Rodrigo Duterte

Rodrigo Duterte Rodrigo Duterte Rodrigo Duterte 2016. gadā Personīgā informācija Dzimis 1945. gada 28. martā (79 gadi) Maasina, Leite, Filipīnas Pilsonība Filipīnu Tautība visaji Nodarbošanās jurists, politiķis Augstskola San Beda koledža, Filipīnu Universitātes licejs

Rodrigo Roa Duterte (iesauka Digong) (dzimis 1945. gada 28. martā) ir Filipīnu jurists un politiķis. No 2016. līdz 2022. gadam bija Filipīnu prezidents. Ieņēma mēra amatu Davao pilsētā 7 termiņus pēc kārtas, kopumā šajā postenī bija vairāk nekā 22 gadus. 2015. gada 21. novembrī Duterte paziņoja par savu kandidēšanu uz Filipīnu prezidenta amatu un 2016. gadā tika ievēlēts par prezidentu.

Jaunība

Rodrigo Duterte dzimis Maasinā, Dienvidu Leites provincē Visenta Dutertes (miris 1988. gadā) un Soledadas Roā (Soledad Roa) ģimenē. Viņa tēvs Visente Duterte, pirms kļuva par Davao gubernatoru, bija Danao pilsētas mērs. 1951. gadā Dutertes ģimene pārcēlās uz Davao reģionu.

Duterte 1956. gadā beidzis Svētās Annas pamatskolu Davao. Viņš tika divreiz izslēgts no skolas par sliktu uzvedību, tāpēc turpināja mācības Svētā Krusta akadēmijā Digosā. 1968. gadā Duterte ieguva mākslas bakalaura grādu Filipīnu Universitātes licejā Manilā. 1972. gadā viņš pabeidza Svētā Bedas Juridisko koledžu, kur saņēma jurista diplomu. Tajā pašā gadā viņš nokārtoja eksāmenu uz tiesībām nodarboties ar advokāta praksi. Dažus gadus vēlāk viņš tika iecelts par jurista konsultantu Davao prokuratūrā (1977—1979); pēc tam viņš kļuva par ceturto (1979—1981), trešo (1981—1983) un otro (1983—1986) Davao pilsētas prokurora vietnieku.

Davao mēra amatā

Pēc 1986. gada Tautas spēka revolūcijas Duterte tika iecelts par virsnieku vicemēra uzraudzībā. 1988. gadā viņš kandidēja mēra amatam un uzvarēja, kļūstot par mēru. Viņš radīja precedentu, ieceļot pilsētas pašvaldībā vicemērus, kas pārstāvēja lumadu un moro tautas.

Duterte atklāti atbalstīja narkotiku dīleru un lietotāju slepkavības,^{[nepieciešama atsauce]} kā arī izmantoja pilsētas pašvaldības līdzekļus, lai uzceltu 12 miljonu peso vērtu narkomānu rehabilitācijas un ārstēšanas centru, kas strādā 24 stundas diennaktī. 2003. gadā viņš piedāvāja 2000 peso ikmēneša pabalstu narkomāniem, kas personīgi atnāca pie viņa un apņēmās atmest ieradumu.

Duterte bija arī pirmais mērs Filipīnu vēsturē, kas atļāva pašvaldībā tikt pārstāvētām lumadu un musulmaņu kopienām.

Likumi un kārtība

Dutertes atbalstīti vai ieviesti likumi bija:

• no 01.00 līdz 08.00 aizliegta alkohola pārdošana un lietošana,
• ātruma samazināšana pilsētās visam transportam,
• tabakas lietošanas aizliegumi un regulējumi,
• aizliegumi sprāgstvielu un uguņošanas piederumu pārdošanā un lietošanā.

Vēl viens iesniegums bija jaunu ātrās palīdzības automašīnu un motociklu nopirkšana. Duterte arī pieņēma pilsētas sieviešu likumu: pirmo un vienīgo valstī, kā mērķis ir "aizstāvēt sieviešu tiesības, ticības vērtības un cieņu". Likums bija vērsts pret sieviešu diskriminācijas likvidēšanu.

