FA kauss Līgas kauss Eiropa Cits Kopā
Divīzija Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
West Ham United 1995–96 Premier League 1 0 0 0 0 0 — — 1 0
1996–97 Premier League 15 2 1 0 1 0 — — 17 2
1997–98 Premier League 35 0 6 0 5 0 — — 46 0
1998–99 Premier League 31 0 1 0 1 0 — — 33 0
1999–2000 Premier League 33 0 1 0 4 0 3[a] 0 6[b] 0 46 0
2000–01 Premier League 12 0 — 2 0 — — 14 0
Kopā 127 2 9 0 13 0 3 0 6 0 158 2
AFC Bournemouth (īre) 1996–97 Second Division 10 0 — — — 1[c] 0 11 0
Leeds United 2000–01 Premier League 23 2 2 0 — 7[d] 1 — 32 3
2001–02 Premier League 31 0 1 0 2 0 7[a] 0 — 41 0
Kopā 54 2 3 0 2 0 14 1 0 0 73 3
Manchester United 2002–03 Premier League 28 0 3 0 4 0 11[d] 0 — 46 0
2003–04 Premier League 20 0 0 0 0 0 6[d] 0 1[e] 0 27 0
2004–05 Premier League 31 0 5 0 1 0 5[d] 0 0 0 42 0
2005–06 Premier League 37 3 2 0 5 0 8[d] 0 — 52 3
2006–07 Premier League 33 1 7 0 0 0 9[d] 0 — 49 1
2007–08 Premier League 35 2 4 0 0 0 11[d] 1 1[e] 0 51 3
2008–09 Premier League 24 0 3 0 1 0 11[d] 0 4[f] 0 43 0
2009–10 Premier League 13 0 0 0 1 0 6[d] 0 1[e] 0 21 0
2010–11 Premier League 19 0 2 0 1 0 7[d] 0 0 0 29 0
2011–12 Premier League 30 0 1 0 0 0 6[g] 0 1[e] 0 38 0
2012–13 Premier League 28 1 2 0 0 0 4[d] 0 — 34 1
2013–14 Premier League 14 0 1 0 1 0 7[d] 0 0 0 23 0
Kopā 312 7 30 0 14 0 91 1 8 0 455 8
Queens Park Rangers 2014–15 Premier League 11 0 1 0 0 0 — — 12 0
Karjerā kopā 514 11 43 0 29 0 108 2 15 0 709 13
  1. ↑ 1,0 1,1 Spēles UEFA kausā
  2. ↑ Spēles UEFA Intertoto kausā
  3. ↑ Spēle Football League Trophy
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 Spēles UEFA Čempionu līgā
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Spēle FA Community Shield
  6. ↑ Viena spēle "FA Community Shield", viena UEFA Super Cup, divas FIFA Club World Cup
  7. ↑ Četras spēles UEFA Čempionu līgā, divas UEFA Eiropas Līgā

Izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izlase Gads Spēles Vārti
Flag of Anglija Anglija 1997 1 0
1998 4 0
1999 3 0
2000 2 0
2001 9 0
2002 9 1
2003 5 0
2004 3 0
2005 8 0
2006 12 0
2007 8 1
2008 8 1
2009 4 0
2010 4 0
2011 1 0
Kopā 81 3
Rio Ferdinanda vārti izlasē
Nr. Datums Stadions Pretinieks Vārti Rezultāts Turnīrs
1 2002. gada 15. jūnijs Niigata Stadium, Ņiigata, Japāna Flag of Dānija Dānija 1–0 3–0 2002. gada FIFA Pasaules kauss
2 2007. gada 12. septembris Vemblija stadions, Londona, Anglija Flag of Krievija Krievija 3–0 3–0 UEFA Euro 2008 kvalifikācija
3 2008. gada 11. oktobris Vemblija stadions, Londona, Anglija Flag of Kazahstāna Kazahstāna 1–0 5–1 2010 FIFA World Cup kvalifikācija

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

West Ham United

Manchester United

Individuālie

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nosaukums Publicēšanas gads Lappuses Ats.
Rio: My Story 2007 470 [161]
Rio: My Decade as a Red 2013 256 [162]
#2Sides: My Autobiography 2014 271 [163]
Thinking Out Loud: Love, Grief and Being Mum and Dad 2017 288 [164]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «"Player Profile: Rio Ferdinand"». premierleague.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 13. novembrī.
