Galda hokejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Galda hokejs
{{{nosaukums}}}
Galda hokeja spēle
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns ITHF - Starptautiskā Galda Hokeja Federācija
Pirmsākumi 1932. gads, Ziemeļamerika
Reģistrētie spēlētāji Pasaules reitingā ap 10 000 reģistrētu spēlētāju
Reģistrētie klubi BJC "Laimīte", Rīgas, Inčukalna, Jēkabpils GHK, Ventspils JN u.c.
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem
Komandas 3-5 spēlētāju katrā komandā
Jaukts dzimums
Ekipējums Galda hokeja laukums
Vieta Sporta zāle
Eiropas čempionāta-2006 sieviešu komandu fināls Latvija-Čehija Skalicā, Slovākijā

Galda hokejs ir galda spēle, kas cēlusies no ledus hokeja. Spēle norisinās uz miniatūra hokeja laukuma ar kustīgām hokejistu figūriņām, kuras ar stieņiem vada divi spēlētāji, tādējādi cenšoties gūt vairāk vārtu kā pretinieks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pārbaudāmā informācija par spēli, kas imitē ledus hokeju, attiecas uz 1932. gadu, kad kanādietis Manro mājās izgatavoja vēl visai primitīvu spēles galdiņu no koka.[1] Viņa paraugam sekoja entuziasti un ražotāji citās valstīs, kurās plaši spēlēja ledus hokeju, taču nopietnu popularitāti izdevās sasniegt tikai tad, kad laukumu un figūriņu koku, dzelzi un kartonu 50. gados sāka aizstāt plastmasa.[2] 1957. gadā galda hokeju sāka izgatavot zviedru uzņēmums Stiga,[3] kurš mūsdienās ieņēmis monopolstāvokli standarta inventāra ražošanā ITHF sacensībām.

Tomēr līdz pirmajiem mēģinājumiem kaut kur organizēties valsts līmenī bija jāgaida līdz 1982. gadam, kad notika pirmais Zviedrijas čempionāts. Arī turpmākajos 20 gados Zviedrija palika līderis it visā, kas attiecas uz galda hokeju. 1989. gadā Stokholmā tika organizēts pasaules čempionāts ar 7 valstu spēlētāju dalību, kurā uzvarēja, protams, zviedri. Turpmākie pasaules čempionāti tika organizēti dažādās valstīs ik pēc diviem gadiem, ar vienu nobīdi.[4] Bet tikai 2005. gadā Rīgā pirmoreiz zviedrus no pirmās vietas nostūma somu izlase, un 2007. gadā soms Nutunens kļuva par pirmo individuālo pasaules čempionu ne no Zviedrijas. Pašlaik vadošās galda hokeja lielvalstis ir Krievija, Zviedrija un Latvija, viņām seko Somija, Čehija, Norvēģija un Ukraina. Gados, kad nenotiek pasaules čempionāts, tiek aizvadīts Eiropas čempionāts, kurš maz atšķiras pēc dalībnieku sastāva.

Pēdējais no līdz šim notikušajiem pasaules čempionātiem risinājās 2015. gadā Sanktpēterburgā, Krievijā. Turnīrā uzvarēja mājinieks Maksims Borisovs, otro un trešo vietu ieņēma Latvijas pārstāvji Atis Sīlis un Edgars Caics.[5] Sacensībās piedalījās spēlētāji no 16 valstīm. Arī komandu sacensībās uzvarēja Krievija, Latvijas izlase ieguva 3. vietu, palaižot sev garām arī zviedrus. Nākamā gada Eiropas čempionāts notiks 2016. gada jūnijā Tallinā, nākamais pasaules čempionāts — 2017. gada jūnijā Liberecā, Čehijā.

Vēsture Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS ražots galda hokejs ar vārtu guvuma elektrisku fiksāciju