Noziedzības līmenis

Reuters ziņoja ka 2016. gada maijā saskaņā ar Davao policijas datiem, pilsētā ir vislielākais slepkavību līmenis un otrais lielākais izvarošanu līmenis starp 15 Filipīnu lielākajām pilsētām. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka Dutertes kampaņa pret noziedzību un narkotiku tirgotājiem samazinās noziedzības līmeni. Noziedzību skaits samazinājās no 2013. līdz 2015. gadā, bet pēc Dutertes domām vislielākais noziedzības kritums bija no 1985. līdz 2000. gadam.

Prezidenta amatā

Inaugurācijas laika Manilā viņš teica runu, kura saturēja šādus vārdus: "Narkotiku tirgotāji, šie kuču dēli iznīcina mūsu bērnus. Es jūs brīdinu neiesaistīties šajā narkotiku tirdzniecībā, pat ja jūs esat policists, tāpēc, ka es tiešām jūs nogalināšu."

Pēc tam Duterte ar vārdiem deva mājienu visai filipīniešu policijai, ka piedos policistiem, kuri specoperāciju laikā un reidos nogalinās narkodīlerus.

Kopš Duterte kļuva par prezidentu, valstī sākās narkotiku dīleru masu slepkavības. Tad ASV paziņoja Filipīnu valdībai, ka var apturēt ieroču piegādi Filipīnu armijai, jo šī valsts pārkāpusi tiesiskumu, procesuālas garantijas un cilvēktiesības. Filipīnu valdība paziņoja, ka viņi ir pret ārpustiesas sodīšanu, kura notiek bez tiesībsargiem, lai gan ir iecerējuši izskaust narkotiku tirdzniecību.

2016. gada augustā pasaules mediji ziņoja, ka Filipīnās tikuši nogalināti 900 narkotiku tirgotāju. Slepkavības notika reidos un specoperācijās, kuras veica policisti un pilsoņu aktīvisti (tautas milicija (peoples militia)). Duterte vienā no ziņojumiem (brīfingiem) nolasīja simtiem politiķu, militāro personu, policistu un citu ietekmīgu cilvēku vārdus, sakot, ka tie ir saistīti ar narkotiku ražošanu un tirdzniecību un saņem no tās ienākumus, tad viņš pavēlēja tiem padoties.

2016. gada 16. augustā ANO īpašais ziņotājs jautājumā par ārpustiesas slepkavībām Agnese Kalamara (Agnes Calamar) teica, ka Dutertes aicinājumi nogalināt tos, kurus viņš uzskata par narkodīleriem, ir bezatbildīgs solis, turklāt šāda rīcība ir noziegums. 21. augustā Rodrigo Duterte paziņoja, ka apsver Filipīnu izstāšanos no ANO: "Varbūt mums vajadzētu izstāties no ANO. Kāpēc mums jāklausās šīs muļķības?"

Duterte arī teica, ka ANO nevar tikt galā ar badu, terorismu un militāriem konfliktiem Sīrijā un Irākā un paziņoja, ka apsver jaunas starptautiskas institūcijas izveidi (kas, pēc viņa domām, būs labāka nekā ANO), kas sastāvēs no Filipīnām, Ķīnas un dažām Āfrikas valstīm.

2016. gada septembrī kļuva zināms, ka Filipīnās jau nogalināti 2400 narkotirgotāji, bet kopš kampaņas sākuma (jūlija) policijai padevās 600 tūkstoši cilvēku, kas bija aizdomās turamie narkotiku tirgošanā un ražošanā.