  2. ↑ «Chelsea v Manchester United: Rio Ferdinand vilified as his pursuit of the FA Cup goes on». The Telegraph (angļu). 2013-04-01. Skatīts: 2023-11-10.
  3. ↑ Alex Hess published. «Why is Rio Ferdinand the most unheralded player of his England generation?». fourfourtwo.com (angļu), 2015-06-04. Skatīts: 2023-11-10.
  4. ↑ «Rio Ferdinand retires: Former Manchester Utd defender was one of the greats». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-10.
  5. ↑ by Laura Connor, Updated. «Rio Ferdinand says professional boxing career will help him cope with the loss of his wife». Manchester Evening News (angļu), 2017-09-19. Skatīts: 2023-11-10.
  6. ↑ «Ferdinand, Rio (2007) [2006]. Rio: My Story. London: Headline Publishing Group. p. 10.». en.wikipedia.org (angļu). Skatīts: 2023-11-10.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Jamie Jackson. «His name is Rio». The Observer (en-GB), 2007-08-12. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-11-10.
  8. ↑ «Caribbean property: Rio Ferdinand is ahead of the game - Telegraph». web.archive.org. 2009-03-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-27. Skatīts: 2023-11-10.
  9. ↑ Appearance in Football League Trophy
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 10,6 Caspar Llewellyn Smith. «A united front». The Observer (en-GB), 2008-05-31. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-11-10.
  11. ↑ David Hytner. «Old boys' reunion will not prevent Cole from taking care of business». The Guardian (en-GB), 2008-05-19. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-10.
  12. ↑ «www.soccerbase.com - The Internet Soccer Database». web.archive.org. 2005-05-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-05-21. Skatīts: 2023-11-10.
  13. ↑ «Football: Berg makes pounds 5m move to United». The Independent (angļu). 1997-08-11. Skatīts: 2023-11-10.
  14. ↑ 14,0 14,1 «"A beginner's guide to Rio Ferdinand"».[novecojusi saite]
  15. ↑ «Rio Ferdinand | Football Stats | No Club | Season 1996/1997 | 1995-2016 | Soccer Base». www.soccerbase.com. Skatīts: 2023-11-10.
  16. ↑ «Leeds refuse to blame it on Rio». The Telegraph (angļu). 2000-12-02. Skatīts: 2023-11-10.
  17. ↑ «Spaniards humbled by Leeds» (en-GB). 2001-04-04. Skatīts: 2023-11-10.
  18. ↑ «Man Utd seal Rio deal» (en-GB). 2002-07-22. Skatīts: 2023-11-10.
  19. ↑ "I would've gone public!" Rio and Cole on player power | Early Kick Off. Atjaunināts: 2023-11-10
  20. ↑ One appearance in FA Community Shield, one in UEFA Super Cup, two in FIFA Club World Cup
  21. ↑ Paul Kelso. «England star Ferdinand in drugs test row». The Guardian (en-GB), 2003-10-07. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-10.
  22. ↑ «Key questions facing Ferdinand» (en-GB). 2003-10-13. Skatīts: 2023-11-10.
  23. ↑ «Ferdinand faces ban for missing drug test». The Independent (angļu). 2003-10-06. Skatīts: 2023-11-10.
  24. ↑ Four appearances in UEFA Champions League, two in UEFA Europa League
  25. ↑ Stuart Brennan. «FA turn down new Rio test». Manchester Evening News (angļu), 2004-08-12. Skatīts: 2023-11-10.
  26. ↑ «Ferdinand banned for eight months» (en-GB). 2003-12-19. Skatīts: 2023-11-10.
  27. ↑ «"Negouai precedent may help Ferdinand"».
  28. ↑ «Ferdinand ban upheld» (en-GB). 2004-03-18. Skatīts: 2023-11-10.
  29. ↑ David Plummer. «Ferdinand lined up for Liverpool return». The Guardian (en-GB), 2004-09-11. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-10.
  30. ↑ «Ferdinand delight on return» (en-GB). 2004-09-20. Skatīts: 2023-11-10.
  31. ↑ Jon Brodkin. «Ferdinand feels fans' fury». The Guardian (en-GB), 2005-05-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-10.
  32. ↑ «Ferdinand feels wrath of fans as United put pressure on Arsenal». The Independent (angļu). 2005-05-01. Skatīts: 2023-11-10.
  33. ↑ «Fergie: Rio must sign now». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-10.
  34. ↑ Daniel Taylor. «Ferguson losing patience in Ferdinand contract saga». The Guardian (en-GB), 2005-07-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-10.
