Roberts Mulka
| ||||||||||||||
Roberts Karls Ludvigs Mulka (vācu: Robert Karl Ludwig Mulka; dzimis 1895. gada 12. aprīlī, miris 1969. gada 26. aprīlī) bija vācu nacists, SS loceklis un armijas virsnieks, kurš SS rindās bija sasniedzis rangu Hauptsturmführer. Aušvicas koncentrācijas nometnes komandieris. Kara beigās viņš tika notiesāts un ieslodzīts, bet pēc tam viņa lieta tika pārskatīta un viņš tika atbrīvots. 1963. gadā Frankfurtes pie Mainas prokuratūra uzsāka otro Aušvicas tiesu procesu, kurā Roberts Mulka tika notiesāts uz 14 gadiem cietumā. Viņš nomira Kaseles cietumā, izciešot sodu.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1895. gada 12. aprīlī Hamburgā pasta darbinieka ģimenē. Viņš absolvējis Hamburgas nekustamo īpašumu koledžu, iegūdams bakalaura grādu. Viņš tika iesaukts militārajā dienestā, un gadu vēlāk, pēc tā iziešanas, tika nosūtīts uz stažēšanos tirdzniecības uzņēmumam.
1914. gada augustā viņš brīvprātīgi devās uz fronti, kur piedalījās cīņās Francijā, Krievijā un Turcijā. Viņš tika paaugstināts par leitnantu. Beidzoties karam, 1918. gada novembrī Mulka pievienojās militārajai organizācijai "Baltijas gvarde", lai novērstu boļševisma uzbrukumus Rietumiem.
1920. gadā viņš atgriezās Hamburgā savā agrākajā darba vietā, bet tika arestēts par nelikumīgu līdzekļu izmantošanu, kuri tika konfiscēti "Baltijas gvardes" locekļiem. Viņš noliedza savu vainu. Tiesas lēmuma rezultātā viņam piesprieda astoņus mēnešus cietumā un civiltiesību atņemšanu uz diviem gadiem.
1931. gadā Mulka nodibināja savu uzņēmumu, lai importētu un eksportētu dažādus produktus, vienlaikus paliekot par akciju virsnieku. Drīz viņam tika piešķirts tituls — vecākais leitnants. 1940. gadā Roberts Mulka pievienojās nacistu partijai. SS rindās tika uzņemts 1941. gada 8. jūnijā. 1942. gada sākumā Robertu Mulku nosūtīja strādāt uz Aušvicas koncentrācijas nometni, kur viņa birojs tika uzstādīts blakus gāzes kambariem un krematorijai.
1942. gada maijā viņš tika nozīmēts vadīt nometni kopā ar tās komandantu Rūdolfu Hesu. Kā nometnes komandieris viņš bija atbildīgs par nometnes darbības uzraudzīšanu un indīgo vielu, tostarp Cyclone B, piegādi, kas paredzētas, lai nogalinātu ieslodzītos. 1943. gada martā viņu arestēja SS Drošības dienests par Jozefa Gēbelsa runas kritizēšanu, bet drīz visi apvainojumi tika atzīti par nepatiesiem. Pēc tam Roberts Mulka pameta darbu koncentrācijas nometnē un devās uz Hamburgu, kur viņš kādu laiku dzīvoja, līdz tika atkal iesaukts armijā. 1944. gada sākumā Prāgā viņš tika pārcelts uz SS inženieru skolu. Šajā laikā viņa veselība bija ļoti pasliktinājusies. Viņš tika atbrīvots veselības dēļ, pēc tam atgriezās Hamburgā, kur viņš palika līdz Otrā Pasaules kara beigām. Viņu sagūstīja Sabiedrotie, un laikposmā no 1945. gada 8. jūnija līdz 1948. gada 28. martam viņš tika internēts uz dažādām nometnēm: Izersbrukā, Neiminsterē, Eseheide-Paderbornā, Fišbekā un Neiengamā.
Pēc atbrīvošanas viņš tika arestēts Hamburgas denacifikācijas tiesā, kur viņam piesprieda 18 mēnešus cietumā. Tomēr spriedums tika pārskatīts un Mulka tika atbrīvots. Viņš atjaunoja sava uzņēmuma darbu importā un eksportā, kur viņš strādāja līdz 1963. gada decembrim, kad pēc Frankfurtes pie Mainas prokuratūras iniciatīvas tika uzsākts Otrais Aušvicas tiesu process. Sākotnēji Mulka bija galvenais apsūdzētais, bet netika aizturēts un tika atbrīvots pēc 50 tūkstošu marku samaksāšanas.
Viss mainījās 1964. gadā, kad prokuratūra iesniedza Roberta Mulkas parakstītus dokumentus, kuros viņš lika "IG Farben" nodrošināt nometni ar Cyclone B un citām vielām, kas paredzētas ieslodzīto nogalināšanai, kā arī rīkojumus par cilvēku iznīcināšanu gāzes kamerās. Roberts Mulka tika arestēts. Izmeklēšanas laikā viņš noliedza visas apsūdzības un apgalvoja, ka viņš neko nezina par ebreju un čigānu masveida iznīcināšanu, kā arī par gāzes kamerām, un, ka komandējot nometni, nekad nav licis iznīcināt nevienu ieslodzīto. Pēc 183 dienām tiesas sēdēs 1965. gada 20. augustā tiesas spriedumā viņu atzina par līdzvainīgu Aušvicā ieslodzīto cilvēku slepkavībā un piesprieda viņam 14 gadus ilgu ieslodzījumu. Roberts Mulka tika nosūtīts uz Kaseles cietumu, kur viņš mēģināja izdarīt pašnāvību. 1968. gadā viņš ļoti nopietni saslima un nomira 1969. gada 26. aprīlī.