60. gados galda hokejs kļuva populārs arī PSRS un Latvijā, taču šeit to izplatīja vairāk kā bērnu rotaļlietu. Vairums PSRS ražoto modeļu arī ārēji bija attiecīgi noformēti, un kā sekas parastie spēlētāji bija skolnieki un tie vecāki, kurus viņiem izdevās ievilkt savās aktivitātēs. Reizēm bija arī citi apstākļi, tā, Rīgas turnīru sērija "Favorīts-1981" tika izmantota kā formāls aizsegs politiski citāddomājošo kontaktiem.[6] 90. gadu beigās Latvijā parādījās tolaik jau pasaulē par standartu atzītie Zviedrijā ražotie laukumi, kuru iespējas bija krietni lielākas kā līdz tam Latvijā spēlētajām versijām, un 1998. gadā Ēriks Loks organizēja pirmo turnīru sēriju uz tiem.[7] Uz tālāku attīstību pamudināja arī zviedru meistara Jērana Agdura vizīte Latvijā 1999. gada oktobrī[8], pēc kuras tika nodibināts Rīgas galda hokeja klubs[9] un sāktas regulāras sacensības.[10] 2000. gadā tika nodibināta Latvijas Galda Hokeja Federācija (LGHF).[11] Tai pašā gadā tika novadīts pirmais Rīgas Kauss, kurš pulcēja 55 dalībniekus.[12] Ik sezonu Latvijā notiek 6-10 lielas sacensības izlases atlasei uz pasaules un Eiropas čempionātiem, kuras bieži apmeklē ārzemju spēlētāji.

2001. gadā Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās pasaules čempionātā Plzeņā Čehijā, kur ieņēma 5. vietu starp 13 izlasēm. Individuāli labākais bija M.Zirnis — 31. vieta.

Kopš 2003. gada Rīgas kauss tiek iekļauts pasaules galveno sezonas daudzposmu sacensību sērijā — Eirolīgā (ar 2005 - Pasaules tūre).

2006. gada 16. martā Latvijas Nacionālā Sporta Padome oficiāli atzina galda hokeju par sporta veidu un LGHF kā vadošo organizāciju,[13] tai pašā gadā LGHF tika uzņemta Latvijas Sporta Federāciju Padomē. 2006. gadā Latvijas izlase arī pirmoreiz tika pie medaļām Eiropas čempionātā, izcīnot trešo vietu izlasēm un trešo vietu individuāli (E.Caics). Tomēr šai gadā praktiski nepiedalījās spēcīgākie zviedri un somi, un līdz pasaules čempionāta medaļām nācās gaidīt līdz 2009. gadam, kad Budapeštā Latvija ieguva sudrabu.[14] Pirmais zelts nāca 2013. gada pasaules čempionātā Stavangerā, kad A.Sīlis un E.Caics savā starpā sadalīja pirmās divas vietas individuālajās sacensībās. Komandu zelts pagaidām iegūts tikai Eiropas čempionātā Rīgā 2014. gadā.[15]

Organizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis ar 2015. gada septembrī pasaules reitingā reģistrētiem spēlētājiem pēc to spēka[16]

Galda hokeja starptautisko pārraudzību veic Starptautiskā Galda Hokeja Federācija (ITHF), kura nosaka spēles un turnīru organizācijas noteikumus un veido starptautisko reitingu, kopīgi ar tajā ietilpstošajām valstu federācijām rīko pasaules un Eiropas čempionātus, kā arī Pasaules tūres sacensības. Kopš 2015. gada tās prezidents ir Saimons Tomass (Lielbritānija), izpildkomitejā no Latvijas iekļauts E.Caics un juridiskajā komitejā I.Žubeckis.[17] Galvenā lēmumu pieņemšanas metode ir ietilpstošo valstu federāciju balsojums.

Latvijā galda hokeju organizē Latvijas Galda Hokeja Federācija ar pašievēlētu valdi un kopš paša sākuma nemainīgu prezidentu R.Blūmentālu un vairāki klubi Rīgā, Inčukalnā, Jēkabpilī, Ventspilī u.c. Nekāda konkurence šai unitārajai sistēmai Latvijā nav veidojusies, atšķirībā no dažām citām valstīm (piem., Krievijā un Ukrainā).

Rezultatīvākie galda hokeja klubi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadošie spēlētāji Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dati saskaņā ar pasaules reitingu 2016. gada janvārī.

Kopvērtējumā Sievietes Juniori Veterāni
Edgars Caics Laima Kamzola Filips Buhtujevs Aleksandrs Žernovojs
Atis Sīlis Ilze Zuce-Tenča Raivis Miglinieks Sergejs Mihejevs
Valts Smagars Elēna Rācenāja Eliāns Ēdelis Sandis Kalniņš

Sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram 20 valstu federācijas visas sezonas gaitā organizē nacionālu sacensību sēriju izlases atlasei. Parasti šie turnīri ir brīvi pieejami jebkuram gribētājam no jebkuras valsts, bieži vēlama pieteikšanās dažas dienas iepriekš. Lielākās sacensības tiek iekļautas Pasaules tūrē, kuras labāko spēlētāju desmitnieks saņem ārpuskārtas ceļazīmi uz attiecīgo sezonu noslēdzošo pasaules vai Eiropas čempionātu jūnija sākumā.

