Roberts Aumans

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Roberts Džons Aumans (angļu: Robert John Aumann) vai Jisraels Aumans (ivritā: ישראל אומן; dzimis 1930. gada 8. jūnijā Vācijā) ir Izraēlas un amerikāņu matemātiķis un Amerikas Savienoto valstu Nacionālās Zinātnes Akadēmijas loceklis. Viņš ir Jeruzalemes Ebreju Universitātes (Hebrew University of Jerusalem) profesors Racionalitātes studijām Izraēlā. Roberts Aumans bieži pasniedz lekcijas Stoni Brukas Universitātē un ir viens no Spēļu Teorijas dibinātājiem Stoni Brukas centrā.

Aumans 2005. gadā saņēma Sverige Riksbank prēmiju ekonomikas zinātnēs par darbu, ko ieguldīja spēļu teorijas analīzē. Viņš dalīja šo balvu ar Tomasu Šellingu (Thomas Schelling).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aumans ir dzimis Frankfurtē pie Mainas, Vācijā, 1938. gadā kopā ar ģimeni devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, divas nedēļas pirms Kristāla nakts. Viņš mācijās Rabīna Jēkaba Jāzepa skolā, Yeshiva vidusskolā — Ņujorkā. Absolvējis Ņujorkas pilsētas koledžu 1950. gadā, iegūstot zinātnes bakalaura grādu Matemātikā. Maģistra grādu Roberts Aumans ieguva 1952. gadā, un doktora grādu Matemātikas filozofijā 1955. gadā Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā. Viņa doktora disertācija pētīja mezglu teoriju.

1956. gadā viņš pievienojās Jeruzalemes Ebreju Universitātes Matemātikas fakultātei un ir viespasniedzējs Stoni Brukas Universitātē kopš 1989. gada.

Ieguldījums matemātikā un zinātnē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aumans sanāksmē 2008. gadā.

Roberta Aumana lielākais ieguldījums ir atkārtoto spēļu nozarē. Tās ir situācijas, kad spēlētāji atkal un atkal sastopas ar vienu un to pašu situāciju.

Aumans bija pirmais, kurš spēles teorijā definēja jēdzienu "sabalansēts līdzsvars", kas ir līdzsvara veids nekooperatīvās spēlēs. Turklāt Aumans izveidoja pirmo skaidri formālo kontu kopējā zināšanu spēles teorijā. Viņš ir pazīstams arī ar Vienošanās teorēmu.[1]

Aumans un Mihaels Mašlers izmantoja spēļu teoriju, lai analizētu Talmūda dilemmas.[2] Viņiem izdevās atrisināt noslēpumu par "dalīšanas problēmu". Bija dilemma par to, kā izskaidrot Talmūdu, dalot vīra mantojumu viņa trīs sievām, salīdzinot tā sākotnējo vērtību ar tagadējo vērtību.[3] Raksts tajā brīdī bija veltīts Aumana dēlam, kurš tika nogalināts 1982. gadā Libānas kara laikā.

Politiskie uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs ir dažas no tēmām Aumana uzrunā (nosaukta "Karš un Miers") Nobela prēmijas saņemšanas ceremonijā:[4]

  1. Karš nav iracionāls, bet tam jābūt zinātniski pētītam, lai tiktu saprasts un galu galā uzvarēts;
  2. Atkārtotā spēles mācība uzsver "tagad", lai nodrošinātu "vēlāk";
  3. Vienkāršota miera atjaunošana var izraisīt karu, tikmēr bruņotas sacensības, ticami kara draudi un savstarpēji apliecināta iznīcināšana var karu novērst.

Aumans ir biedrs labējo politisko spēku grupā — Profesori Spēcīgai Izraēlai (PSI). Pamatojoties uz "Blackmailer" paradoksu (balstoties uz matemātisko teoriju), Aumans apgalvo, ka atdot teritoriju arābiem ir stratēģiski muļķīgi.[5] Iesniedzot nepiekāpīgu pieprasījumu, Arābu valstis pieprasīja Izraēlai "piekāpties šantāžai, ka tā atstās sarunu telpu bez rezultātiem, ja saruna būs neelastīga."

