Pāriet uz saturu

Frenks Lampards

Vikipēdijas lapa
Frenks Lampards
Frenks Lampards
Frenks Lampards 2019. gadā
Personas dati
Pilns vārdsFrenks Džeimss Lampards[1]
Dzimis1978. gada 20. jūnijā (46 gadi)[1]
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Romforda, Londona, Anglija
Augums184[2][3] cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijapussargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Anglija Coventry City (galvenais treneris)
Jauniešu klubi
1994–1995Valsts karogs: Anglija West Ham United
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
1995—2001Valsts karogs: Anglija West Ham United148(24)
1995—1996Valsts karogs: Anglija → Swansea City9(1)
2001—2014Valsts karogs: Anglija Chelsea429(147)
2014—2015Valsts karogs: Anglija Manchester City32(6)
2015—2016Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis New York City29(15)
Nacionālā izlase
1997—2000Valsts karogs: Anglija Anglija U2119(9)
1998Valsts karogs: Anglija Anglija B1(0)
1999—2014Flag of Anglija Anglija106(29)
Vadītās komandas
2018—2019Valsts karogs: Anglija Derby County
2019—2021Valsts karogs: Anglija Chelsea
2022—2023Valsts karogs: Anglija Everton
2023Valsts karogs: Anglija Chelsea (pagaidu)
2024—Valsts karogs: Anglija Coventry City
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Frenks Džeimss Lampards (Frank James Lampard; dzimis 1978. gada 20. jūnijā) ir angļu futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā. No 2019. gada jūlija līdz 2021. gada janvārim Lampards bija Anglijas Premjerlīgas kluba Chelsea galvenais treneris. No 2022. gada februāra līdz 2023. gada janvārim bija Anglijas Premjerlīgas kluba Liverpūles Everton galvenais treneris.[4]

Karjeru sāka West Ham United. 2001. gadā pievienojās Chelsea, kur aizvadīja lielāko karjeras daļu. Kopā ar Chelsea Lampards trīsreiz ir izcīnījis Anglijas čempiona titulu, četras reizes kļuvis par FA kausa ieguvēju un izcīnījis divus Līgas kausus. 2011.—2012. gada sezonā kļuva par UEFA Čempionu līgas uzvarētāju. 2013. gadā uzvarēja UEFA Eiropas līgā.

2014. gadā pievienojās Manchester City, kur aizvadīja vienu sezonu. Karjeru noslēdza MLS klubā New York City.

Lampards ir spēlējis Anglijas izlasē 2006., 2010. un 2014. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 2004. gada Eiropas čempionātā. Kopā izlases rindās aizvadījis 106 spēles un guvis 29 vārtus.[5]

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

West Ham United

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lampards sāka karjeru West Ham United, sava tēva bijušajā klubā, pievienojoties jaunatnes komandai 1994. gadā. Viņa varonis bija "West Ham" uzbrucējs Frenks Makavenijs.[6] Lampards pievienojās "West Ham", kad viņa tēvs bija trenera asistents, 1994. gadā iestājoties kā māceklis jauniešu komandā un nākamajā gadā parakstot profesionālu līgumu. 1995. gada oktobrī viņš tika izīrēts Swansea City, debitējot savas komandas uzvarā ar 2:0 pār Bradford City, un gūstot savus pirmos vārtus karjerā, mačā pret Brighton & Hove Albion. Lampards deviņas reizes spēlēja "Swansea", pirms 1996. gada janvārī atgriezās "West Ham".[nepieciešama atsauce]

1995—97

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lampards "West Ham" rindās debitēja 1996. gada 31. janvārī, pret Coventry City, nākot uz maiņu Džona Monkūra vietā.[7] Viņa cita vienīgā spēle sezonā bija sezonas pēdējā, 1996. gada 5. maijā, mājās ar Sheffield Wednesday, nospēlējot neizšķirti 1:1, kad Lampards nāca uz maiņu Kīta Roulenda vietā.[8]

Nākamajā sezonā Lampards pirmo reizi startēja sākumsastāvā "West Ham" komandā, 1996. gada 17. augustā, izbraukumā ar 2:0 zaudējot Arsenal, kad viņu nomainīja Robijs Sleiters.[8][9] Lamparda sezona beidzās 1997. gada 15. martā, kad viņš guva kājas lūzumu izbraukumā, neizšķirtā 0:0 pret Aston Villa. Tiekot nonestam no laukuma uz nestuvēm, viņa vietā 31. minūtē uz maiņu nāca Rio Ferdinands. Šajā spēlē tika reģistrēta arī viņa pirmā dzeltenā kartīte kā "West Ham" spēlētājam.[8][10][11] Lampards apgalvo, ka "West Ham United" atbalstītāji viņu izsmēja, un šī rīcība lika viņam apsvērt iespēju pamest futbolu.[11] Visās komandas sacensībās viņš bija piedalījies 16 spēlēs.[8]

1997—99

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No šīs sezonas Lampards sāka nēsāt 18. numuru, iepriekš nēsājot 26. numuru.[8] 1997.—1998. gada sezonas pirmajā dienā, "West Ham" savu sezonu atklāja ar izbraukuma spēli pret Barnsley, kas Anglijas futbola augstākajā līmenī spēlēja pirmo reizi 110 gadu laikā. Lampards 76. minūtē laukumā devās uz maiņu, nomainot Ejalu Berkoviču. Tikai minūti vēlāk viņš guva vārtus komandas labā, kas bija uzvaras vārti, uzvarot ar 2:1.[12] Sezonā viņš piedzīvoja savu pirmo hat-trick. 1997. gada 19. novembrī "West Ham" spēlēja ar Walsall līgas kausa ceturtās kārtas spēlē. Ar trim Lamparda vārtiem un vēl vieniem Džona Hārtsona vārtiem pietika, lai pārspētu "Walsall", kuri atbildēja ar Endija Votsona vārtiem.[13] Lampards 1997.—1998. gada sezonā piedalījās 42 spēlēs, visos turnīros gūstot deviņus vārtus.[8]

1998.—1999. gada sezonā Lampards vienmēr piedalījās "West Ham" komandas spēlēs, palīdzot savai komandai iegūt piekto vietu 1998.—1999. gada Premjerlīgā un kvalificēties UEFA Intertoto kausam. Tas ir augstākais "West Ham" rādītājs, kāds jebkad ir bijis līgā.[8][14][15]

1999—2001

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms 1999.—2000. gada Premjerlīgas sezonas sākuma, Lampards parakstīja līguma pagarinājumu, līdz 2005. gadam.[16] Kvalificējoties Intertoto kausa izcīņai, "West Ham" sezona sākās agri, 1999. gada jūlijā. 1999. gada 24. jūlijā Lampards guva savus pirmos vārtus Eirokausos, izbraukumā spēlējot neizšķirti 1:1 ar Somijas vienību Jokerit.[17] Vēl viens vārtu guvums pusfinālā pret Heerenveen[16] ļāva "West Ham" iekļūt finālā pret Metz.[8] Neskatoties uz zaudējumu pirmajā spēlē Londonā, ar 1:0, "West Ham" uzvarēja ar 3:1 Francijā, 1999. gada 24. augustā, ar Trevora Sinklēra, Paulo Vančopes un Lamparda vārtiem.[18] Uzvarot šajās sacensībās, "West Ham" kvalificējās 1999.—2000. gada UEFA kausam. Lampards guva savus pirmos vārtus šajās sacensībās 1999. gada 16. septembrī, savā laukumā ar 3:0 uzvarot Osijek, un ar 6:1 divu spēļu summā.[19]

Tajā sezonā "West Ham" uzvarēja Bradford City ar 5:4, Upton Park laukumā, 2000. gada februārī. Šī spēle kļuva slavena ar Lamparda cīņu par bumbu ar Paolo Di Kanio. Esot iedzinējos ar 4:2, "West Ham" ieguva soda sitienu. Lampards bija "West Ham" regulārais 11 metru soda sitienu izpildītājs. Tomēr, Di Kanio vēlējās veikt sitienu, un abi strīdējās par bumbu, beigu beigās Di Kanio izpildot soda sitienu, gūstot vārtus un panākot 4:3 "West Ham" labā.[20][21] 1999.—2000. gada sezonu viņš pabeidza kā kluba trešais rezultatīvākais spēlētājs, aiz Di Kanio un Paulo Vančopes, kopā gūstot 14 vārtus.[22]

2000.—2001. gada sezonā "West Ham" sniegums nebija spīdošs. Lielāko daļu sezonas viņi pavadīja Premjerlīgas tabulas apakšējā daļā.[23] No piektās vietas iepriekšējā sezonā, viņi ieņēma 15. vietu. Neskatoties uz to, Lampards 37 spēlēs guva 9 vārtus, atpaliekot tikai no Frederika Kanutē un Di Kanio.[23] 2001. gada maijā viņa tēvocis Harijs Rednaps, pēc abpusējas vienošanās, pameta klubu pēc septiņiem gadiem galvenā trenera amatā.[24] Viņa tēvs Frenks arī pameta klubu, un Lampards, pakļaujoties spiedienam, ka viņu dēvēja par "Frenka Lamparda dēlu", un "West Ham" sliktajai attieksmei pret viņa tēvu, nolēma pārcelties uz citu klubu.[25] 2001. gada jūnijā viņš pārcēlās no "West Ham" uz Chelsea par 11 miljoniem sterliņu mārciņu, pirms tam "West Ham" noraidīja Aston Villa kopīgo piedāvājumu par 15 miljoniem mārciņu par Lampardu un Frederiku Kanoutē.[26]

Chelsea

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001—04

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lampards 2004. gadā

Lamparda debija Premjerlīgā "Chelsea" sastāvā notika 2001. gada 19. augustā, 2001.—2002. gada sezonas atklāšanas dienā, spēlējot neizšķirti 1:1 ar Ņūkāslas "United", savukārt pirmo sarkano kartīti viņš saņēma mačā pret Totenhemas "Hotspur", 2001. gada 16. septembrī.[nepieciešama atsauce] Viņš piedalījās visos "Chelsea" līgas mačos un guva astoņus vārtus 2001.—2002. gada sezonā. Viņš guva uzvaras vārtus "Chelsea" 2002.—2003. gada sezonas ievadā, pret Charlton Athletic.[nepieciešama atsauce]