Sacensības Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašlaik Latvijā tiek organizētas četru veidu sacensības:

  • LGHF lielturnīri ar pietiekami augstu reitingu izlases atlasei (Rīgas kauss decembrī, Latvia Open septembrī, Latvijas čempionāts maijā, Rīgas čempionāts janvārī un četru posmu Latvijas kauss no oktobra līdz martam), kuros visos ir atklāta piedalīšanās, kā arī speciāli čempionāti sievietēm, junioriem un veterāniem aprīlī. [20]
  • Vietējo klubu rīkotās sacensības un treniņturnīri. Bieži grūti atšķirt vienu no otra, lai gan daļa no tiem tiek ierakstīta LGHF sacensību kalendārā. Labākā vieta iesācējiem.
  • Masveidīgi reklāmas vai komerciāli pasākumi. Īsi pirms Rīgas kausa regulāri tiek organizēts skolnieku turnīrs, kurā 2015. gadā piedalījās vairāk kā 530 bērnu.[21] LGHF un vietējie klubi tāpat ar saviem galdiem piedalās dažādos publiskos pasākumos un vada turnīrus korporatīvajai atpūtai.[22]
  • Kopš 2016. gada - Amatieru Līga Rīgā vienlaikus un vienuviet ar LGHF lielturnīriem, priekš iesācējiem un vājākajiem spēlētājiem.[23]

Turnīru organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazos treniņturnīrus parasti organizē bez sevišķa plāna, korporatīvos — pēc pasūtītāja vēlmēm. Jo vairāk dalībnieku treniņturnīrā, jo vairāk tā organizācija atgādina LGHF reitinga lielturnīru.

Lielturnīrs parasti notiek sporta zālē (Rīgā — pēdējos gados Kultūru vidusskolā), pirms turnīra dalībnieki tiek piereģistrēti (tiek veikta arī iepriekšēja reģistrācija caur Internetu), un datorprogramma pēc reitinga sadala ieradušos spēlētājus pa 3-6 atlases apakšgrupām atkarībā no dalībnieku skaita. Normāli apakšgrupās ir pa 15-20 cilvēku, kuri izspēlē riņķa turnīru. Katras apakšgrupas galdiņi ir nostādīti vienā rindā. Pēc katras spēles dalībnieks pāriet pie nākamā galdiņa labajā pusē no sevis, tā saņemot sev pretī jaunu pretinieku, rindas galā pārejot otrā pusē. Uzvarētāji pieraksta spēles rezultātu apakšgrupas kopīgajā rezultātu lapā, no kuras to tiesneši ievada datorā.[24]

Pēc apakšgrupām seko tehnisks pārtraukums rezultātu apkopošanai, galdu pārbīdei un pusdienām, pēc kura labākie — parasti 24 — saskaņā ar apakšgrupās ieņemtajām vietām izspēlē riņķa turnīrā pirmo (augstāko) līgu, bet pārējie — zemākas līgas. Orientējoši arī tajās, izņemot zemāko, cenšas ielikt pa 20-24 spēlētājiem.

Pēc līgu izspēles parasti vēl tiek rīkotas izslēgšanas spēļu sērijas starp līgu pirmajiem un pēdējiem spēlētājiem, kā arī starp 16 labākajiem pirmās līgas spēlētājiem. Tas ir visai laikietilpīgs process — tā, 2015. g. septembra sacensībās Jēkabpilī vairums dalībnieku bija beiguši spēles pēc septiņām stundām, kamēr labākie spēlēja visas 12.[25]

Pēc turnīriem seko apbalvošana, lai gan tos dalībniekus, kuru vietas vairs nevar mainīties, parasti apbalvo izslēgšanas spēļu laikā. Apbalvo labākos gan kopīgā vērtējumā, gan atsevišķi starp junioriem (līdz 18 g. v.), veterāniem (no 40 g. v.) un sievietēm. Pēdējā laikā ir parasts izdalīt un atsevišķi apbalvot arī labākos bērnus līdz 13 un vecveterānus no 50.

Spēles laukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galda hokeja figūriņas ar ripu.
Galda hokeja figūriņas vadības mehānisms.

