Pāriet uz saturu

Trīspadsmit kolonijas

Vikipēdijas lapa
The Thirteen Colonies
Trīspadsmit kolonijas
1607 – 1776

Flag of {{{sugasvārds}}}

Karogs

Location of {{{sugasvārds}}}
Location of {{{sugasvārds}}}
Trīspadsmit kolonijas 1775. gadā (attēlotas sarkanajā krāsā)
Pārvaldes centrs neviena (administratīva vadība no) Londonas
Valoda(s) angļu,vācu, nīderlandiešu, Amerikas ieziemiešu valodas
Valdība Koloniālā konstitucionālā monarhija
Vēsture
 - Dibināta 1607
 - Likvidēta 1776

Trīspadsmit kolonijas bija 13 Apvienotās Lielbritānijas karalistes aizjūras teritorijas Ziemeļamerikas Austrumu krastā gar Atlantijas okeānu, kas izveidojās 17. un 18. gadsimtā. Trīspadsmit koloniju militārā savienība, kurā ietilpa Delavēra, Pensilvānija, Ņūdžersija, Džordžija, Konektikuta, Masačūsetsa, Mērilenda, Dienvidkarolīna, Ņūhempšīra, Virdžīnija, Ņujorka, Ziemeļkarolīna un Rodailenda, 1776. gadā pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas Karalistes.

Kari ar Franciju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaimiņattiecības starp franču un britu kolonistiem Ziemeļamerikā noveda pie biežām savstarpējām sadursmēm, turklāt frančiem palīdzēja indiāņi, ar kuriem viņi sapratās daudz labāk nekā briti.

Pirmais karš notika 1690.–1697. gadā par Akadiju (Jaunskotiju), ko briti vēlējās ieņemt, bet karš viņiem bija neveiksmīgs. 1701.–1713. gada karš, kas beidzās ar Utrehtas mieru, Jaunanglijai tika pievienota Akādijas dienvidu daļa.

1755. gadā briti uzsāka karu Amerikā, kas ilga līdz 1763. gadam, vienlaikus ar Septiņgadu karu Eiropā. 1775. gada pavasarī trīspadsmit kolonijas kopīgi uzsāka militāru pretestību Lielbritānijas virskundzībai, kas pārauga ASV Neatkarības karā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]