Nākamajā sezonā viņš tika izvēlēts par Premjerlīgas mēneša labāko spēlētāju 2003. gada septembrī un par fanu mēneša labāko spēlētāju oktobrī. "Chelsea" 2003.—2004. gada Premjerlīgā ieņēma otro vietu aiz nepārspētajiem Arsenal, un viņš tika iekļauts 2004. gada Anglijas futbola gada komandā, kad viņš pirmo reizi karjerā sasniedza divciparu skaitli līgas vārtu guvumā (10), papildus četriem vārtiem četrpadsmit UEFA Čempionu līgas spēles, kad "Chelsea" iekļuva pusfinālā. Pusfinālā pret Monaco viņš guva vārtus, bet "Chelsea" zaudēja divu spēļu summā ar 5:3.[27] Sezonas beigās viņš ierindojās otrajā vietā, aiz Tjerī Anrī, 2004. gada Anglijas gada labākā futbolista balvā.[28]

2004—06

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lampards svin uzvaru 2004.—05. gada Premjerlīgā kopā ar Eidiru Gidjonsenu un Džonu Teriju

Lampards 2004.—2005. gadā trešo sezonu pēc kārtas piedalījās visos 38 Premjerlīgas mačos. Viņš finišēja ar 13 vārtiem (19 visos turnīros), turklāt ar 18 rezultatīvām piespēlēm bija līderis līgā.[29]

2004. gada augustā viņš Premjerlīgā guva uzvaras vārtus pret Southampton[30] un turpināja gūt svarīgus vārtus, gūstot abus, 2:0 uzvarā pret "Tottenham".[31] 2005. gada martā viņš guva vārtus pēc tālsitiena no 30 jardiem pret Crystal Palace Premjerlīgā, kurā "Chelsea" uzvarēja ar 4:1. Lampards spēcīgi turpināja savu sezonu, un viņa spožais sniegums "Chelsea" komandā Premjerlīgā un Čempionu līgā vēl vairāk palielināja viņa kā viena no labākajiem pussargiem pasaulē reputāciju. 2004.—2005. gada Čempionu līgā viņš guva vienus no vārtiem slavenajā "Chelsea" uzvarā ar 4:2 pār Barcelona, ​​palīdzot "Chelsea" iekļūt ceturtdaļfinālā.[32] Ceturtdaļfinālā viņš guva trīs vārtus divās kārtās pret Minhenes "Bayern", kad "Chelsea" uzvarēja ar 6:5.[33]

2005. gada aprīlī Lampards guva abus vārtus pret Bolton Wanderers, uzvarot ar 2:0, kā rezultātā "Chelsea" ieguva Premjerlīgas čempionu titulu un Lampards — pirmo nozīmīgo trofeju savā karjerā, "Chelsea" izcīnot savu pirmo augstākās līgas titulu 50 gadu laikā ar 12 punktu starpību. Viņš tika atzīts par sezonas labāko spēlētāju 2004.—2005. gadā.[34] Lai gan "Chelsea" Čempionu līgas pusfinālā izslēdza līgas sāncense Liverpool, tā pārveda mājās Futbola līgas kausu, kurā Lampards sešos mačos divreiz guva vārtus, ieskaitot ievadvārtus spēlē pret Mančestras "United" Līgas kausa pusfinālā, kurā "Chelsea" uzvarēja ar 2:1. Viņš ieguva savu pirmo personīgo balvu, tiekot atzīts par 2005. gada labāko futbolistu Anglijā.[35]

Lampards 2005.—2006. gada sezonā uzstādīja karjeras rekordu, gūstot 16 vārtus līgā. Viņš finišēja kā otrās vietas ieguvējs gan Zelta bumbas, gan FIFA Pasaules gada spēlētāja balvās, aiz Ronaldiņu.[36] Viņa spēļu rekords Premjerlīgā beidzās ar 164 spēlēm pēc kārtas (par piecām vairāk nekā iepriekšējam rekordistam Deividam Džeimsam) 2005. gada 28. decembrī, kad viņš slimības dēļ izlaida maču pret Mančestras "City".[37] 2005.—2006. gada sezonas pirmajos četros mēnešos Lampards guva 12 vārtus. Viņš divreiz guva vārtus trīs atsevišķos mačos no augusta līdz novembrim, tostarp abus 2:1 uzvarā pret "Aston Villa", padarot "Chelsea" par pirmo komandu, kas uzvarējusi pirmajos septiņos mačos Premjerlīgā.[38] Viņš vēlreiz guva vārtus divreiz, pret Blackburn Rovers, uzvarot ar 4:2, ieskaitot brīvsitienu no 25 jardiem. Pēc mača galvenais treneris Žuzē Mouriņu pasludināja Lampardu kā "labāko spēlētāju pasaulē". Galu galā, "Chelsea" otro reizi uzvarēja Premjerlīgā, kurā Lampards bija "Chelsea" rezultatīvākais spēlētājs ar 16 līgas vārtiem. Čempionu līgas grupu turnīrā viņš pret Anderlecht guva vārtus pēc brīvsitiena. "Chelsea" iekļuva pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā, stājoties pretī Barcelona, Lampardam gūstot vārtus atbildes spēlē, bet "Chelsea" izstājās ar 3:2 divu spēļu summā.[nepieciešama atsauce]

2006—11

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lampards iesildās "Chelsea" komandā

Džona Terija gūtā muguras savainojuma dēļ, Lampards lielu daļu 2006.—2007. gada kampaņas pavadīja kā komandas kapteinis viņa prombūtnes laikā. Viņš astoņās spēlēs izbaudīja septiņu vārtu sēriju. Viņš guva abus vārtus uzvarā pret Fulham ar 2:0 un guva savus 77. vārtus "Chelsea" labā, 17. decembrī, ar 3:2 uzvarot Everton, apsteidzot Denisu Vaizu, kā "Chelsea" rezultatīvāko pussargu.[39] Pēc tam, UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā viņš guva vārtus pret "Barcelona", Camp Nou laukumā, spēlei beidzoties ar 2:2. Lampards visos turnīros guva 21 vārtus, ieskaitot sešus FA kausa izcīņā, uzstādot karjeras rekordu. Savu pirmo "Chelsea" hat-trick viņš guva FA kausa trešās kārtas spēlē pret Macclesfield Town, 2007. gada 6. janvārī. Viņš guva divus vārtus FA kausa ceturtdaļfinālā, palīdzot "Chelsea" nospēlēt neizšķirti pret "Tottenham Hotspur", esot iedzinējos ar 3:1, un par savu sniegumu viņš tika nosaukts par FA kausa kārtas labāko spēlētāju.[40] Viņš atdeva rezultatīvu piespēli Didjē Drogbā 2007. gada FA kausa finālā, kas bija uzvaras vārti pagarinājumā, kad "Chelsea" uzvarēja ar 1:0. Pēcspēles intervijā, pēc "Chelsea" uzvaras finālā pār Mančestras "United", Lampards sacīja, ka vēlas palikt klubā "uz visiem laikiem".[41]

Lamparda 2007.—2008. gada sezonu apgrūtināja savainojums. Viņš paguva aizvadīt 40 mačus, 24 no tiem Premjerlīgā. Šis bija mazākais līgas spēļu skaits, cik viņš bija aizvadījis sezonā, kopš 1996.—1997. gada sezonas. 2008. gada 16. februārī Lampards kļuva par astoto "Chelsea" spēlētāju, kurš kluba labā guvis 100 vārtus, FA kausa piektās kārtas uzvarā pret Huddersfield Town ar 3:1.[42] Pēc finālsvilpes Lampards novilka savu spēlētāja kreklu un rādīja "Chelsea" faniem T-kreklu ar uzrakstu "100 Not Out, They Are All For You, Thanks".[43] 2008. gada 12. martā Lampards guva četrus vārtus pret Derby County, sagraujot tos ar 6:1. Pēc tam, Čempionu līgas ceturtdaļfināla atbildes spēlē viņš 87. minūtē guva uzvaras vārtus pret Fenerbahçe, kad "Chelsea" uzvarēja ar 3:2 divu spēļu summā.[nepieciešama atsauce]

30. aprīlī Lampards, sērojot par mātes zaudēšanu nedēļu iepriekš, nolēma spēlēt "Chelsea" Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē pret "Liverpool", kas izstājās ar 4:3 divu spēļu summā, kad viņš izpildīja emocionālu soda sitienu 98. papildlaika minūtē, kuru viņš pārliecinoši trāpīja. Finālā, pret Mančestras "United", viņš 45. minūtē guva izlīdzinājuma vārtus. Mačs pēc pagarinājuma beidzās ar 1:1, un Chelsea galu galā zaudēja ar 6:5 pēc soda sitieniem. Vēlāk viņš tika atzīts par "UEFA klubu gada pussargu".[nepieciešama atsauce]

Lampards 2008. gadā

2008. gada 13. augustā Lampards parakstīja jaunu piecu gadu līgumu ar "Chelsea" 39,2 miljonu mārciņu vērtībā, padarot viņu par vislabāk apmaksāto Premjerlīgas spēlētāju.[44] 2008.—2009. gada sezonu viņš sāka, gūstot piecus vārtus savās pirmajās vienpadsmit līgas spēlēs. Premjerlīgā pret Mančestras "City" viņš guva 150. vārtus klubu karjerā. 2008. gada oktobrī Premjerlīgā viņš ar kreiso kāju guva vārtus pret Hull City no 20 jardu attāluma. FIFA Pasaules kausa ieguvējs, treneris Luizs Felipe Skolari pēc spēles sacīja: "Tie bija labākie vārti, kādus esmu redzējis, mana balss par Pasaules gada spēlētāja balvu tiks viņam, tikai spēlētājs ar savu inteliģenci būtu varējis to izdarīt."[45] Lampards guva savus simtos vārtus karjerā Premjerlīgā, 2. novembrī uzvarot ar 5:0 Sunderland.[46] Astoņpadsmit no simts Lamparda vārtiem bija soda sitieni.[47] Oktobrī viņš trešo reizi karjerā tika atzīts par Premjerlīgas mēneša labāko spēlētāju.[48]