  35. ↑ Simon Johnson. «Ferguson tells fans to back Ferdinand». The Guardian (en-GB), 2005-07-21. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-10.
  36. ↑ «Ferdinand faces abuse from fans» (en-GB). 2005-08-04. Skatīts: 2023-11-10.
  37. ↑ «Ferdinand signs new Man Utd deal» (en-GB). 2005-08-12. Skatīts: 2023-11-10.
  38. ↑ Daniel Taylor. «Ferdinand overcomes boos problem and warms to the cheers». The Guardian (en-GB), 2008-05-20. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-10.
  39. ↑ «Man Utd 4-0 Wigan» (en-GB). 2005-12-14. Skatīts: 2023-11-10.
  40. ↑ «Man Utd 3-0 West Brom» (en-GB). 2005-12-26. Skatīts: 2023-11-10.
  41. ↑ «Man Utd 1-0 Liverpool» (en-GB). 2006-01-22. Skatīts: 2023-11-10.
  42. ↑ «Man Utd 2-0 Liverpool» (en-GB). 2006-10-22. Skatīts: 2023-11-10.
  43. ↑ «Ronaldo secures PFA awards double» (en-GB). 2007-04-22. Skatīts: 2023-11-10.
  44. ↑ «Aston Villa 1-4 Man Utd» (en-GB). 2007-10-20. Skatīts: 2023-11-10.
  45. ↑ «Dynamo Kiev 2-4 Man Utd» (en-GB). 2007-10-23. Skatīts: 2023-11-10.
  46. ↑ «Man Utd 0-1 Portsmouth» (en-GB). 2008-03-08. Skatīts: 2023-11-10.
  47. ↑ «Roma fail to cash in on jittery defence». The Telegraph (angļu). 2008-04-10. Skatīts: 2023-11-10.
  48. ↑ «Rio Ferdinand apologises over steward incident». The Telegraph (angļu). 2008-04-26. Skatīts: 2023-11-10.
  49. ↑ «Rio Ferdinand's kick victim reveals bruise». The Telegraph (angļu). 2008-04-29. Skatīts: 2023-11-10.
  50. ↑ «Ferdinand signs new Man Utd deal» (en-GB). 2008-04-18. Skatīts: 2023-11-11.
  51. ↑ «Manchester United Official Web Site - Report: MU 1 (6) Chelsea 1 (5)». web.archive.org. 2011-07-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-08. Skatīts: 2023-11-11.
  52. ↑ «"Ferdinand condemns Fifa on racism"». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023. gada 11. novembrī.
  53. ↑ Daniel Taylor. «Rio Ferdinand charged by FA with violent conduct against Hull». The Guardian (en-GB), 2010-01-26. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-11.
  54. ↑ «Ferdinand receives four-game ban» (en-GB). 2010-01-28. Skatīts: 2023-11-11.
  55. ↑ «"Ferdinand returns much earlier than expected for Arsenal game"».
  56. ↑ «Manchester United's Rio Ferdinand hurt by thrown coin». BBC News (en-GB). 2012-12-09. Skatīts: 2023-11-11.
  57. ↑ «Manchester United's Rio Ferdinand escapes Uefa sanction for sarcastically applauding Turkish referee Cuneyt Cakir». The Telegraph (angļu). 2013-03-07. Skatīts: 2023-11-11.
  58. ↑ «Ferdinand signs new Man Utd contract». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-11.
  59. ↑ «Ferdinand to leave Man Utd in summer». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-11.
  60. ↑ «Ferdinand completes move to QPR». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-11.
  61. ↑ «Manchester United 4-0 Queens Park Rangers». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-11.
  62. ↑ «Premier League: Ex-England and Manchester United captain Rio Ferdinand plans to retire». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-11.
  63. ↑ «Ferdinand and Barton to leave QPR». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-11.
  64. ↑ «Joey Barton and Rio Ferdinand released on free transfers by QPR». The Telegraph (angļu). 2015-05-27. Skatīts: 2023-11-11.
  65. ↑ «"Rio Ferdinand announces retirement from football"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. novembrī. Skatīts: 2023. gada 11. novembrī.
  66. ↑ «Rio Ferdinand announces his retirement from football». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-11.
  67. ↑ «England's Black Players - Most Appearances». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2023-11-11.
  68. ↑ «Rio Gavin Ferdinand - International Appearances». www.rsssf.org. Skatīts: 2023-11-11.
  69. ↑ Freddi, Cris. The Complete Book of the World Cup 2006.
