Roberts Rodžerss

Vikipēdijas lapa
Roberts Rodžerss
Robert Rogers
Šī 1776. gada glezna ir vienīgais zināmais Roberta Rodžersa portrets no dzīves un portretu gleznotāja interpretācija.
Šī 1776. gada glezna ir vienīgais zināmais Roberta Rodžersa portrets no dzīves un portretu gleznotāja interpretācija.
Personīgā informācija
Dzimis 1731. gada 7. novembrī
Masačusetsas līča province, Saseksas apgabals, Metjūena
(tagad Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV)
Miris 1795. gada 18. maijā (63 gadi)
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe pulkvežleitnants
Dienesta laiks
  • 1746—1748 (Ņūhempšīras zemessardze)
  • 1755—1777 (Britu armija)
Valsts Lielbritānijas Karaliste
Struktūra
Vienība Rodžersa reindžeri
Kaujas darbība Karaļa Džordža karš
Septiņgadu karš Ziemeļamerikā
Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš

Roberts Rodžerss (angļu: Robert Rogers; dzimis 1731. gada 7. novembrī, miris 1795. gada 18. maijā) bija amerikāņu koloniālais zemessargs, pēddzinis, karavīrs. Rodžers dienēja Lielbritānijas armijā gan Septiņgadu kara Ziemeļamerikā, gan Amerikas revolūcijas kara laikā. Franču un indiāņu kara laikā Rodžerss izveidoja un komandēja slavenos Rodžersa reindžerus, kas bija apmācīti reiderēšanai un tuvcīņai aiz ienaidnieka līnijām.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roberts Rodžerss dzimis Ulsteras-Skotijas kolonistu Džeimsa un Mērijas Makfetridžu Rodžersu ģimenē 1731. gada 7. novembrī Metjuenā, mazā pilsētiņā Masačūsetsas ziemeļaustrumos. Tajā laikā pilsēta bija pieturas punkts skotu un īru kolonistiem, kas devās uz Ņūhempšīras koloniju.[2]

Septiņgadu karš Ziemeļamerikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1755. gadā Amerikas kolonijās izcēlās karš, kas izplatījās arī Eiropā. Lielbritānija un Francija pieteica viena otrai karu. Briti Amerikā cieta virkni sakāves, tostarp Bredoka sakāve Monongahelas kaujā, mēģinot ieņemt Djukeinas fortu. Francijas uzvaru mudināti, Amerikas indiāņi uzsāka virkni uzbrukumu gar koloniju robežām.

Francijas un indiāņu kara laikā Izraēls Putnams (kurš vēlāk ieguva slavu ASV Neatkarības karā) cīnījās kā Konektikutas milicijas kapteinis kopā ar Rodžersu un vienā brīdī izglāba viņa dzīvību.[3]

Rodžersa reindžeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rodžerss izveidoja un komandēja slaveno Rodžersa reindžeru vienību, kas Francijas un indiāņu kara laikā cīnījās britu pusē. Šī zemessardzes vienība galvenokārt darbojās Ņujorkas reģionā starp Džordža ezeru un Šampleinas ezeru. Reindžeri bieži veica ziemas reidus pret Francijas pilsētām un militārajām apmetnēm, ceļojot ar ragavām, sniega kurpēm un pat slidām pa aizsalušām upēm. Rodžersa reindžeri nekad pilnībā netika novērtēti no britu regulārās armijas karavīriem, lai gan tie bija vieni no nedaudzajiem neindiāņu spēkiem, kas varēja darboties neviesmīlīgajā reģionā, neskatoties uz skarbajiem ziemas apstākļiem un kalnaino reljefu.

Rodžerss parādīja neparastu talantu komandēt savu vienību apstākļos, pie kuriem tā laika regulārās armijas nebija pieradušas. Viņš uzņēmās iniciatīvu diversantu un partizānu vienību rekrutēšanā, apgādē un komandēšanā. Rodžerss uzrakstīja pirmo rokasgrāmatu tādu vienību komandēšanai Robert Rodgers 28' "Rules of Ranging". Kanādas armijas Karalienes Jorkas reindžeri, ASV armijas reindžeri un 1. bataljona 119. lauka artilērija atzīst Rodžersu par vienu no vienību dibinātājiem, un "Rodžersa pastāvīgie rīkojumi" joprojām ir citēti ASV armijas reindžeru rokasgrāmatas pirmajā lappusē.

Rodžerss bija personīgi atbildīgs par samaksas nodrošināšanu saviem karavīriem, kā dēļ viņš iekļuva dziļos parādos un paņēma aizdevumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek pienācīgi samaksāti pēc tam, kad transportēšanas laikā tika aizkavēts karavīru regulārais atalgojums. Britu armija vai valdība Rodžersam nekad neatgrieza kompensāciju, lai gan viņam bija iemesls uzskatīt, ka viņam ir visas tiesības uz izdevumu atgūšanu no kroņa kases.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Black, Robert (October 1984). "The Beginning of the American Ranger". Gung-Ho. pp. 20–22.
  2. Drummond, Josiah (1903). "The Two James Rogers". Collections. Vol. III. Manchester Historic Association (N.H.). pp. 97–106.
  3. Hubbard, Robert Ernest (2017). Major General Israel Putnam: Hero of the American Revolution. Jefferson, North Carolina: McFarland & Company, Inc. pp. 77–78. ISBN 978-1-4766-6453-8.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]