Pēc spēļu sērijas bez vārtu guvumiem, Lampards divās spēlēs guva trīs vārtus, pirmos gūstot pret West Bromwich Albion, bet pēdējos divus pret "Fulham".[49] 2009. gada 17. janvārī viņš 400. reizi spēlēja "Chelsea" komandā, pret "Stoke City", gūstot uzvaras vārtus pagarinājumā. Viņš vēlreiz guva uzvaras vārtus pagarinājumā, pret Wigan Athletic. Pēc tam, FA kausa izcīņas ceturtajā kārtā viņš realizēja brīvsitienu no 35 jardiem, pret Ipswich Town. Viņš divreiz guva vārtus pret "Liverpool" Čempionu līgas ceturtdaļfināla atbildes spēlē, kas beidzās ar 4:4, bet "Chelsea" uzvarēja ar 7:5 divu spēļu summā. Pēc tam viņš atdeva divas rezultatīvas piespēles nākamajā spēlē pret "Arsenal", FA kausa pusfinālā, kurā "Chelsea" uzvarēja ar 2:1. Sezonu Lampards pabeidza ar 20 vārtiem un 19 rezultatīvām piespēlēm.[nepieciešama atsauce] Lamparda 20. vārti sezonā bija uzvaras vārti FA kausa finālā pret "Everton", trāpot ar kreiso kāju no tālās distances. Viņš atkārtoja vārtu guvuma svinības pie stūra karodziņa tāpat kā viņa tēvs, pēc uzvaras vārtu guvuma 1979.—1980. gada FA kausa izcīņas pusfināla atbildes spēlē pret "Everton". Tā bija ceturtā sezona pēc kārtas, kad viņš guva 20 vai vairāk vārtus.[nepieciešama atsauce] Vēlāk viņš trešo reizi tika atzīts par "Chelsea" gada labāko spēlētāju.[nepieciešama atsauce]

Lampards 2009.—2010. gada sezonu sāka, 72. minūtē gūstot vārtus pret "Manchester United" 2009. gada Community Shield. Mačs beidzās ar rezultātu 2:2, un Lampards guva vārtus 11 metru soda sitienu sērijā, kuru uzvarēja ar 4:1. Viņš guva savus 133. vārtus "Chelsea" rindās Čempionu līgas mačā pret Madrides "Atlético", 2009. gada 21. oktobrī, kas viņu pacēla uz piekto vietu starp kluba visu laiku rezultatīvākajiem vārtu guvējiem. Iepriekšējās sezonās viņam bija grūti gūt vārtus, taču tas drīz mainījās, kad 2009. gada 24. oktobrī viņš guva divus vārtus 5:0 sagrāvē pret "Blackburn". 30. oktobrī viņš tika nominēts FIFA Gada futbolista balvai sesto gadu pēc kārtas.[nepieciešama atsauce]

Lampards svin pēc 2009.—2010. gada Premjerlīgas titula izcīnīšanas ar Chelsea

16. decembrī Lampards 79. minūtē guva izšķirošus uzvaras vārtus pret Portsmouth, un 20. decembrī Lampards guva 11 metru soda sitienu pret savu bijušo klubu "West Ham", spēlējot neizšķirti 1:1, tomēr viņam trīs reizes nācās atkārtoti izpildīt soda sitienu, jo spēlētāji pārāk ātri ieskrēja soda laukumā, galu galā, viņš tomēr guva visus trīs vārtus. 2010. gada janvārī "Chelsea" ar 7:2 sagrāva "Sunderland", kad Lampards guva divus vārtus, papildinot savu līgas vārtu skaitu. 2010. gada 27. janvārī Lampards atkal guva divus vārtus, "Chelsea" ar 3:0 uzvarot Birmingemas "City", Premjerlīgā. 27. februārī Lampards vēlreiz guva divus vārtus pret "Manchester City", taču, neskatoties uz viņa ieguldījumu, "Chelsea" savā laukumā zaudēja ar 4:2, pirmo reizi 38 spēlēs.[nepieciešama atsauce]

Lampards otro reizi karjerā 2010. gada 27. martā guva četrus vārtus vienā mačā pret "Aston Villa", piekto sezonu pēc kārtas pārspējot 20 vārtu guvumu. Tas viņam arī atnesa 151. vārtus "Chelsea" labā, un tādējādi viņš kļuva par visu laiku trešo labāko vārtu guvēju klubā, pārspējot Pītera Osguda rekordu — 150. Lampards 2010. gada FA kausa pusfinālā guva vārtus, pārspējot "Aston Villa" ar 3:0.[50] Lampards divreiz guva vārtus pret Stoke City, 2010. gada 25. aprīlī, "Chelsea" uzvarā ar 7:0. Šī bija pirmā reize, kad viņš sezonas laikā visos turnīros guva 25 vārtus. 2. maijā Lampards guva vārtus pret "Liverpool" sezonas otrajā spēlē no beigām, nodrošinot "Chelsea" vitāli svarīgus trīs punktus, kas to pacēla līgas līderpozīcijās, ar viena punkta pārsvaru. Viņš guva vienus un asistēja vēl divos vārtu guvumos sezonas pēdējā mačā, kurā "Chelsea" ar 8:0 pieveica "Wigan Athletic", Stamford Bridge laukumā, izcīnot 2009.—2010. gada Premjerlīgas titulu un sagādājot viņam ievērojamu rezultātu — 27 vārtus sezonā.[51] Lampards savu sezonu noslēdza, izcīnot 2010. gada FA kausu, kad "Chelsea" finālā ar 1:0 pārspēja "Portsmouth".[nepieciešama atsauce]

2010.—2011. gada sezona Lampardam sākās spilgti, kā ierasts, esot "Chelsea" sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Pēc 2010. gada augusta mača pret "Stoke", kurā "Chelsea" uzvarēja ar 2:0, atklājās, ka Lamparda ir trūce, kas tika veiksmīgi izoperēta. Tomēr novembra vidū treniņā viņš guva svaigas traumas[52] un palika malā vēl trīs nedēļas. Treneris Karlo Ančeloti sacīja, ka viņš 11. novembrī treniņā savainojis kājas atvelkošo muskuli un nebūs formā līdz decembrim. Viņš atgriezās pēc četriem mēnešiem, esot vēl savainots, kad 12. decembrī pret "Tottenham" nāca uz maiņu 75. minūtē.[53] Lampards 2011. gada 2. janvārī iesita 11 metru soda sitienu, neizšķirtā 3:3 starp "Chelsea" un "Aston Villa",[54] pirmo pēc atgriešanās no traumas. 9. janvārī Lampards FA kausa izcīņā ar 7:0 uzvarot "Ipswich Town", guva divus vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli, sasniedzot 201 karjeras vārtu guvumu.[nepieciešama atsauce]

1. februārī Lampards guva 11 metru soda sitienu pret "Sunderland", pēc tam atdeva rezultatīvu piespēli, un "Chelsea" uzvarēja spēli ar 4:2.[55] Pēc tam Lampards Čempionu līgas astotdaļfināla mačā asistēja Nikolā Anelkam "Chelsea" uzvarā pret Copenhagen ar 2:0. 1. martā Lampards guva uzvaras vārtus izšķirošajā uzvarā 2:1 pār Mančestras "United", saglabājot "Chelsea" cerības uz Premjerlīgas titulu.[56] Pēc tam, nākamajā spēlē, viņš guva divus vārtus "Chelsea" uzvarā pār Blackpool ar 3:1, kā arī palīdzēja Džonam Terijam gūt vārtus.[57]

2011. gada aprīlī Lampards guva savus 11. vārtus sezonā, uzvarot ar 3:0 savu bijušo klubu "West Ham".[58] Lampards vēlreiz guva vārtus pret Mančestras "United", taču tas izrādījās tikai mierinājums, jo "Chelsea" piekāpās Old Trafford laukumā ar 2:1, tādējādi pārtraucot "Chelsea" cerības uz titulu.[59]

2011—13

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lampards un Didjē Drogbā 2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā pret Minhenes "Bayern"

"Chelsea" sezonas trešajā Premjerlīgas mačā Lampards guva savus pirmos vārtus sezonā un arī atdeva rezultatīvu piespēli Žuzē Bosingvas ievadvārtu guvumā, "Chelsea" ar 3:1 pārspējot Norwich City.[60]

Nepiedaloties "Chelsea" 24. septembra uzvarā ar 4:1 pret Swansea City,[61] Lampards atgriezās sākumsastāvā Čempionu līgas grupu turnīra spēlē pret Valencia, gūstot svarīgus ievadvārtus neizšķirtā 1:1.[62][63] Lampards turpināja savu lielisko formu, 2. oktobrī gūstot savu piekto "Chelsea" hat-trick, ar 5:1 pārspējot "Bolton Wanderers".[64]

Premjerlīgas vienpadsmitajā kārtā Lampards, pēc sitiena ar galvu, guva vienīgos vārtus mačā pret Blekbērnas "Rovers", dodot "Chelsea" uzvaru pēc divām neveiksmēm pēc kārtas.[65] Uzsākot spēli pret Mančestras "City" uz rezervistu soliņa, Lampards izgāja laukumā otrajā puslaikā un 82. minūtē guva uzvaras vārtus no 11 metru soda sitiena atzīmes.[66] Lampards guva vārtus 89. minūtē pret Vulverhemptonas "Wanderers", maču noslēdzot ar 2:1 "Chelsea" labā.[67]

2012. gada 25. februārī Lampards guva savus desmitos vārtus Premjerlīgas sezonā, "Chelsea" uzvarā pār "Bolton" ar 3:0, kļūstot par vienīgo futbolistu, kurš deviņās Premjerlīgas sezonās pēc kārtas guvis vismaz desmit vārtus un savus 149. vārtus līgā.[68]