Visās ITHF sacensībās Eiropā tiek lietoti "Stiga play-off" standarta laukumi. Ziemeļamerikā bieži lieto "Stiga Stanley cup" standartu, kura vienīgā atšķirība ir figūriņu formā.

Spēles laukums ir apmēram metru reiz pusmetru liela ar apmalēm ierobežota horizontāla virsma ar noapaļotiem stūriem, kurā izgrieztas renītes figūriņu vadīšanai un vārtu atveres. Renīšu un attiecīgi figūriņu katram spēlētājam ir pa sešām — viens vārtsargs, divi aizsargi un trīs uzbrucēji. Katra figūriņa caur zobrata mehānismu (citos standartos tā vietā var būt atsperes mehānisms) zem laukuma savienota ar vadības stieni, kura otrs gals iznāk ārā no laukuma apakšas pie spēlētāja. Katrs stienis var virzīties turp un atpakaļ pa renīti un griezties ap savu asi, tādējādi ļaujot šīs pašas kustības izdarīt figūriņai.

Spēlē lieto relatīvi lielu plastmasas ripu. Renītes izvietotas tā, lai jebkura vieta uz laukuma būtu aizsniedzama kādai figūriņai (lai gan Stigas standartā problemātiska paliek vārtu līnija, par kuru ir īpaša atruna noteikumos). Pretinieki, vadīdami savas figūriņas ar stieņiem, cenšas iemest ripu pretinieka vārtos. Atšķirībā no ledus hokeja, šeit nav "aizmugures" noteikuma un visi iemetieni notiek laukuma centrā.

Laukums tiek nostiprināts uz speciāla galdiņa vai jebkuras citas horizontālas virsmas 70-80 cm augstumā vai nu pielīmējot kājiņas ar divpusēju līmlenti, vai izmantojot speciālus stiprinājumus. Vārtos iekarināmais režģis sacensībās netiek lietots, parasti vārtu kaste tiek īpaši sagatavota, lai mazinātu ripu nevēlamu izlekšanu no tās. Citu atšķirību starp veikalos pārdodamajiem Stiga laukumiem un sacensībām sagatavotajiem nav.[26]

Nestandarta laukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luč[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neraugoties uz to, ka padomju galda hokeja standarts "Luč" pa pusgadsimtu ir mazliet atpalicis no pasaules līmeņa, tas ar nebūtiskām izmaiņām joprojām tiek ražots un pārdots un uz tā rīko čempionātus. Pirmais pasaules čempionāts, kurā šis standarts tika lietots, notika 2008. gadā Mostā, Čehijā.[27] Pāris šī standarta galdu no padomju laikiem saglabājušies Ventspils GHK un vēl joprojām reizēm tiek izmantoti kā piedeva turnīriem,[28] kas daudz ko liecina par viņu izturību.

Burbuļhokejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis galda hokeja paveids atšķiras pirmām kārtām ar to, ka to pārklāj caurspīdīgs kupols, kas neļauj ripai izlidot no laukuma, bet spēlētājiem — piekļūt tam. Attiecīgi hokejam ir speciāls mehānisms ripas ievadei spēlē pēc gūtiem vārtiem, citas atšķirības no standarta nav principiālas. Burbuļhokejs ir īpaši populārs Ziemeļamerikā un bieži tiek uzstādīts priekš līdzjutējiem sporta arēnās kopā ar līdzīgām sporta spēlēm un spēļu automātiem un parasti ir ar naudas pieņemšanas mehānismu par nospēlēto laiku. Šim paveidam ir pašam sava federācija IBHF un notiek savas sacensības.[29] Standarta popularitātei traucē tā dārgums.

Citi galda hokeju varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādu ražotāju piedāvātās versijas ir daudzskaitlīgas, taču Eiropā mazpopulāras. Citādi tas ir Ziemeļamerikā, kur vairāku firmu ražojumu cienītāji organizējušies savos klubos un dažādi galda hokeja paveidi tiek plaši lietoti — tā, uz viena no tiem 2015. gada 18. septembrī Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers nospēlēja reklāmas spēli pret Veinu Grecki.[30] Citos kontinentos šis sporta veids ir gandrīz nepazīstams, un to iedzīvotāji ar viņu pamatā sastopas emigrācijā — piemēram, Dānijā viņiem organizē speciālus turnīrus "Welcome to Denmark!".[31]

Citas spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reizēm aiz komerciāliem iemesliem par galda hokeju tiek nosauktas spēles, kas to galīgi neatgādina, lai izmantotu populāru brendu. Reizēm atšķirība ir acīmredzama, kā gaisa hokeja vai biljardhokeja gadījumos, reizēm jautājums ir strīdīgs, kā ar magnētisko hokeju bez vadības renītēm, bet ar stieņiem.[32] Ir bijuši mēģinājumi visus tos apvienot zem viena organizatoriska jumta, kā WTHA,[33] par kuru veiksmīgumu ir pretēji viedokļi.