Pretrunas un kritika

Nulles tolerances politika

Žurnāls Time Duterti nodēvēja par "Sodītāju" (Punisher). Viņa darbību, atļaujot tā sauktajiem "Davao Nāves Eskadroniem" neoficiāli veikt par narkotiku tirdzniecību aizdomās turēto personu nogalināšanu, kritizē cilvēktiesību organizācijas Amnesty International un Human Rights Watch. 2009. gada aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas Cilvēktiesību padome (vienpadsmitā sesija, darba kārtība 3, 21. punkts) paziņoja: "Davao mērs nav izdarījis neko, lai novērstu šīs slepkavības un viņa publiskie ziņojumi liecina, ka viņš faktiski atbalsta to." Human Rights Watch ziņoja, ka 2001. un 2002. gadā Duterte parādījās vietējā televīzijā un radio, un paziņoja "noziedznieku" vārdus, no kuriem daži vēlāk tika nogalināti. Samitā 2005. gada jūlijā viesnīcā Manilā par noziedzību politiķis sacīja: "Visefektīvākais veids, kā apkarot nelegālo narkotiku tirdzniecību un cilvēku nolaupīšanu, ir noziedznieku nogalināšana."

2009. gadā Duterte paziņojumā: "Ja jūs esat iesaistīts nelikumīgā darbībā manā pilsētā, ja jūs esat noziedznieki vai daļa no sindikāta, kuri medī nevainīgus cilvēkus, kamēr es būšu mērs, jūs esat likumīgs mērķis slepkavībām." 2015. gadā Duterte apstiprināja savus vārdus par neoficiālām slepkavībām Davao un brīdināja, ja viņš tiks ievēlēts par prezidentu, viņš varētu nogalināt līdz pat 100 000 noziedznieku. Pēc šī paziņojuma Duterte amatpersonām cilvēktiesību jomā sacīja, lai viņi iesniedz pierādījumus pret Duterti, ka viņam ir saikne ar linčotāju grupām.

Duterte asi reaģēja uz atskatiem par apcietināšanu un vēlāku atbrīvošanu bēdīgi slavenā Manilas narkobarona lietā un teica: "Šeit, Davao, jūs nevarat izkļūt ārā dzīvs. Jūs varat tikt ārā no cietuma, bet tikai zārkā. Jūs saucat šo par ārpustiesas nogalināšanu? Tad es vienkārši atvedīšu narkobaronu pie tiesneša un nogalināšu viņu tur, tad jūs nevarēsiet saukt to par ārpustiesas nogalināšanu".

Atsaucoties uz arestu aizdomās turētā rīsu kontrabandista lietā, Duterte uzstājoties štata Senātā sacīja: "Ja tas puisis ienāks Davao un sāks izkraut kontrabandas rīsus, es ar prieku viņu nogalināšu." Uz Dutertes izteikumiem asi reaģēja vietējais laikraksts Manila Times, kas nosodīja "nelikumības mentalitāti un pūļa vardarbību." Laikraksts apgalvoja, ka šī nesodāmība atļāva tiem, kas ir pie varas, tai skaitā amatpersonām, "savējos" lauka komandierus un biznes-milicijai (vigilantes), tikt galā ar tiem, kas vērsās pret viņu interesēm. "Viņi nogalina žurnālistus, kas atmasko korupciju un tiesībsargātājus, kuri piesedz policistus un karavīrus." Pēc Dutertes komentāra saistībā ar cilvēka slepkavību, kurš bija aizdomās turamais par rīsu kontrabandu, Filipīnu prezidenta birojs paziņoja, ka: "Cilvēku nogalināšana ir pretlikumīga. Prezidents ir cieši pārliecināts par to, ka neviens nevar būt augstāks par likumu. Mums nevajag ķerties pie linčotāju metodēm".

Ārpolitika

1995. gadā, kad filipīniete Flora Kontemplasone (Flor Contemplacion) tika nogalināta Singapūrā pēc tā, kad viņa atzinās divkāršā slepkavībā, Duterte, kā Davao mērs, it kā sadedzināja Singapūras karogu (kaut gan vēlāk tas tika noliegts) un pievienojās protestam, kurā piedalījās apmēram 1000 cilvēku no Davao.

2015. gada septembra sākumā notika incidents, kurā tūrists bija spiests norīt savu cigareti vietējā bārā Davao, jo atteicās pakļauties likumam par publisko nesmēķēšanu pilsētā. Duterte personīgi sazinājās ar bāra īpašnieku, devās turp un piespieda tūristu norīt cigareti. Tāpēc Dutertem vēlāk nācās uzklausīt daudz kritikas, jo īpaši no Cilvēktiesību komisijas (CK), saistībā par šo incidentu.