Vienpadsmit dienas pēc trenera Andrē Villaša-Boaša atlaišanas, "Chelsea" 2011.—2012. gada Čempionu līgas astotdaļfinālā uzņēma Napoli, pirmajā kārtā zaudējot ar 3:1. Lampards palīdzēja "Chelsea" ievērojami atspēlēties, asistējot Džonam Terijam no stūra, gūstot otros vārtus un pēc tam no 11 metru soda sitiena atzīmes, izlīdzinot kopējo rezultātu ar spēcīgu sitienu vārtu kreisajā pusē. Branislavs Ivanovičs pagarinājumā nodrošināja "Chelsea" uzvaru.[69] UEFA Čempionu līgas 2011.—2012. gada ceturtdaļfināla atbildes spēlē pret Benfica, Lampards realizēja izšķirošo 11 metru soda sitienu, "Chelsea" uzvarot ar 2:1 "Stamford Bridge" laukumā un palīdzot tai tikt tālāk, ar kopējo rezultātu 3:1.[70] Viņš guva savas karjeras 150. Premjerlīgas vārtus pret "Fulham", spēlējot neizšķirti 1:1, 2012. gada 9. aprīlī. Anglijas FA kausa izcīņas pusfinālā "Chelsea" ar 5:1 uzvarēja Totenhemas "Hotspur". Lampards asistēja Didjē Drogbā pirmo vārtu guvumā, kā arī guva ceturtos vārtus "Blues" labā ar brīvsitienu no 35 jardu attāluma.[71]

"Chelsea" spēlētāji svin uzvaru UEFA Čempionu līgā.

Lampardam bija izšķiroša nozīme 2011.—2012. gada Čempionu līgas pusfinālā pret krietni pārāko čempiona titula aizstāvētāju, "Barcelona". Bukmeikeri uz "Barcelona" lika mazākās izredzes izcīnīt otro Čempionu līgas titulu pēc kārtas, un dažādi komentētāji uzskatīja, ka "Chelsea" būs jāaizvada savas sezonas divas labākās spēles un jācer, ka "Barca" aizvadīs divas sliktākās spēles, lai sarūgtinātu Katalonijas grandus.[72] Pirmajā spēlē "Stamford Bridge", Lampards atņēma bumbu Lionelam Mesi, pēc tam atdeva piespēli Ramiresam, kurš palīdzēja Drogbā gūt vienīgos vārtus spēlē, panākot "Chelsea" pārsvaru ar 1:0.[73] Otrajā spēlē, "Camp Nou" laukumā, Lampards ieņēma kapteiņa amatu pēc tam, kad Terijs tika noraidīts spēles sākumā. Neilgi pirms puslaika beigām, rezultātam esot 2:0 par labu "Barca", Lampards asistēja Ramiresam ar piespēli vārtu guvumā, tādējādi izlīdzinot kopējo rezultātu 2:2, izvirzot "Chelsea" vadībā izbraukumā gūto vārtu ziņā.[74] "Chelsea" komandas biedrs Fernando Torress spēles papildlaikā guva vēl vienus vārtus, tādējādi nodrošinot "Chelsea" uzvaru ar 3:2 un sagādājot vienu no lielākajiem satricinājumiem Eiropas futbola vēsturē.[75] Tādējādi "Chelsea" iekļuva Čempionu līgas finālā, pret Minhenes "Bayern", Allianz Arena stadionā.[nepieciešama atsauce]

2012. gada FA kausa finālā Lampards asistēja Didjē Drogbā uzvaras vārtu guvumā, 2:1 uzvarā pret "Liverpool", kas bija septītais FA kauss "Chelsea" vēsturē, kā arī ceturtais viņa karjerā.[76] Lampards bija "Chelsea" kapteinis 2012. gada Čempionu līgas finālā pret Minhenes "Bayern", Terija diskvalifikācijas dēļ. Tas bija mačs, kurā "Chelsea" tika uzskatīta par "pastarīti".[77] Pamatlaikā spēlei beidzoties ar rezultātu 1:1, spēle nonāca līdz 11 metru soda sitienu sērijai, Lampardam veiksmīgi realizējot savas komandas trešo sitienu, palīdzot "Chelsea" uzvarēt ar 4:3 pēc soda sitieniem.[78] Būdams "Chelsea" kapteinis tajā mačā, Lampards kopā ar kluba kapteini Teriju pacēla trofeju.[79] Lampards 2011.—2012. gada sezonu noslēdza kā "Chelsea" labākais vārtu guvējs ar 16 vārtiem visos turnīros, kā arī 10 rezultatīvām piespēlēm.[nepieciešama atsauce]

Lampards 2012. gadā

Lampards augšstilba savainojuma dēļ izlaida Euro 2012,[80] taču aizvadīja visas "Chelsea" pirmssezonas spēles, gūstot vārtus pret "MLS All-Stars"[81] un Brighton & Hove Albion.[82] Pirmajā "Chelsea" spēlē jaunajā Premjerlīgas kampaņā, Lampards realizēja Edena Azāra iegūto 11 metru soda sitienu, kad "Chelsea" ar 2:0 apspēlēja "Wigan". Otrajā "Chelsea" sezonas spēlē, trīs dienas vēlāk, pret tikko paaugstināto Reading, viņš vēlreiz realizēja Azāra iegūto 11 metru soda sitienu, kad "Chelsea" uzvarēja ar 4:2.[83] 6. oktobrī viņš guva savus trešos līgas vārtus sezonā, uzvarot ar 4:1 Norwich City.[84] Pēc sešu nedēļu ilga savainojuma, Lampards 16. decembrī piedalījās 2012. gada FIFA klubu Pasaules kausa finālā, "Chelsea" ar 1:0 zaudējot Brazīlijas klubam Corinthians.[85][86] Viņš atzīmēja savu 500. spēli Premjerlīgā, 23. decembrī uzvarot "Aston Villa" ar 8:0.[87] 2012. gada 30. decembrī Lampards guva divus vārtus, kad "Chelsea" uzvarēja "Everton" ar 2:1.[88]

Anglijas FA kausa izcīņas trešajā kārtā Lampards guva vārtus pēc 11 metru soda sitiena, "Chelsea" uzvarā pār "Southampton".[89] 2013. gada 6. janvārī Lamparda aģents Stīvs Katners paziņoja, ka Lampardam netiks piedāvāts jauns līgums ar "Chelsea" un viņš atstās klubu, kad viņa līgums beigsies 2013. gada jūnijā.[90] 2013. gada 12. janvārī Lampards Britannia Stadium laukumā guva vārtus pēc 11 metru soda sitiena, uzvarot "Stoke City" ar 4:0.[91] Šie vārti padarīja Lampardu par "Chelsea" visu laiku otru labāko vārtu guvēju, ar 194 vārtiem, apsteidzot Keriju Diksonu, par astoņiem vārtiem atpaliekot no Bobija Tamblinga pirmajā vietā.[92] Viņš guva savus 199. vārtus "Chelsea" labā, 17. februārī, FA kausa izcīņā, ar 4:0 uzvarot Brentford, kļūstot par "Chelsea" visu laiku labāko FA kausa vārtu guvēju, ar 26 vārtiem. Lampards 200. vārtus "Chelsea" labā guva pret savu bijušo klubu "West Ham", 2013. gada 17. martā, pēc Edena Azāra centrējuma.[93]

Lampards 2013. gada augustā

Lampards 11. maijā, līgas mačā pret "Aston Villa", 61. minūtē sasniedza Bobija Tamblinga rekordu, pēc tālsitiena vārtu augšējā kreisajā stūrī, ārpus soda laukuma. Vēlāk, 88. minūtē, viņš guva otros vārtus, labojot rekordu un nodrošinot "Chelsea" uzvaru ar 2:1.[94] UEFA Eiropas līgas finālā, 15. maijā, Lampards bija kapteinis Londonas klubam, uzvarot Benfica ar 2:1, nodrošinot Romāna Abramoviča ēras 11. galveno trofeju.[95]

2013. gada 16. maijā Lampards parakstīja līguma pagarinājumu ar "Chelsea" uz vienu gadu, norādot, ka "Es vienmēr esmu uzturējis sapni palikt "Chelsea"".[96][97]

2013—14: Pēdējā sezona "Chelsea"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013.—2014. gada Premjerlīgas sezonas atklāšanas dienā Lampards realizēja brīvsitienu, uzvarot ar 2:0 tikko paaugstināto Hull City.[98] 1. oktobrī viņš Čempionu līgā guva savus 205. vārtus "Chelsea" laba, izbraukumā ar 4:0 uzvarot Steaua București.[99] 2013. gada 23. novembrī Lampards guva savus 206. un 207. vārtus "Chelsea" sastāvā pret savu bijušo klubu "West Ham", uzvarot ar 3:0.[100] Lampards 2. decembrī pārcēlās uz ceturto vietu visu laiku labāko Premjerlīgas vārtu guvēju sarakstā, pārspējot Robija Faulera 164 vārtus.[101] 2014. gada 22. februārī Lampards guva vārtus papildlaikā pret "Everton", kurus sākotnēji ieskaitīja Džonam Terijam, bet "Apšaubāmo vārtu komiteja" tos piešķīra Lampardam,[102] "Chelsea" saglabājot pirmo vietu.[103]

2. aprīlī viņš aizvadīja savu 100. Čempionu līgas spēli, ar 3:1 zaudējot Parīzes "Saint-Germain".[104] 2014. gada 5. aprīlī Lampards guva 250. vārtus savā klubu karjerā, ar 3:0 uzvarot "Stoke".[105]

2014. gada 23. maijā Lampards tika iekļauts "Chelsea" atbrīvoto spēlētāju sarakstā.[106][107] Lampards gan sacīja, ka par jebkādām sarunām par līgumu ar "Chelsea" tiks izlemts pēc 2014. gada Pasaules kausa izcīņas, paziņojot, ka "viņš tiksies ar "Chelsea", pirms tiks apsvērta pāreja uz citurieni".[108] 2014. gada 3. jūnijā "Chelsea" apstiprināja, ka Lampards pametīs klubu.[109]