Galvenie spēles noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc katras spēles galda hokejā pieņemts paspiest roku pretiniekam
  1. Spēle ilgst piecas minūtes. Laiks spēles gaitā netiek apturēts, ripai paliekot vārtos vai izejot ārpus laukuma. Spēles laiku var apturēt, ja jālabo galdiņš vai pēc spēlētāju vienošanās neparedzētā situācijā.
  2. Spēle notiek uz firmas "Stiga" galdiņiem, kas nekustīgi pielīmēti pamatnei. Vārtos nelieto komplektā iekļauto plastmasas tīkliņu. Vārtu apakšdaļa var būt modificēta, izzāģējot plastmasas apakšu un aizvietojot to ar drēbes tīkliņu.
  3. Iemetienu laukuma centrā spēles sākumā veic, noliekot ripu laukuma centrā un sākot spēli līdz ar skaņas signālu. Visi citi iemetieni arī tiek izdarīti laukuma centrā, bet no augšas, turot ripu 10 cm centimetru virs figūriņu galvām. Abiem centra uzbrucējiem iemetiena brīdī jābūt atvilktiem līdz galam savās laukuma pusēs un pretiniekiem jābūt gataviem iemetienam.
  4. Spēles neparedzēta pārtraukuma gadījumā iemetiens notiek, ja abi spēlētāji pārtraukuma mirklī varēja sasniegt ripu. Ja to kontrolēja viens no spēlētājiem, tad ripa paliek pie viņa.
  5. Vārti neskaitās:
    1. ja ripa nav palikusi vārtos, bet izlēkusi atpakaļ;
    2. ja sists ar kāju pa stāvošu ripu, kuru pirms tam pēdējā skārusi tā pati figūriņa (taču tiek skaitīts metiens ar pacelto kāju, kad to lieto kā nūju);
    3. ja kopš iemetiena brīža pagājis mazāk par 3 sekundēm jeb vai ripa pēc tā nav izgājusi no centra uzbrucēja darbības zonas;
    4. ja ripa iemesta vienlaikus ar spēles beigu signālu (šaubu gadījumā vārti netiek ieskaitīti);
    5. ja ripa iemesta laikā, kad galds nav bijis stabils uzbrūkošā spēlētāja dēļ.
  6. Gūtie vārti skaitās, arī ja figūriņa salūzusi vai nokritusi vārtu gūšanas laikā.
  7. Viena figūriņa var turēt ripu ne ilgāk kā 5 sekundes, neizdarot piespēli vai metienu. Ja šis laiks tiek pārsniegts, seko iemetiens.
  8. Figūriņas, kas spēles gaitā pacēlušās uz augšu, var nospiest uz leju laikā, kad spēle ir pārtraukta vai kad nospiedējs pats kontrolē ripu. Pēdējā gadījumā jāievēro "5 sekunžu noteikums". Veicot nospiešanu, spēlētājs nevar vienlaikus spēlēt.
  9. Ja ripa nonākusi uz spēlētāja vārtu līnijas un viņš nav drošs, ka spēs to paņemt ar nūju, viņš drīkst paziņot "Bloks" un izdarīt iemetienu.
  10. Ja spēlētājs 30 sekunžu laikā pēc sākuma signāla vēl nav ieradies uz spēli, viņš saņem zaudējumu 0:10.[34]

Turnīros sportistiem tiek lietoti sīkāk izstrādāti noteikumi, kuri ietver situācijas, kādas amatieru spēlēs parasti nerodas.[35]

Praktiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galda hokeju daži sauc par pasaules ātrāko sportu, jo tas prasa ļoti ātru reakciju.[36] Vienlaikus daudzi to vispār neatzīst par sportu, uztverdami kā rotaļlietu. Dažādās valstīs pret to ir dažāda attieksme, tā, Krievijā 2015. gada rudenī tiek apspriests likumprojekts par visu neatzīto sporta veidu sacensību aizliegšanu,[37] kas skar arī galda hokeju.