  70. ↑ «England 5-1 Kazakhstan» (en-GB). 2008-10-11. Skatīts: 2023-11-11.
  71. ↑ Patrick Sawer, Evening Standard. «Dark side of Rio Ferdinand». Evening Standard (angļu), 2012-04-14. Skatīts: 2023-11-11.
  72. ↑ «Sky Sports | Football | World Cup 2010 | News | Ferdinand reveals Euro woe». web.archive.org. 2010-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-02. Skatīts: 2023-11-11.
  73. ↑ «BBC SPORT | EURO2000 | ENGLAND | Keegan names Euro 2000 squad». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-11.
  74. ↑ «Gattuso wonder goal sinks England» (en-GB). 2000-11-15. Skatīts: 2023-11-11.
  75. ↑ «England - R. Ferdinand - Profile with news, career statistics and history - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2023-11-12.
  76. ↑ Richard Aikman. «Ferdinand to captain England in Paris». The Guardian (en-GB), 2008-03-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-12.
  77. ↑ «Ferguson backs captain Ferdinand» (en-GB). 2010-02-06. Skatīts: 2023-11-12.
  78. ↑ «BBC - Phil McNulty: Ferdinand must sharpen up». www.bbc.co.uk (angļu). Skatīts: 2023-11-12.
  79. ↑ «Capello strips Terry of captaincy» (en-GB). 2010-02-05. Skatīts: 2023-11-12.
  80. ↑ «Ferdinand ruled out of World Cup» (en-GB). 2010-06-04. Skatīts: 2023-11-12.
  81. ↑ «Terry returns as England captain» (en-GB). 2011-03-20. Skatīts: 2023-11-12.
  82. ↑ «Ferdinand 'gutted' at Euro snub». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-12.
  83. ↑ «Injured Cahill out of Euro 2012». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-12.
  84. ↑ «Hodgson to explain tube comments». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-12.
  85. ↑ «Hodgson apologises to Ferdinand». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-12.
  86. ↑ «Ferdinand recalled for England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-12.
  87. ↑ Owen Gibson. «Rio Ferdinand withdraws from England squad for World Cup qualifiers». The Guardian (en-GB), 2013-03-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-12.
  88. ↑ «Ferdinand retires from England duty». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-12.
  89. ↑ «Rio Ferdinand retires from England duty». The Telegraph (angļu). 2013-05-15. Skatīts: 2023-11-12.
  90. ↑ 90,0 90,1 90,2 90,3 Paul Wilkes. «Why it will be at least a decade before England produce another top-class continental-style defender like Rio Ferdinand». The Mirror (angļu), 2013-08-09. Skatīts: 2023-11-12.
  91. ↑ 91,0 91,1 91,2 91,3 91,4 91,5 «United bank on Ferdinand». The Telegraph (angļu). 2007-02-10. Skatīts: 2023-11-12.
  92. ↑ In a Premier League famed for his attacking prowess, we take a look at how defending how has evolved since its inception. «The Evolution of Defending in the Premier Leag». beIN SPORTS (en-mena). Skatīts: 2023-11-12.
  93. ↑ 93,0 93,1 93,2 Tom Victor. «Noughty Boys: Rio Ferdinand changed the game for English defenders». BBC Three (en-GB), 2019-03-19. Skatīts: 2023-11-12.
  94. ↑ «Rio: Playing out from the back | FourFourTwo Performance». web.archive.org. 2014-12-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-18. Skatīts: 2023-11-12.
  95. ↑ 95,0 95,1 «Rio Ferdinand retirement: The Manchester United defender earned the». The Independent (angļu). 2013-05-15. Skatīts: 2023-11-12.
  96. ↑ 96,0 96,1 96,2 Joe Tansey. «Rio Ferdinand vs. John Terry: Who Is the Better Defender?». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-12.
  97. ↑ 97,0 97,1 «Mitten: Nemanja Vidic talks to ESPN FC». ESPN.com (angļu). 2017-04-24. Skatīts: 2023-11-12.
  98. ↑ «Cox: Terry is the Prem's best centre-back». ESPN.com (angļu). 2015-01-29. Skatīts: 2023-11-12.
  99. ↑ «John Terry's Chelsea career: Where does the defender rank?». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-12.
  100. ↑ 100,0 100,1 Garry Hayes. «Ranking England's 10 Greatest World Cup Central Defenders». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-12.
  101. ↑ 101,0 101,1 «Ferguson admits Rio must improve». The Independent (angļu). 2009-10-16. Skatīts: 2023-11-12.