Manchester City

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014—15: Vienīgā sezona Mančestrā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lampards Manchester City 2015. gadā

Lampards Mančestras "City" debitēja 13. septembrī, izbraukumā spēlējot neizšķirti 2:2 pret "Arsenal"; viņš saņēma dzelteno kartīti un puslaikā tika nomainīts pret Samiru Nasri.[110] Savus pirmos vārtus kluba labā viņš guva 21. septembrī, pret bijušo klubu "Chelsea", laukumā esot tikai septiņas minūtes, pēc nākšanas uz maiņu. Lamparda gūtie vārti pārtrauca "Chelsea" perfekto uzvaru sēriju sezonā, taču tie bija vārti, kurus viņš nesvinēja, un viņš to raksturoja kā ļoti emocionālu dienu.[111] Trīs dienas vēlāk, Lamparda pirmajā Līgas kausa izcīņas spēlē "City" komandā, viņš guva pirmos un pēdējos vārtus, trešajā kārtā, ar 7:0 savā laukumā uzvarot Sheffield Wednesday.[112] 27. septembrī Lampards izgāja laukumā 71. minūtē, gūstot vēl vienus vārtus, četros mačos gūstot četrus vārtus, un ceturtos tajā nedēļā.[113] Pirmo reizi Čempionu līgā viņš spēlēja 30. septembrī, Mančestras "City" neizšķirtā 1:1 ar Roma.[114]

2015. gada 1. janvārī Lampards guva uzvaras vārtus "City" komandā, Premjerlīgas spēlē pret "Sunderland".[115] 2015. gada 14. martā Lampards aizvadīja savu 600. spēli Premjerlīgā, kļūstot par otro spēlētāju pēc Raiena Gigsa, kurš to paveicis, kad "City" ar 1:0 zaudēja Burnley.[116] 24. maijā Lampards kļuva par Mančestras "City" kapteini sezonas pēdējā mačā un pēdējā spēlē klubā. Viņš guva savus 177. Premjerlīgas vārtus, izvirzot "City" vadībā Mančestras pilsētas stadionā, uzvarot ar rezultātu 2:0 pār "Southampton", un 77. minūtē tika nomainīts pret Hesusu Navasu.[117]

New York City FC

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015—16: Pēdējās sezonas un karjeras noslēgšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 10. janvārī Lampards parakstīja priekšlīgumu par spēlēšanu New York City FC klubā MLS, sākot no 1. jūlija.[118] Savainojums aizkavēja viņa debiju līdz 1. augustam, kad viņš 69. minūtē devās uz maiņu Endrjū Džeikobsona vietā, Yankee Stadium laukumā, ar 3:2 zaudējot Montreal Impact. 16. septembrī viņš guva savus pirmos MLS vārtus, viņa komandai ar 2:0 pārspējot Toronto, pārtraucot trīs zaudējumu sēriju.[119] 2. oktobrī viņš guva "New York City" komandas visu laiku ātrākos vārtus MLS vēsturē, izbraukumā ar 2:1 zaudējot pret D.C. United.[120]

2016. gada 31. jūlijā Lampards kļuva par pirmo "New York City" spēlētāju, kurš guvis hat-trick, to izdarot, uzvarot Colorado Rapids ar 5:1.[121] Lampards savu otro MLS sezonu klubā pabeidza ar 13 vārtiem un 3 rezultatīvām piespēlēm 19 spēlēs.[122] 2016. gada 14. novembrī "New York City" paziņoja, ka Lampards dosies prom, tiklīdz beigsies viņa līgums.[123]

Lampards paziņoja par karjeras noslēgšanu 2017. gada 2. februārī, pēc vairāku piedāvājumu noraidīšanas un sacīja, ka pēc karjeras noslēgšanas centīsies iegūt trenera kvalifikāciju.[124][125]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lampards pirmo reizi Anglijas izlases sastāvā piedalījās 1999. gada 10. oktobrī, draudzības spēlē, ar 2:1 uzvarot Beļģiju, un pirmos vārtus guva 2003. gada 20. augustā, uzvarot Horvātiju ar 3:1. Viņš netika iekļauts izlasē Euro 2000 un 2002. gada Pasaules kausā, un viņam bija jāgaida līdz Euro 2004, lai piedalītos savās pirmajās starptautiskajās sacensībās.

Lampards (Nr.8) Anglijas rindās pret Paragvaju, 2006. gada FIFA Pasaules kausā

Pēc Pola Skoulza karjeras beigšanas izlasē, viņš kļuva par regulāru spēlētāju, un 2004. un 2005. gadā fani viņu iebalsoja par Anglijas gada labāko spēlētāju.[126] Viņš bija Anglijas izlases rezultatīvākais spēlētājs 2006. gada Pasaules kausa izcīņas atlases kampaņā, gūstot piecus vārtus. Kvalifikācijas spēlēs viņš guva divus izšķirošus vārtus, pirmos pret Austriju, uzvarot ar 1:0, bet otros bija uzvaras vārti pret Poliju.[127][128]

2007. gadā viņš guva vārtus, zaudējot Vācijai ar 2:1, draudzības spēlē jaunajā Vemblija stadionā.[129] 2009. gada 9. septembrī Lampards divreiz guva vārtus Anglijas izlasē, ar 5:1 uzvarot Horvātiju, kas nodrošināja vietu 2010. gada Pasaules kausa izcīņā.[130]

2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas astotdaļfināla spēlē pret sāncensi Vāciju, Lampards pirmajā puslaikā izdarīja sitienu pa vārtiem, kas atleca no pārliktņa, un no TV atkārtojumiem bija skaidri redzams, ka bumba šķērsoja vārtu līniju. Ja to ieskaitītu, rezultāts būtu neizšķirts 2:2. Taču ne tiesnesis, ne līnijstiesnesis vārtus neieskaitīja, un spēle tika turpināta. Otrajā puslaikā Lampards vēlreiz trāpīja pa pārliktni, pēc 30 jardu brīvsitiena. Gala rezultāts bija Vācijas uzvara ar 4:1, izslēdzot Angliju no turnīra.[131]

Kad Anglija izstājās no 2010. gada FIFA Pasaules kausa, Lampards jau bija sasniedzis rekordu — Pasaules kausa izcīņas turnīrā izdarot 37 sitienus pa vārtiem, negūstot vārtus, kas ir vairāk nekā jebkuram citam spēlētājam, kopš 1966. gada.[132]

Lampards izpilda soda sitienu 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Velsu, 2011. gada martā

2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā Lampards Anglijas izlases labā guva divus vārtus, abus soda sitienus. Pirmos pret Velsu, uzvarā ar 2:0, bet otros pret Šveici, neizšķirtā ar 2:2.[133][134] 2012. gada 31. maijā viņš tika izslēgts no Euro 2012, dēļ augšstilba savainojuma. Viņu nomainīja Džordans Hendersons.[nepieciešama atsauce]

2012. gada 14. augustā treneris Rojs Hodžsons paziņoja, ka Lampards būs izlases kapteinis nākamajā dienā gaidāmajā draudzības spēlē pret Itāliju, kurā Anglija uzvarēja ar 2:1.[135] Lampards kļuva tikai par astoto Anglijas futbolistu, kurš aizvadījis savu 100. Anglijas izlases spēli, paveicot to Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Ukrainu, 2013. gada 10. septembrī.[nepieciešama atsauce]

2014. gada 12. maijā Lampards tika iekļauts Anglijas izlases 23 spēlētāju sastāvā 2014. gada FIFA Pasaules kausam[136] un pēc nedēļas tika iecelts par vicekapteini.[137] 24. jūnijā, pēdējā grupu turnīra spēlē, Lampards kļuva par Anglijas izlases kapteini, un cīnījās neizšķirti ar Kostariku, 0:0.[138] 2014. gada 26. augustā Lampards paziņoja, ka ir beidzis karjeru starptautiskā līmenī. Viņš aizvadīja 106 spēles, kurās guva 29 vārtus.[139]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži eksperti, galvenie treneri un komandas biedri viņu uzskata par vienu no savas paaudzes izcilākajiem pussargiem;[140] Lampards bija daudzpusīgs spēlētājs, kurš spēja spēlēt jebkur vidējā līnijā; visas savas karjeras laikā viņš spelēja kā centrālais pussargs, kā uzbrūkošais pussargs, kā balsta pussargs un dažkārt pat kā zemuzbrucējs.[141][142] Lampards arī spēja radoši darboties un uzsākt uzbrukumus vai sniegt piespēles komandas biedriem pēc bumbas atgūšanas, pateicoties viņa tehnikai, redzei un piespēļu diapazonam.[143][144] Lampards bija arī precīzs standartsituāciju un soda sitienu izpildītājs, kurš bija pazīstams ar to, ka guva vārtus ar spēcīgiem, zemiem sitieniem no brīvsitieniem.[145][146] Papildus savām futbolista īpašībām, viņš visas karjeras laikā izcēlās arī ar līdera lomu.[144]

Trenera karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Derby County

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. 2018.—2019. gada sezonā vadīja Championship klubu Derby County. Savā pirmajā spēlā kā trenerim, 3. augustā, izbraukumā, viņa komanda ar 2:1 uzvarēja Reading.[147] Pirmo zaudējumu viņš piedzīvoja 11. augustā, zaudējot ar 4:1 pret Leeds United, savā otrajā spēlē trenera lomā.[148][149] Savā pirmajā sezonā kā treneris, Lampards aizveda klubu līdz izslēgšanas spēlēm pēc tam, kad palīdzēja komandai 2018.—2019. gada Anglijas futbola čempionāta sezonā iegūt 6. vietu. Sezonas noslēgumā Lampards bija cieši saistīts ar vakanto galvenā trenera vietu bijušajā klubā "Chelsea". 2019. gada 25. jūnijā "Derby" piešķīra Lampardam atļauju risināt sarunas ar "Chelsea" bosiem par šo amatu.[150]

Chelsea

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lampards kā "Chelsea" galvenais treneris 2019. gadā

2019. gada jūlijā tika iecelts par Premjerlīgas kluba Chelsea galveno treneri.[151] Savā pirmajā spēlē ar "Chelsea" 2019.—2020. gada Premjerlīgas atklāšanas dienā, klubs ar 4:0 zaudēja Mančestras "United".[152] Lamparda otrajā spēlē komanda 2019. gada UEFA Superkausa izcīņā pēc soda sitieniem piekāpās Liverpool.[153]

2019. gada 24. augustā Lampards guva savu pirmo uzvaru Premjerlīgā kā "Chelsea" treneris, izbraukumā ar 3:2 pārspējot Norwich City.[154] Lampards kļuva par Premjerlīgas mēneša labāko treneri 2019. gada oktobrī.[155] Galu galā, Lampards aizveda "Chelsea" līdz ceturtajai vietai Premjerlīgā un FA kausa finālam, kur tā zaudēja Arsenal.

