Trīspadsmit kolonijas

Vikipēdijas lapa
The Thirteen Colonies
Trīspadsmit kolonijas
1607 – 1776

Flag of {{{sugasvārds}}}

Karogs

Location of {{{sugasvārds}}}
Location of {{{sugasvārds}}}
Trīspadsmit kolonijas 1775. gadā (attēlotas sarkanajā krāsā)
Pārvaldes centrs neviena (administratīva vadība no) Londonas
Valoda(s) angļu,vācu, nīderlandiešu, Amerikas ieziemiešu valodas
Valdība Koloniālā konstitucionālā monarhija
Vēsture
 - Dibināta 1607
 - Likvidēta 1776

Trīspadsmit kolonijas bija grupa ar britu aizjūras teritorijām, kas tika izveidotas 17. un 18. gadsimtā un atradās Ziemeļamerikas Austrumu krastā gar Atlantijas okeānu. Kā "trīspadsmit kolonijas" tās plašāk kļuva pazīstamas tad, kad 1775. gada pavasarī tās kopīgi uzsāka militāru pretestību Lielbritānijas virskundzībai Ziemeļamerikas kontinentā, kas turpmākajos gados pārauga ASV Neatkarības karā. Trīspadsmit kolonijas, kas gala rezultātā 1776. gadā pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas, bija: Delavēra, Pensilvānija, Ņūdžersija, Džordžija, Konektikuta, Masačūsetsa, Mērilenda, Dienvidkarolīna, Ņūhempšīra, Virdžīnija, Ņujorka, Ziemeļkarolīna un Rodailenda.

Kari ar Franciju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaimiņattiecības starp franču un britu kolonistiem Ziemeļamerikā noveda pie biežām savstarpējām sadursmēm, turklāt frančiem palīdzēja indiāņi, ar kuriem viņi sapratās daudz labāk nekā briti.

Pirmais karš notika 1690.–1697. gadā par Akadiju (Jaunskotiju), ko briti vēlējās ieņemt, bet karš viņiem bija neveiksmīgs. 1701.–1713. gada karš, kas beidzās ar Utrehtas mieru, Jaunanglijai tika pievinota Akādijas dienvidu daļa.

1755. gadā briti uzsāka karu Amerikā, kas ilga līdz 1763. gadam, vienlaikus ar Septiņgadu karu Eiropā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]