  102. ↑ «United unveil £30m Ferdinand». The Telegraph (angļu). 2002-07-22. Skatīts: 2023-11-12.
  103. ↑ «The best 20 England defenders». The Telegraph (angļu). 2007-07-31. Skatīts: 2023-11-12.
  104. ↑ «Manchester United's Rio Ferdinand during their English Premier League soccer match at Liberty Stadium, Swansea | The 20 best Premier League defenders ever: where does John Terry rank? - Football | Ghostarchive». ghostarchive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-10. Skatīts: 2023-11-12.
  105. ↑ 105,0 105,1 Rohit Arvind Mishra. «Rio Ferdinand's Losing Battles with Injuries Continue». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-12.
  106. ↑ «Rio: The thinking man's guide to defending | FourFourTwo Performance». web.archive.org. 2014-12-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-18. Skatīts: 2023-11-13.
  107. ↑ «West Ham United at the World Cup - '98 | News | Latest News | News | West Ham United». web.archive.org. 2014-12-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-18. Skatīts: 2023-11-13.
  108. ↑ «Rio Ferdinand | Man Utd Legends Profile». www.manutd.com (angļu). Skatīts: 2023-11-13.
  109. ↑ Owen Gibson. «Rio Ferdinand quits England with plaudits but more than a few regrets». The Guardian (en-GB), 2013-05-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-13.
  110. ↑ Andy Mitten. «Dimitar Berbatov: My Perfect Player – ‘Duncan Ferguson smashed defenders with a passion that was strangely beautiful’». The Athletic (angļu). Skatīts: 2023-11-13.
  111. ↑ «Rio Ferdinand profile». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-13.
  112. ↑ «BBC SPORT | WORLD CUP | Team Pages | England | Squad | Rio Ferdinand». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-13.
  113. ↑ 113,0 113,1 Nick Akerman. «Rio Ferdinand Reportedly Agrees QPR Transfer After Manchester United Exit». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-13.
  114. ↑ «England player ratings» (en-GB). 2003-08-20. Skatīts: 2023-11-13.
  115. ↑ «"Manchester United: Rio Ferdinand Should Be Captain—Permanently"».
  116. ↑ «Defending isn't worse, it's just evolving». ESPN.com (angļu). 2018-01-05. Skatīts: 2023-11-13.
  117. ↑ «Ferdinand to launch pro boxing career». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  118. ↑ «Trainer 'not surprised' licence refused». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  119. ↑ «Ferdinand refused boxing licence». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  120. ↑ «Hodgson & Ferdinand join FA commission». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  121. ↑ 121,0 121,1 «Rio Ferdinand: The silver lining» (en-GB). 2002-06-21. Skatīts: 2023-11-13.
  122. ↑ «Miss World and 105 other celebrity LFC fans - Liverpool FC». web.archive.org. 2015-11-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-21. Skatīts: 2023-11-13.
  123. ↑ «Ferdinand, Rio; Curtis, Shaun (2007). Rio: My Story. Headline Book Publishing.». en.wikipedia.org (angļu). Skatīts: 2023-11-13.
  124. ↑ «Ferdinand hits out at Balotelli». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  125. ↑ «Rio Ferdinand's wife Rebecca Ellison dies from cancer». BBC News (en-GB). 2015-05-02. Skatīts: 2023-11-13.
  126. ↑ «Rio Ferdinand's wife dies after cancer battle». The Telegraph (angļu). 2015-05-02. Skatīts: 2023-11-13.
  127. ↑ Katie Rosseinsky. «Rio Ferdinand reveals he cried as Kate Wright walked down the aisle». Evening Standard (angļu), 2019-10-02. Skatīts: 2023-11-13.
  128. ↑ «"Rio Ferdinand and Wife Kate Wright Exciting Pregnancy Announcement Video"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 13. novembrī.
  129. ↑ «Ferdinand plans showbiz charity bash». The Independent (angļu). 2009-10-09. Skatīts: 2023-11-13.
  130. ↑ Rio Ferdinand. «Rio Ferdinand: Why referendum has made me want to vote for first time». Evening Standard (angļu), 2016-06-21. Skatīts: 2023-11-13.
  131. ↑ «Channel 4 to show alleged Premiership sex video | Sunday Herald, The Newspaper | Find Articles at BNET». web.archive.org. 2011-08-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-17. Skatīts: 2023-11-13.
  132. ↑ Germaine Greer. «Nothing new about ugly sex». The Guardian (en-GB), 2003-12-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-13.