Sakarā ar Roberta Aumana politiskajiem uzskatiem un to, ka viņš izmantoja savus pētījumus, lai attaisnotu politiskos uzskatus, lēmums piešķirt viņam Nobela prēmiju tika kritizēts Eiropas presē. Tika savākti 1000 paraksti no zinātniekiem visā pasaulē, lai varētu iesniegt petīciju, kuras rezultātā balvas pasniegšanu Robertam Aumanam atceltu.[6]

Uzrunājot jaunatnes kustības reliģiskos cionistus, Aumans apgalvoja, ka Izraēlai ir "lielas nepatikšanas". Viņš atklāja savu pārliecību, ka anticionistam Satmaram Jevisam varētu būt tasnība par nosodījumu sākotnējai cionistu kustībai. "Es baidos, ka Satmaram bija taisnība," viņš teica un citēja pantu no 127. psalma: " Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā." Aumans uzskata, ka vēsturiskajai cionistu kustībai neizdevās nodod savu vēsti tās turpinātājiem, jo tā bija laicīga. Vienīgais veids, ka cionisms var izdzīvot, pēc Aumana domām, ir, ja tam ir reliģisks pamats.[7]

2008. gadā Aumans pievienojās jaunajai politiskajai partijai Ahi, kuru vadīja Effi Eitams un Ichaks Levijs.[8]

Toras kodu pretrunas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aumans ir iekļauts diskusijā par Bībeles kodu pētniecību. Viņam gan kā reliģiskam ebrejam, gan kā zinātniekam kodu pētniecība ir saistoša un interesanta.[9]

1996. gadā tika izveidota komiteja, kas sastāvēja no Roberta Aumana, Drora Bārsa-Natana, Hillela Furstenberga, Isaaka Lapide un Ripa, lai izvērtētu rezultātus, par kuriem ziņoja H. J. Gans. Tie bija par šifrēta teksta eksistenci Bībelē, kas pareģo notikumus, kas norisinājās daudzus gadus pēc tam, kad Bībele bija uzrakstīta. Komiteja veica divus testus. Abos testos neizdevās apstiprināt, ka tāda veida kods pastāv.

Pēc garas diskusiju — eksperimentu un dinamiku analīzes, piemēram, ka "gandrīz visi, kas iekļauti diskusijā, pie lēmuma nonāca spēles sākumā" Aumans secināja: "Tēzes par Kodu pētījumu šķiet mežonīgi neticamas... Pētījums, kas tika veikts manā uzraudzībā, nevarēja apstiprināt, ka pastāv kodi — lai gan tas arī nekonstatēja to neesamību. Tāpēc man ir jāatgriežas pie maniem sākuma novērojumiem, ka Kodu esamība ir nepierādāma".[10]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aumans 1955. gada aprīlī Bruklinā apprecējās ar Esteri Šlesingeri. Viņi satikās 1953. gadā, kad Estere, kas bija no Izraēlas, viesojās Amerikas Savienotajās valstīs. Viņiem bija pieci bērni: vecākais, Šlomo, tika nogalināts kamēr dienēja Izraēlas armijā 1982. gada Libānas Karā. Estere nomira no olnīcu vēža 1998. gada oktobrī. 2005. gada novembra beigās Aumans apprecēja Esteres māsu Batju Konsu — atraitni.[11]

Apbalvojumi un balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1974: Ārvalstu Goda Loceklis Amerikas Mākslas un zinātnes Akadēmijā (American Academy of Arts and Sciences)[12]
  • 1983: saņēma Harvey balvu zinātnē un tehnoloģijās.
  • 1994: saņēma Izraēla balvu ekonomikā.[13]
  • 1998: saņēma Ziemeļrietumu Universitātes piešķirto Ervīna Pleinsa Nemmersa balvu ekonomikā.[14]
  • 2002: saņēma Emeta balvu ekonomikā.
  • 2005: saņēma Zviedrijas bankas prēmiju ekonomikas zinātnēs (ieguva 1,3 miljonus dolāru lielu balvu, kuru dalīja ar Thomasu Šellingu).
  • 2006: saņēma Yakir Yerushalayim (Cienījams Jeruzalemes Pilsonis) balvu no Jeruzalemes pilsētas.[15]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vērtība Ne-atomu spēlēs, Princetonas Universitātes prese, Princetona, 1974 (ar L. S. Šaple).
  • Spēļu Teorija (ebrejiski), Everymanas Universitāte, Telaviva, 1981 (ar Y. Tauman un S. Zamir),
  • Lekcijas par spēļu teoriju, Pazemes Klasika Ekonomikā, Westviewas prese, Bouldera, 1989.
  • Rokasgrāmata par Spēļu Teoriju ar ekonomiskajām programmām, Elseviera, Amsterdama (kopā ar S. Hartu).
  • Atkārtotās spēles ar nepilnīgu informāciju, MIT prese, Cambridge, 1995 (ar M. Maschler).
  • Rakstu krājums, MIT prese, Cambridge, 2000.
  • Asfēriska mezglu mainība.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]