Latvijā galda hokeju sporta pedagogi ieteic, lai attīstītu kustību koordināciju, veiklību, muguras un kāju muskulatūras nostiprināšanai. Attīstās mazā pirkstu motorika un loģiskā domāšana, jo spēle ir dinamiska un mainošās situācijas prasa citādu reakciju katru sekundi.[18]

Galveno starptautisko turnīru statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
1989 Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija Mikaels Kracs 42 (7 valstis)
1992 Valsts karogs: Čehoslovākija Brno, Čehoslovākija Valsts karogs: Zviedrija Jākobs Lindāls 32 (5 valstis)
1993 Valsts karogs: Francija Parīze, Francija Valsts karogs: Zviedrija Anderss Ekestubels 61 (9 valstis)
1995 Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija Jākobs Lindāls 66 (8 valstis)
1997 Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Valsts karogs: Zviedrija Hanss Estermans 61 (9 valstis)
1999 Valsts karogs: Vācija Vilhelmshāfena, Vācija Valsts karogs: Zviedrija Stefans Edvāls 71 (15 valstis)
2001 Valsts karogs: Čehija Plzeņa, Čehija Valsts karogs: Zviedrija Hanss Estermans 100 (16 valstis)
2003 Valsts karogs: Šveice Cīrihe, Šveice Valsts karogs: Zviedrija Dāniels Vallens 102 (19 valstis)
2005 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Zviedrija Hanss Estermans 132 (22 valstis)
2007 Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Valsts karogs: Somija Roni Nutunens 117 (19 valstis)
2009 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Valsts karogs: Somija Roni Nutunens 131 (16 valstis)
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Krievija Oļegs Dmitričenko 105 (17 valstis)
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Latvija Atis Sīlis 121 (23 valstis)
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Krievija Maksims Borisovs 108 (16 valstis)

Pasaules sieviešu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāja Dalībnieču skaits
1992 Valsts karogs: Čehoslovākija Brno, Čehoslovākija Valsts karogs: Francija Natālija Biai 6 (3 valstis)
1993 Valsts karogs: Francija Parīze, Francija Valsts karogs: Zviedrija Sisija Vikstrēma 9 (5 valstis)
1995 Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija Katrīna Johansona 12 (6 valstis)
1997 Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Valsts karogs: Zviedrija Sisija Vikstrēma 8 (5 valstis)
1999 Valsts karogs: Vācija Vilhelmshāfena, Vācija Valsts karogs: Somija Tarja Lindberga 8 (3 valstis)
2001 Valsts karogs: Čehija Plzeņa, Čehija Valsts karogs: Somija Pīa Pulliainena 12 (6 valstis)
2003 Valsts karogs: Šveice Cīrihe, Šveice Valsts karogs: Somija Pīa Pulliainena 22 (8 valstis)
2005 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Somija Pīa Pulliainena 21 (8 valstis)
2007 Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Valsts karogs: Krievija Aleksandra Belavina 15 (6 valstis)
2009 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Valsts karogs: Krievija Marija Jalbačova 23 (9 valstis)
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Krievija Marija Jalbačova 16 (7 valstis)
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Krievija Marija Miloradova 18 (9 valstis)
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Krievija Viktorija Laričeva 18 (8 valstis)

Pasaules junioru čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
1997 Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Valsts karogs: Somija Mikaels Lindbergs 9 (5 valstis)
1999 Valsts karogs: Vācija Vilhelmshāfena, Vācija Valsts karogs: Somija Erno Lantiainens 8 (4 valstis)
2001 Valsts karogs: Čehija Plzeņa, Čehija Valsts karogs: Somija Mīka Pulliainens 14 (7 valstis)
2003 Valsts karogs: Šveice Cīrihe, Šveice Valsts karogs: Krievija Aleksejs Zaharovs 24 (10 valstis)
2005 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Somija Roni Nutunens 26 (11 valstis)
2007 Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Valsts karogs: Somija Roni Nutunens 22 (8 valstis)
2009 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Valsts karogs: Somija Ahti Lampi 29 (10 valstis)
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Krievija Maksims Borisovs 20 (8 valstis)
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Krievija Maksims Borisovs 25 (10 valstis)
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Krievija Mihails Šaškovs 20 (9 valstis)