2021. gada 25. janvārī Chelsea komanda atradās devītajā vietā un Lapmpards tika atstādināts.[156] 26. janvārī par viņa aizstājēju tika paziņots vācu treneris Tomass Tuhels.[157]

Everton

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadu bez darba būdams, Lampards 2022. gada 31. janvārī tika iecelts par Premjerlīgas kluba Everton vadītāju pēc Rafaela Benitesa atlaišanas, slikto rezultātu dēļ. Viņa iecelšanas brīdī klubs atradās 16. vietā, četrus punktus virs izkrišanas zonas.[4]

Nākamajā sezonā klubs atkal iekļuva cīņā par izkrišanu, izcīnot tikai 1 uzvaru 11 mačos, un līdz janvārim klubs ieņēma 19. vietu līgā.[158] Everton īpašnieks Farhads Moširi intervijā Talksport norādīja, ka Lamparda pozīcija klubā joprojām ir droša, neskatoties uz šiem rezultātiem.[159] Tomēr Lampards tika atlaists dažas dienas vēlāk, 2023. gada 23. janvārī, tikai 8 dienas mazāk nekā gadu amatā, pēc zaudējuma West Ham United ar 2:0.[160]

Atgriešanās "Chelsea"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 6. aprīlī Lampards atgriezās "Chelsea", pēc Greiema Potera atlaišanas tiekot ieceltam par pagaidu treneri līdz 2022.—2023. gada sezonas beigām.[161] "Chelsea" forma kritās pēc tam, kad Lampards pārņēma vadību, kā arī guva rekordzemu punktu skaitu un gūto vārtu skaitu Premjerlīgas ērā.[162] Uzvaras procentu ziņā Lampardam bija arī sliktākais rādītājs (9%) starp visiem "Chelsea" treneriem, kuri bija vadījuši 3 vai vairāk mačus, gūstot tikai vienu uzvaru savos 11 spēlēs.[163]

Mediji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lampards ir attēlots EA Sports FIFA videospēļu sērijā; viņš bija uz FIFA 10 starptautiskā izdevuma vāka kopā ar Veinu Rūniju un Teo Volkotu.[164] 2018. gadā Lampards tika pievienots kā ikona FIFA 19 "Ultimate Team".[165]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lampards 2017. gadā

Lampards dzimis Romfordā, Londonā; viņam ir divas māsas — Natālija un Klēra.[166][167] Lampards pieder pie futbolistu ģimenes; viņa tēvs ir Frenks Lampards vecākais, bijušais West Ham United spēlētājs un galvenā trenera asistents, kurš joprojām bija saistīts ar klubu, kad tajā spēlēja Lampards juniors. Lamparda tēvocis ir Harijs Rednaps, un viņa brālēns ir Rednapa dēls Džeimijs Rednaps. Viņa māte Peta, bibliotekāre, nomira 2008. gada aprīlī, 58 gadu vecumā, no pneimonijas.[168]

Lampards ir kristietis, un viņa ticība viņam ir palīdzējusi tikt galā ar mātes nāvi.[169]

Viņš tika iecelts par Britu impērijas ordeņa virsnieku 2015. gadā.[170] Lampards 2006. gadā publicēja savu autobiogrāfiju Totally Frank. Viņš ir sarakstījis virkni ar futbolu saistītu bērnu romānu, kurus iedvesmojusi viņa māte un bērni.[171][172]

Lampards dzīvo Sari un Londonā. Viņam ar savu bijušo līgavu, spāņu modeli, Elenu Rivasu ir divas meitas.[173]

Lampards 2015. gada 20. decembrī apprecējās ar Ziemeļīrijas diktori Kristīnu Blīkliju. 2018. gada 21. septembrī viņiem piedzima meitiņa.[174] 2021. gada 15. martā tika paziņots, ka viņiem ir piedzimis zēns.[175]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētāja karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

West Ham United

Chelsea

Individuālie sasniegumi

  • FWA gada futbolists: 2005[176]
  • Anglijas Premjerlīgas sezonas labākais futbolists: 2004—05
  • Anglijas gada futbolists: 2004, 2005
  • Chelsea gada futbolists: 2004, 2005, 2009
  • Premjerlīgas Slavas zāle: 2021[177]

Trenera karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chelsea

Ordeņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobiogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Totally Frank: The Autobiography of Frank Lampard (HarperCollins, 2006) ISBN 9780007214723