  133. ↑ «Life for bailed rapist who struck again». The Telegraph (angļu). 2003-05-23. Skatīts: 2023-11-13.
  134. ↑ «Rio Ferdinand in misconduct charge». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  135. ↑ «Ferdinand suspended & fined £25,000». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  136. ↑ Mona Mangat. «Fans Slamming Footballer Rio Ferdinand's Online Gambling Endorsement Deal». Online Gambling Bible ⚅⚀ (en-US), 2015-03-23. Skatīts: 2023-11-13.
  137. ↑ Gemma Aldridge. «Rio Ferdinand's online gambling endorsement deal is slammed as fans call foul». The Mirror (angļu), 2015-03-21. Skatīts: 2023-11-13.
  138. ↑ 138,0 138,1 «From Del Boy land to Del Piero's equal». The Telegraph (angļu). 2000-11-24. Skatīts: 2023-11-13.
  139. ↑ «Ferdinand taught lesson by England». The Independent (angļu). 1997-09-02. Skatīts: 2023-11-13.
  140. ↑ «Rio Ferdinand in driving ban» (en-GB). 2003-03-31. Skatīts: 2023-11-13.
  141. ↑ «Rio Ferdinand given six-month driving ban for speeding». BBC News (en-GB). 2020-08-18. Skatīts: 2023-11-13.
  142. ↑ «Page B13 | Supplement 63714, 2 June 2022 | London Gazette | The Gazette». www.thegazette.co.uk. Skatīts: 2023-11-13.
  143. ↑ 143,0 143,1 «Ferdinand, Muirhead, Bale & Moeen honoured by Queen». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  144. ↑ «Duran Duran pledge Rio tribute» (en-GB). 2002-06-21. Skatīts: 2023-11-13.
  145. ↑ «NikeBiz | Inside Nike | News Articles». web.archive.org. 2002-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002-06-02. Skatīts: 2023-11-13.
  146. ↑ Claire Cozens. «Cantona hosts World Cup with a difference». The Guardian (en-GB), 2002-04-03. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-13.
  147. ↑ «The record doctor: Rio Ferdinand | OMM | The Observer». web.archive.org. 2008-05-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-16. Skatīts: 2023-11-13.
  148. ↑ «Manchester United's Rio Ferdinand tries his hand at rapping». The Telegraph (angļu). 2008-08-07. Skatīts: 2023-11-13.
  149. ↑ Paul Kelso. «Rio plays for laughs on TV». The Guardian (en-GB), 2006-05-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-13.
  150. ↑ «Ferdinand & Cole to produce film» (en-GB). 2008-11-21. Skatīts: 2023-11-13.
  151. ↑ «"Rio's a changed man"».
  152. ↑ Monkey. «His name is Rio and he cultivates his brand». The Guardian (en-GB), 2009-01-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-13.
  153. ↑ Rio Ferdinand. «The Rio Ferdinand issue». The Observer (en-GB), 2009-02-01. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-11-13.
  154. ↑ «TheFA.com - Rio's five alive and online». web.archive.org. 2013-08-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-01. Skatīts: 2023-11-13.
  155. ↑ Richard Parry. «Steven Gerrard, Rio Ferdinand and Glenn Hoddle join Gary Lineker as BT». Evening Standard (angļu), 2015-06-09. Skatīts: 2023-11-13.
  156. ↑ «BBC One - Rio Ferdinand: Being Mum and Dad». BBC (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  157. ↑ «Rio Ferdinand on how his new series Tipping Point can lead to "positive, impactful change"». Radio Times (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  158. ↑ www.premierleague.com https://www.premierleague.com/players/1111/Rio-Ferdinand/overview. Skatīts: 2023-11-13. Tukšs vai neesošs |title=
  159. ↑ «2016 National Football Museum Hall Of Fame Inductees Announced» (en-US). Skatīts: 2023-11-13.
  160. ↑ «Ferdinand, Cech & Adams inducted into Hall of Fame». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-13.
  161. ↑ Rio Ferdinand. Rio: My Story, 2006. ISBN 978-0755315321.
  162. ↑ Rio Ferdinand. Rio: My Decade as a Red, August 2013. ISBN 978-1905825585.
  163. ↑ Rio Ferdinand. #2Sides: My Autobiography, October 2014. ISBN 978-1905825912.
  164. ↑ Rio Ferdinand. Thinking Out Loud. Hodder & Stoughton, 2017. ISBN 9781473670235.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rio_Ferdinands&oldid=4155930"