Pasaules veterānu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2005 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Zviedrija Tomass Petersons 24 (11 valstis)
2007 Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Valsts karogs: Čehija Pāvels Plešāks 25 (13 valstis)
2009 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Valsts karogs: Zviedrija Pontuss Eriksons 35 (12 valstis)
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Krievija Dmitrijs Petrovs 24 (11 valstis)
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Krievija Aleksejs Titovs 36 (16 valstis)
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Krievija Staņislavs Ļutajs 39 (14 valstis)

Pasaules izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
1992 Valsts karogs: Čehoslovākija Brno, Čehoslovākija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 4
1993 Valsts karogs: Francija Parīze, Francija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 15
1995 Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 15
1997 Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija II 14
1999 Valsts karogs: Vācija Vilhelmshāfena, Vācija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 8
2001 Valsts karogs: Čehija Plzeņa, Čehija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 13
2003 Valsts karogs: Šveice Cīrihe, Šveice Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 14
2005 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Somija Somija 16
2007 Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 15
2009 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Valsts karogs: Krievija Krievija 15
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Krievija Krievija 12
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Krievija Krievija 15
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Krievija Krievija 13

Pasaules sieviešu izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājas Komandu skaits
2005 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Krievija 6
2007 Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Valsts karogs: Krievija Krievija 4
2009 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Valsts karogs: Krievija Krievija 6
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Somija Somija 3
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Krievija Krievija 4
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Krievija Krievija 4

Pasaules junioru izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Krievija Krievija 7
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Krievija Krievija 7
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Krievija Krievija 6

Pasaules veterānu izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2009 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 10
2011 Valsts karogs: Somija Turku, Somija Valsts karogs: Krievija Krievija 7
2013 Valsts karogs: Norvēģija Stavangera, Norvēģija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 9
2015 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Čehija Čehija 11

Eiropas čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
1990 Valsts karogs: Zviedrija Lunda, Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija Jērgens Sundkvists 63 (9 valstis)
1992 Valsts karogs: Čehoslovākija Brno, Čehoslovākija Valsts karogs: Zviedrija Mikaels Kracs 75 (5 valstis)
2006 Valsts karogs: Slovākija Skalica, Slovākija Valsts karogs: Krievija Alekseja Zaharovs 111 (17 valstis)
2008 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Somija Ahti Lampi 103 (10 valstis)
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Somija Ahti Lampi 82 (9 valstis)
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Maksims Borisovs 106 (13 valstis)
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Maksims Borisovs 122 (14 valstis)

Eiropas sieviešu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāja Dalībnieču skaits
1992 Valsts karogs: Čehoslovākija Brno, Čehoslovākija Valsts karogs: Francija Natālija Biai 7 (4 valstis)
2006 Valsts karogs: Slovākija Skalica, Slovākija Valsts karogs: Krievija Aleksandra Belavina 17 (7 valstis)
2008 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Marija Jalbačova 14 (7 valstis)
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Krievija Marija Jalbačova 15 (6 valstis)
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Viktorija Laričeva 20 (8 valstis)
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Viktorija Laričeva 18 (8 valstis)

Eiropas junioru čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2006 Valsts karogs: Slovākija Skalica, Slovākija Valsts karogs: Latvija Edgars Caics 24 (6 valstis)
2008 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Somija Ahti Lampi 22 (8 valstis)
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Latvija Matīss Saulītis 25 (7 valstis)
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Maksims Borisovs 25 (7 valstis)
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Somija Jans Pelkonens 35 (11 valstis)

Eiropas veterānu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2006 Valsts karogs: Slovākija Skalica, Slovākija Valsts karogs: Čehija Pāvels Plešāks 28 (9 valstis)
2008 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Čehija Pāvels Plešāks 26 (10 valstis)
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Somija Janne Kokko 20 (6 valstis)
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Čehija Jans Driāks 39 (12 valstis)
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Zviedrija Larss Henriksons 41 (13 valstis)


Eiropas izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
1990 Valsts karogs: Zviedrija Lunda, Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija III 15
1992 Valsts karogs: Čehoslovākija Brno, Čehoslovākija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 8
2006 Valsts karogs: Slovākija Skalica, Slovākija Valsts karogs: Čehija Čehija 12
2008 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Somija Somija 10
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 8
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Krievija 10
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Latvija Latvija 11

Eiropas sieviešu izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājas Komandu skaits
2006 Valsts karogs: Slovākija Skalica, Slovākija Valsts karogs: Čehija Čehija 4
2008 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Krievija 4
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Krievija Krievija 4
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Krievija 4
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Krievija 4