Bērnu romāni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Barry J. Hugman. The PFA Premier & Football League Players' Records 1946–2005. Queen Anne Press, 2005. 358. lpp. ISBN 1-85291-665-6.
  2. ↑ «Frank Lampard Profile». Chelsea FC. 2009. gada 8. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 8. decembris.
  3. ↑ «Premier League Player Profile». Premier League. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 17. decembrī. Skatīts: 2014. gada 5. maijs.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Frank Lampard: Everton appoint former Chelsea boss as new manager to replace Rafael Benitez». Sky Sports.
  5. ↑ «Frank Lampard - national football team player». eu-football.info. Skatīts: 2019. gada 5. jūlijā.
  6. ↑ «To Be Frank... Lampard - International - Australian FourFourTwo - The Ultimate Football Website». web.archive.org. 2011-02-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-20. Skatīts: 2023-11-18.
  7. ↑ «Game played on 31 Jan 1996». web.archive.org. 2013-10-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-14. Skatīts: 2023-11-18.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 «Frank Jnr Lampard». web.archive.org. 2013-10-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-13. Skatīts: 2023-11-18.
  9. ↑ «Game played on 17 Aug 1996». web.archive.org. 2013-10-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-14. Skatīts: 2023-11-18.
  10. ↑ «Aston Villa v West Ham United, 15 March 1997 - 11v11 match report». web.archive.org. 2013-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-02. Skatīts: 2023-11-18.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Lampard hits out at Hammers | Football News | Sky Sports». web.archive.org. 2013-12-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-03. Skatīts: 2023-11-18.
  12. ↑ «Game played on 09 Aug 1997». web.archive.org. 2013-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-02. Skatīts: 2023-11-19.
  13. ↑ «Game played on 19 Nov 1997». web.archive.org. 2013-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-02. Skatīts: 2023-11-19.
  14. ↑ «Premier League 1998-99». web.archive.org. 2013-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-02. Skatīts: 2023-11-19.
  15. ↑ «OfficialPlayerSites.com: It's official!». web.archive.org. 2014-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-11. Skatīts: 2023-11-19.
  16. ↑ 16,0 16,1 «Football: Lampard's cracker; West Ham United 1 Heerenveen 0.(Sport) - The Mirror (London, England) | HighBeam Research». web.archive.org. 2014-06-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-06-10. Skatīts: 2023-11-19.
  17. ↑ «Game played on 24 Jul 1999». web.archive.org. 2013-10-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-20. Skatīts: 2023-11-19.
  18. ↑ «Game played on 24 Aug 1999». web.archive.org. 2013-11-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-04. Skatīts: 2023-11-19.
  19. ↑ «Game played on 16 Sep 1999». web.archive.org. 2013-11-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-04. Skatīts: 2023-11-19.
  20. ↑ Les Roopanarine. Harry Redknapp - The Biography. John Blake Publishing, 2011-11-07. ISBN 978-1-84358-942-6.
  21. ↑ «BBC News | FA CARLING PREMIERSHIP | Hammers win nine-goal epic». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-21.
  22. ↑ «Premier League 1999-2000». web.archive.org. 2013-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-12. Skatīts: 2023-11-21.
  23. ↑ 23,0 23,1 «Premier League 2000-01». web.archive.org. 2013-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-12. Skatīts: 2023-11-21.
  24. ↑ «Redknapp leaves West Ham». The Telegraph (angļu). 2001-05-09. Skatīts: 2023-11-21.
  25. ↑ «On the Spot: Frank Lampard». The Telegraph (angļu). 2003-11-29. Skatīts: 2023-11-21.
  26. ↑ [http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/1383370.stm «Chelsea agree �11m Lampard deal»] (en-GB). 2001-06-11. Skatīts: 2023-11-21.
  27. ↑ «Chelsea 2-2 Monaco» (en-GB). 2004-05-05. Skatīts: 2023-11-21.
  28. ↑ «Henry named FWA player of year». www.chinadaily.com.cn. Skatīts: 2023-11-21.
  29. ↑ «Official Site of the Premier League - Barclays Premier League News, Fixtures and Results | Statistics». web.archive.org. 2010-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-30. Skatīts: 2023-11-21.
  30. ↑ «Chelsea 2-1 Southampton» (en-GB). 2004-08-28. Skatīts: 2023-11-23.
  31. ↑ «Tottenham 0-2 Chelsea» (en-GB). 2005-01-15. Skatīts: 2023-11-23.
  32. ↑ «Chelsea 4-2 Barcelona» (en-GB). 2005-03-08. Skatīts: 2023-11-23.
  33. ↑ «UEFA Champions League 2004/05 - History - Chelsea-Bayern – UEFA.com». web.archive.org. 2014-12-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-29. Skatīts: 2023-11-23.
  34. ↑ «Frank Lampard». web.archive.org. 2009-07-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-07-26. Skatīts: 2023-11-23.
  35. ↑ «Chelsea's Lampard is writers' player of the year». web.archive.org. 2005-11-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-11-27. Skatīts: 2023-11-23.
  36. ↑ «Ronaldinho scoops European award» (en-GB). 2005-11-28. Skatīts: 2023-11-23.
  37. ↑ «Lampard 164 and out». The Guardian (en-GB). 2005-12-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-23.
  38. ↑ «Chelsea 2-1 Aston Villa» (en-GB). 2005-09-24. Skatīts: 2023-11-23.
  39. ↑ «"Match Report: Everton 3 Chelsea 2"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. maijā. Skatīts: 2023. gada 23. novembrī.
  40. ↑ «Lampard triumphs in FA Cup award» (en-GB). 2007-03-30. Skatīts: 2023-11-23.
  41. ↑ «Mourinho proud of Chelsea players - Football - Eurosport». web.archive.org. 2007-05-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-30. Skatīts: 2023-11-23.
  42. ↑ «"Frank and the Full 100 Club"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. maijā. Skatīts: 2023. gada 24. novembrī.
  43. ↑ David Hytner. «Lampard sees bigger target beyond his 100th goal». The Guardian (en-GB), 2008-02-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-24.
  44. ↑ «Lamps signs mega deal». web.archive.org. 2008-08-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-16. Skatīts: 2023-11-24.
  45. ↑ «"Frank Lampard and Chelsea put a stop to Hull's capital gains"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 24. novembrī.
  46. ↑ «Scolari hails centurion Lampard : The World Game SBS | A-League, Champions League & EPL Soccer Coverage». web.archive.org. 2014-05-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-08. Skatīts: 2023-11-24.
  47. ↑ «"THE LAMPARD 100 GOAL PUZZLE – PART TWO"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. maijā. Skatīts: 2023. gada 24. novembrī.
  48. ↑ «Rafa and Lamps claim Prem gongs | Latest News | Football News from TEAMtalk». web.archive.org. 2008-12-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-19. Skatīts: 2023-11-24.
  49. ↑ «Drogba, Lampard see Chelsea past West Brom - Sports - Football - ibnlive». web.archive.org. 2012-10-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-12. Skatīts: 2023-11-24.
  50. ↑ «Chelsea 7-1 Aston Villa» (en-GB). 2010-03-27. Skatīts: 2023-11-24.
  51. ↑ «Chelsea 8-0 Wigan» (en-GB). 2010-05-09. Skatīts: 2023-11-24.
  52. ↑ Martin Pengelly. «Chelsea's Frank Lampard out for 'two to three weeks' with new injury». The Guardian (en-GB), 2010-11-12. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-25.
  53. ↑ «Tottenham vs Chelsea Report - Goal.com». web.archive.org. 2010-12-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-27. Skatīts: 2023-11-25.
  54. ↑ «Footballocks » Chelsea Vs Aston Villa Highlights». web.archive.org. 2007-12-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-29. Skatīts: 2023-11-25.
  55. ↑ «Sunderland vs Chelsea Escalações e Estatísticas - Goal.com». web.archive.org. 2012-10-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-11. Skatīts: 2023-11-25.
  56. ↑ «Chelsea vs Man Utd Escalações e Estatísticas - Goal.com». web.archive.org. 2012-10-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-12. Skatīts: 2023-11-25.
  57. ↑ «Blackpool vs Chelsea Escalações e Estatísticas - Goal.com». web.archive.org. 2012-10-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-12. Skatīts: 2023-11-25.
  58. ↑ «Chelsea x West Ham Escalações e Estatísticas - Goal.com». web.archive.org. 2013-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-03. Skatīts: 2023-11-25.
  59. ↑ «Man Utd 2-1 Chelsea» (en-GB). 2011-05-08. Skatīts: 2023-11-25.
  60. ↑ «Chelsea vs Norwich City Comentário AO VIVO - Goal.com». web.archive.org. 2012-10-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-16. Skatīts: 2023-11-25.
  61. ↑ «Report: Chelsea v Swansea City - Barclays Premier League - ESPN Soccernet». web.archive.org. 2011-09-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-27. Skatīts: 2023-11-25.
  62. ↑ «Valencia 1 Chelsea 1: match report». The Telegraph (angļu). 2011-09-28. Skatīts: 2023-11-25.
  63. ↑ «Valencia arranca empate com Chelsea no final - Goal.com». web.archive.org. 2013-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-03. Skatīts: 2023-11-25.
  64. ↑ «Bolton W. x Chelsea Comentário AO VIVO - Goal.com». web.archive.org. 2013-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-03. Skatīts: 2023-11-25.
  65. ↑ «Chelsea derrota Blackburn no Ewood Park - Goal.com». web.archive.org. 2012-01-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-20. Skatīts: 2023-11-25.
  66. ↑ «Chelsea vence o City dentro de casa - Goal.com». web.archive.org. 2012-01-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-10. Skatīts: 2023-11-25.
  67. ↑ «Wolves 1-2 Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  68. ↑ «Chelsea 3-0 Bolton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  69. ↑ «Chelsea consegue classificação dramática - Goal.com». web.archive.org. 2012-03-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-16. Skatīts: 2023-11-25.
  70. ↑ «Champions: Chelsea vence e vai para a semi - Goal.com». web.archive.org. 2012-04-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-18. Skatīts: 2023-11-25.
  71. ↑ «Tottenham x Chelsea Escalações e Estatísticas - Goal.com». web.archive.org. 2013-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-03. Skatīts: 2023-11-25.
  72. ↑ «How Chelsea can edge past Barcelona to reach the UEFA Champions’ League final | The Periscope Post». web.archive.org. 2013-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-03. Skatīts: 2023-11-25.
  73. ↑ «Messi makes a mess of things for Barcelona - The San Diego Union-Tribune». web.archive.org. 2019-10-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-28. Skatīts: 2023-11-25.
  74. ↑ «MATCH REPORT: BARCELONA 2 CHELSEA 2 (2-3 ON AGG) | Champions League 2012 | History | Official Site | Chelsea Football Club». web.archive.org. 2014-04-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-14. Skatīts: 2023-11-25.
  75. ↑ «Chelsea elimina Barça e vai para final - Goal.com». web.archive.org. 2012-04-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-28. Skatīts: 2023-11-25.
  76. ↑ «Chelsea é campeão da Copa da Inglaterra - Goal.com». web.archive.org. 2012-05-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-07. Skatīts: 2023-11-25.
  77. ↑ «Chelsea captain Lampard relishes underdog role - The Globe and Mail». web.archive.org. 2012-05-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-24. Skatīts: 2023-11-25.
  78. ↑ «Chelsea é campeão da Champions League - Goal.com». web.archive.org. 2012-05-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-22. Skatīts: 2023-11-25.
  79. ↑ «Chelsea 1-1 Bayern Munich (aet, 4-3 pens)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  80. ↑ «Injured Lampard out of Euro 2012». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  81. ↑ «"MATCH REPORT: MLS ALL-STARS 3 CHELSEA"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. maijā. Skatīts: 2023. gada 25. novembrī.
  82. ↑ «"MATCH REPORT: BRIGHTON 3 CHELSEA 1"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 25. novembrī.
  83. ↑ «Chelsea 4-2 Reading». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  84. ↑ «Chelsea 4-1 Norwich». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  85. ↑ «Frank Lampard disappointed to miss out on Club World Cup». The Independent (angļu). 2012-12-16. Skatīts: 2023-11-25.
  86. ↑ «Chelsea 0-1 Corinthians». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  87. ↑ «Chelsea 8-0 Aston Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  88. ↑ «Everton 1-2 Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  89. ↑ «Demba Ba scores twice as Chelsea beat Southampton 5-1 in the FA Cup». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-25.
  90. ↑ «Agent confirms Lampard's Chelsea exit - FIFA.com». web.archive.org. 2013-03-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-27. Skatīts: 2023-11-25.
  91. ↑ «Chelsea produced an excellent display to beat Stoke 4-0 at the Britannia Stadium». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-25.
  92. ↑ «FRANK LAMPARD 194 CHELSEA GOALS | News Article | News | Official Site | Chelsea Football Club». web.archive.org. 2013-01-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-15. Skatīts: 2023-11-25.