Duterte tomēr solīja uzvesties "pienācīgi" nacionālā un starptautiskā līmenī, tiklīdz ieņems prezidenta amatu. Gandrīz tik "pienācīgi" kā svētais.

2016. gada jūlijā Duterte apsūdzēja Lielbritāniju un ASV terorisma izraisīšanā Tuvajos Austrumos ar savu iejaukšanos, sakot, ka: "ASV sagrāva Tuvos Austrumus... Lielbritānija un ASV neatzīst, ka viņi iebruka Irākā un nogalināja Sadamu. Paskatieties uz Irāku tagad. Paskatieties, kas notika ar Lībiju. Paskatieties, kas notika ar Sīriju."

2016. gada augustā Duterte tika kritizēts pēc tam, kad viņš izteica homofobisku komentāru ASV vēstniekam Filipīnās Filipam Goldenbergam, paziņojot: "Kā jūs zināt, es cīnos ar vēstnieku (Džona Kerija valsts sekretārs). Viņa gejiskā majestāte, vēstnieks, ir netikles dēls. Viņš vienkārši aizkaitināja mani." Duterte piebilda: "Viņš (Goldenbergs) iejaucās vēlēšanu procesā, sniedzot paziņojumus šeit un tur. Viņam nevajadzēja to darīt." ASV Valsts departaments nosūtīja uz Filipīnām vēstnieku Patriku Čusoto (Patrick Chuasoto) apspriest Dutertes komentārus, bet Duterte atteicās atvainoties.

Tajā pašā mēnesī eksperti no ANO Cilvēktiesību jomas aicināja pārtraukt narkotiku tirdzniecībā aizdomās turamo cilvēku ārpustiesas slepkavības, no kuriem 900 tika nogalināti pēc maija vēlēšanām. Duterti apsūdzēja "vardarbības un slepkavību kūdīšanā, kas ir noziegums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām". Atbildot uz to, Duterte draudēja pamest ANO un veidot atsevišķu organizāciju no Ķīnas un Āfrikas valstīm. Viņš teica preses konferencē 19. augustā: "Tagad, Apvienoto Nāciju Organizācija, par katru sliktu vārdu, kas tika teikts par mani, es varu pateikt 10 par jums. Es jums saku, jūs esat inutil (nesavtīgs filipiniešu sarunvalodā). Tāpēc, ja jūs patiešām pieturētos pie savām rezolūcijām, tad jau sen varējāt apturēt visus šos karus un nogalināšanu (Sīrijā un Irākā). Atbildot par iespējamām sekām, viņš paziņoja: "Kādas vēl sekas, man par viņiem vienalga". Viņš teica, ka ANO rīkojusies pret protokolu, piebilstot:" Jūs nevarat vienkārši paņemt un sataisīt sūda paziņojumu pret kaut kādu valsti."

Skatīt arī

Filipīnu prezidentu saraksts

Ārējās saites

• Inagurācija Youtube (RTVMalacanang, Malacañan Palace, 30 June 2016):

1. Administration of Oath of Office to the President Elect Rodrigo Roa Duterte
2. Inaugural Speech of President Rodrigo Roa Duterte

• Information page about Duterte Arhivēts 2020. gada 19. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Rody Duterte Mayor's Profile at the Davao City Official Website
• Sangguniang Panglungsod of Davao
• Online Petition for Duterte to run as President of the Philippines 2016
• Davao City by Battad
• Rodrigo Duterte Oficiālā lapa Facebook (angliski)
• Septiņas reizes Duterte šokēja pasauli (angliski)
• Filipīnās padevās 600 tūkstoši aizdomās turēto narkotiku tirgošanā un ražošanā (ukrainiski)
• 22 lietas ko jāzina pār Duterte(eng)
• 6 lietas Ko tev jāzina pār Davao pilsētas mēru Rodrigo Duterte(eng)
• 1ST HALF OF 2013 ACCOMPLISHMENT OF MAYOR RODRIGO DUTERTE
• 22 things to know about 'Duterte Harry'