Eiropas junioru izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Krievija Krievija 6
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Krievija 6
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Ukraina Ukraina 9

Eiropas veterānu izlašu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2008 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 8
2010 Valsts karogs: Zviedrija Everuma, Zviedrija Valsts karogs: Krievija Krievija 5
2012 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Čehija Čehija 6
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Valsts karogs: Krievija Krievija 11

Ziemeļamerikas čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2008 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Detroita, ASV Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kenijs Dibuā 38 (3 valstis)
2009 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Detroita, ASV Valsts karogs: Kanāda Bernijs Kunclers 36 (3 valstis)
2010 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Detroita, ASV Valsts karogs: Dānija Bjarne Akselsens 34 (4 valstis)
2011 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Detroita, ASV Valsts karogs: Dānija Bjarne Akselsens 25 (4 valstis)
2012 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Detroita, ASV Valsts karogs: Dānija Bjarne Akselsens 48 (4 valstis)
2013 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Detroita, ASV Valsts karogs: Dānija Bjarne Akselsens 42 (3 valstis)
2014 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Livonija, ASV Valsts karogs: Kanāda Brjūss Tērners 40 (2 valstis)
2015 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Detroita, ASV Valsts karogs: Zviedrija Karls Jensons 40 (4 valstis)

Pasaules klubu čempionātu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2007 Valsts karogs: Norvēģija Oslo, Norvēģija Valsts karogs: Zviedrija Enköping HSC 20 (7 valstis)
2010 Valsts karogs: Čehija Libereca, Čehija Valsts karogs: Krievija RTHF United Team 26 (8 valstis)
2012 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Latvija BJC Laimīte 17 (5 valstis)
2014 Valsts karogs: Čehija Letovice, Čehija Valsts karogs: Latvija BJC Laimīte 31 (10 valstis)
2016 Valsts karogs: Krievija Kurska, Krievija Valsts karogs: Latvija BJC Laimīte 23 (4 valstis)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The first table hockey
  2. From history of table hockey
  3. «Stiga Table Hockey Game History - Table Hockey Shop». Tablehockey.net. 2014-02-01. Skatīts: 2015-10-28.
  4. List of world championships
  5. Open results at WCh-2015
  6. Galda hokeja pirmssākumi Latvijā un pasaulē
  7. «Kas Ir Galda Hokejs?». www.galdahokejs.lv. 2015-10-17. Skatīts: 2015-10-28.
  8. 1999. gada 27. oktobris 00:00. «Popularizēs galda hokeju». db.lv. Skatīts: 2015-10-28.
  9. Rīgas GHK dibināšanas protokols
  10. Rīgas GHK pirmā sezona
  11. LGHF dibināšanas protokols
  12. Pirmais Rīgas kauss 2000. g. 10. jūnijā
  13. DELFI. «Notiks Latvijas čempionāts galda hokejā - DELFI». Delfi.lv, 2006-05-16. Skatīts: 2015-10-28.
  14. Budapeštas sudrabs
  15. Latvija pirmoreiz iegūst komandu zeltu galda hokejā
  16. ITHF valstu reitings
  17. ITHF information page
  18. 18,0 18,1 BJC "Laimīte" galda hokeja pulciņš
  19. VJN galda hokeja pulciņš
  20. LGHF pieteikto sacensību kalendārs
  21. Noslēdzies Rīgas skolēnu galda hokeja turnīrs ”Sarauj 2015”
  22. LGHF un vadošo sportistu atskaites par notikušajiem amatieru turnīriem
  23. Amatieru Līga
  24. Turnīru norises kārtība
  25. Latvia Open-2015 subjektīvs apraksts
  26. Turnīru organizācijas noteikumi
  27. WTHA World Championship-2008
  28. Veterānu turnīrs Ventspilī 23.02.2014
  29. Bubble hockey
  30. Wayne Gretzky assists on Stephen Harper's goal
  31. Eagles development tournaments
  32. Мурманский магнитный хоккей
  33. «WTHA - about WTHA». Billiard-hockey.com. 2010-10-03. Skatīts: 2015-10-28.
  34. Saīsināta noteikumu versija
  35. Pilna noteikumu versija
  36. «About Table Hockey». Lou Marinoff. Skatīts: 2015-10-28.
  37. Обсуждение возможности запрета соревнований по непризнанным играм

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Federācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]