  93. ↑ «Premier League Chelsea too good for Brentford in FA Cup». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-25.
  94. ↑ Stuart James. «Frank Lampard determined to stay after breaking Chelsea goal record». The Observer (en-GB), 2013-05-11. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-11-25.
  95. ↑ «Rafa Benitez's parting gift for Chelsea: Europa League glory for the». The Independent (angļu). 2013-05-16. Skatīts: 2023-11-25.
  96. ↑ «LAMPARD SIGNS | News Article | News | Official Site | Chelsea Football Club». web.archive.org. 2013-06-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-07. Skatīts: 2023-11-25.
  97. ↑ Press Association. «Frank Lampard signs new one-year contract at Chelsea». The Guardian (en-GB), 2013-05-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-25.
  98. ↑ «Chelsea 2-0 Hull City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  99. ↑ «Steaua Bucharest 0-4 Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  100. ↑ «West Ham United 0-3 Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  101. ↑ «Premier League Club Records, All-Time Team & Player Stats». web.archive.org. 2017-01-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-01-26. Skatīts: 2023-11-25.
  102. ↑ «Dubious goals panel credits Chelsea's winning goal against Everton to Frank Lampard, not John Terry | Football News | ESPN.co.uk». web.archive.org. 2014-03-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-03. Skatīts: 2023-11-25.
  103. ↑ «Chelsea 1-0 Everton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  104. ↑ «Ronaldo and Lampard reach century of matches - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2014-05-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-09. Skatīts: 2023-11-25.
  105. ↑ «MATCH REPORT: CHELSEA 3 STOKE CITY 0 | News Article | News | Official Site | Chelsea Football Club». web.archive.org. 2014-04-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-07. Skatīts: 2023-11-25.
  106. ↑ «Premier League clubs submit retained and released lists». web.archive.org. 2015-05-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-04. Skatīts: 2023-11-25.
  107. ↑ «Chelsea let Lampard and Cole leave club | Football - ITV Sport». web.archive.org. 2014-05-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-24. Skatīts: 2023-11-25.
  108. ↑ «Lampard & Chelsea delay contract talks». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  109. ↑ «Lampard announces Chelsea departure». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  110. ↑ «Arsenal 2-2 Manchester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  111. ↑ «Manchester City 1-1 Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  112. ↑ «Manchester City 7-0 Sheffield Wednesday». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  113. ↑ «Hull City 2-4 Manchester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  114. ↑ «Manchester City 1-1 Roma». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  115. ↑ Daniel Taylor. «Frank Lampard sees off Sunderland to spare Manchester City’s blushes». The Guardian (en-GB), 2015-01-01. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-25.
  116. ↑ «Frank Lampard reaches 600 Premier League appearances - Manchester City FC». web.archive.org. 2015-03-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-18. Skatīts: 2023-11-25.
  117. ↑ «Manchester City 2-0 Southampton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-25.
  118. ↑ «Frank Lampard finally signs MLS contract to play with NYCFC - ESPN FC». web.archive.org. 2015-01-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-01-13. Skatīts: 2023-11-26.
  119. ↑ «Frank Lampard scores NYCFC win New England in first MLS - ESPN FC». web.archive.org. 2015-09-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-18. Skatīts: 2023-11-26.
  120. ↑ «Frank Lampard scores New York City's fastest-ever MLS goal». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  121. ↑ «Historic Lampard hat-trick in New York City romp | : The World Game». web.archive.org. 2016-08-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-01. Skatīts: 2023-11-26.
  122. ↑ mlssoccer. «Frank Lampard | MLSsoccer.com». mlssoccer (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  123. ↑ New York City FC. «#ThankYouFrank: Lampard Departs». New York City FC (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  124. ↑ «Former England midfielder Lampard retires». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  125. ↑ «Chelsea great Frank Lampard announces retirement». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  126. ↑ «"And the winner is."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. maijā. Skatīts: 2023. gada 26. novembrī.
  127. ↑ «England 2-1 Poland» (en-GB). 2005-10-12. Skatīts: 2023-11-26.
  128. ↑ «England 1-0 Austria» (en-GB). 2005-10-08. Skatīts: 2023-11-26.
  129. ↑ «England 1-2 Germany» (en-GB). 2007-08-22. Skatīts: 2023-11-26.
  130. ↑ «England 5-1 Croatia: England Recreate Magic Of Munich With Five-Goal Thrashing Of Croatia - Goal.com». web.archive.org. 2009-09-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-09-12. Skatīts: 2023-11-26.
  131. ↑ «England v Germany: Frank Lampard's disallowed goal highlights stupidity of Fifa's ruling - Telegraph». web.archive.org. 2010-06-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-30. Skatīts: 2023-11-26.
  132. ↑ Simon Rogers. «England v Germany: match statistics». the Guardian (angļu), 2010-06-27. Skatīts: 2023-11-26.
  133. ↑ «País de Gales vs Inglaterra Escalações e Estatísticas - Goal.com». web.archive.org. 2012-10-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-15. Skatīts: 2023-11-26.
  134. ↑ «England 2-2 Switzerland». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  135. ↑ «Frank Lampard handed England captaincy for Italy friendly - ESPNFC». web.archive.org. 2012-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-19. Skatīts: 2023-11-26.
  136. ↑ «Barkley in England World Cup squad». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  137. ↑ «Frank Lampard: England midfielder named vice-captain - BBC Sport». web.archive.org. 2016-01-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-01-07. Skatīts: 2023-11-26.
  138. ↑ «Costa Rica 0-0 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  139. ↑ «Lampard retires from England duty». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  140. ↑ Aditya M. S. «World Football: The Top 10 Midfielders of the Past Decade». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  141. ↑ Rowanne Westhenry. «The Evolving Tactical Role of Chelsea's Frank Lampard». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  142. ↑ Dominic Fifield. «Chelsea's André Villas-Boas tries different role for Frank Lampard». The Guardian (en-GB), 2011-07-27. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-26.
  143. ↑ «Sudafrica 2010, la scheda di Frank Lampard». web.archive.org. 2010-07-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-04. Skatīts: 2023-11-26.
  144. ↑ 144,0 144,1 «Chelsea appoint Lampard: his Champions League pedigree | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-12-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-23. Skatīts: 2023-11-26.
  145. ↑ Ed Wyman. «The Top 20 Premier League Free Kick Takers: Bale, Drogba and Lampard». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  146. ↑ Dan Talintyre. «Ranking the 15 Best Penalty Takers in World Football». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-26.
  147. ↑ «Lampard makes winning start as Derby boss». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  148. ↑ «REPORT: DERBY COUNTY 1-4 LEEDS UNITED - Leeds United». web.archive.org. 2018-09-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-17. Skatīts: 2023-11-26.
  149. ↑ «Leeds impressively sweep aside Derby». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  150. ↑ «Club Statement: Frank Lampard - Blog - Derby County». web.archive.org. 2019-07-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-04. Skatīts: 2023-11-26.
  151. ↑ «Oficiāli: Lampards kļūst par "Chelsea" galveno treneri». sportacentrs.com. 2019. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 5. jūlijā.
  152. ↑ «Damning scoreline but some positives». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  153. ↑ «2019 Super Cup: Liverpool beat Chelsea on penalties | UEFA Super Cup | UEFA.com». web.archive.org. 2023-03-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-24. Skatīts: 2023-11-26.
  154. ↑ Barry Glendenning. «Norwich City 2-3 Chelsea: Premier League – as it happened». the Guardian (en-GB), 2019-08-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-26.
  155. ↑ «And Frank Lampard is manager of the month – THE REAL CHELSEA FANS». web.archive.org. 2019-11-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-09. Skatīts: 2023-11-26.
  156. ↑ «Statement on Frank Lampard | Official Site | Chelsea Football Club». ChelseaFC. Skatīts: 2021-01-27.
  157. ↑ «Tuchel joins Chelsea | Official Site | Chelsea Football Club». web.archive.org. 2021-01-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-29. Skatīts: 2023-11-26.
  158. ↑ «Everton 1-2 Southampton: Bottom-of-the-table Saints win to increase pressure on Frank Lampard». 2023. gada 13. janv. – caur www.bbc.com.
  159. ↑ Tam McManus. «Everton: Pundit issues 'huge' Lampard sack claim after update». Football Insider, 2023. gada 14. janv..
  160. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/anglija/23012023-izkrisanas_zona_esosa_everton_atlaiz_galv
  161. ↑ «Lampard named Chelsea manager for rest of season». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-26.
  162. ↑ «Frank Lampard's damning Chelsea assessment after Newcastle United draw | The Northern Echo». web.archive.org. 2023-05-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-05-28. Skatīts: 2023-11-26.
  163. ↑ «Chelsea Managers». web.archive.org. 2018-09-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-10. Skatīts: 2023-11-26.
  164. ↑ Rodrigo Lopes (Admin). «International FIFA 13 Covers - Who accompanies Lionel Messi ?». | FIFA Ultimate Team (en-US), 2012-08-24. Skatīts: 2023-11-26.
  165. ↑ «FIFA 19 Ultimate Team: What Icons are in the new game and how do you get them? | Goal.com». web.archive.org. 2018-09-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-12. Skatīts: 2023-11-26.
  166. ↑ «Frank Lampard Football Player Statistics | 11v11.com». web.archive.org. 2017-05-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-05-23. Skatīts: 2023-11-27.
  167. ↑ «Lampard, Frank (1 August 2006). Totally Frank: The Autobiography of Frank Lampard. HarperCollins UK.». en.wikipedia.org (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  168. ↑ «The mums of Cristiano Ronaldo, George Best, Ashley Cole, Bobby and Jack Charlton, Frank Lampard, Jose Antonio Reyes, Theo Walcott and more: Football's 10 most important mothers - Mirror Football Blog - MirrorFootball.co.uk». web.archive.org. 2014-02-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-27. Skatīts: 2023-11-27.
  169. ↑ «Frank Lampard: ‘I was starstruck when I met Will Ferrell – he’s a closet Chelsea fan’». The Guardian (en-GB). 2018-01-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-27.
  170. ↑ «Birthday Honours 2015: Van Morrison and Kevin Spacey head list». BBC News (en-GB). 2015-06-12. Skatīts: 2023-11-27.
  171. ↑ Aida Edemariam. «Frank Lampard interview: 'It was very difficult for me to write a kids' book'». The Guardian (en-GB), 2013-06-01. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-27.
  172. ↑ Striker. «Frank Lampard: why I love reading, writing and playing football». The Guardian (en-GB), 2014-06-09. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-27.
  173. ↑ «Celebrity news: Elen Rives gives birth hours after Frank wins the cup - now». web.archive.org. 2014-05-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-08. Skatīts: 2023-11-27.
  174. ↑ «Christine and Frank Lampard welcome their first child together: see sweet announcement». HELLO! (angļu). 2018-09-21. Skatīts: 2023-11-27.
  175. ↑ «Christine Lampard welcomes second child with husband Frank - see sweet announcement». HELLO! (angļu). 2021-03-15. Skatīts: 2023-11-27.
  176. ↑ «Lampard scoops award from writers» (en-GB). 2005-05-06. Skatīts: 2021-02-09.
  177. ↑ «Lampard enters the Premier League Hall of Fame». web.archive.org. 2021-05-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-19. Skatīts: 2023-11-27.
  178. ↑ The Football Association. «2020 Heads Up FA Cup Final: Arsenal 2-1 Chelsea». www.thefa.com.
  179. ↑ New York City FC. «Frank Lampard Awarded the Order of the British Empire». New York City FC (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  180. ↑ «Full list of UK football figures to have been knighted & received CBEs & OBEs | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2022-06-02. Skatīts: 2023-11-27.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Frenks_Lampards&oldid=4182007"