Romija Šneidere
| Romija Šneidere Romy Schneider | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Romija Šneidere 1973. gadā | ||||||||||
| Dzimusi |
Rosemarie Magdalena Albach 1938. gada 23. septembrī .svg){kind=small} Vīne, Trešais reihs (tagad  Austrija) | |||||||||
| Mirusi |
1982. gada 29. maijā (43 gadu vecumā) Parīze, Francija | |||||||||
| Nodarbošanās | aktrise | |||||||||
| Darbības gadi | 1953—1982 | |||||||||
| Vecāki |
| |||||||||
|
Apbalvojumi
| ||||||||||
Romija Šneidere (vācu: Romy Schneider; dzimusi 1938. gada 23. septembrī, mirusi 1982. gada 29. maijā) bija vācu un franču aktrise,[1] Austrijas, Vācijas un Francijas kino zvaigzne. Romija Šneidere kopā ar Marlēnu Dītrihu un Hildegardu Knefu ir viena no slavenākajām 20. gadsimta vācu aktrisēm, kura guvusi starptautiskus panākumus un slavu.
Romija Šneidere filmā debitēja 15 gadu vecumā. Kopā ar māti Magdu Šneideri viņa spēlēja melodramatiskajās filmās "Kad atkal zied baltie ceriņi" (1953) un "Maršs imperatoram" (1955). 1955.—1957. gadā Romija filmējās Austrijas imperatores Elizabetes lomu Ernsta Mariškas filmu triloģijā "Sisī" ("Karalienes jaunība", "Sisija, jaunā karaliene", "Sisija, karalienes liktenis") un ieguva starptautisku atzinību.[2]
Meklējot sarežģītākas lomas, Šneidere 1958. gadā devās uz Parīzi, kur debitēja kā teātra aktrise Džona Forda traģēdijā "Žēl, ka viņa ir staigule". 1963. gadā Romija Šneidere ASV spēlēja filmā "Kardināls" (1963), par ko viņa ieguva nomināciju Zelta globusa balvai. 1969. gadā Šneidere filmā "Baseins" spēlēja kopā ar Alēnu Delonu.[2]
20. gadsimta 70. gados Romija Šneidere bija savas aktiera karjeras virsotnē. Viņa filmējās varoņu lomās pie slaveniem filmu veidotājiem Kloda Sotē, Andžeja Žulavska un Lukīno Viskonti un kļuva par vienu no veiksmīgākajām tālaika franču kinoaktrisēm. Par lomām filmās "Vissvarīgākais ir mīlēt" (L'important c'est d'aimer, 1975) un "Parasts notikums" (Une histoire simple, 1978) Romijai Šneiderei tika piešķirta Cēzara balva kā labākajai aktrisei.[2]
Pēdējā filma "Nepazīstamā no Sansusī" ar Romijas Šneideres piedalīšanos tika izlaista 1982. gadā, dažas nedēļas pirms aktrises nāves.[2] 2008. gadā Romijai Šneiderei (pēc nāves) piešķirta Cēzara balva par izciliem sasniegumiem kinematogrāfijā.
1981. gada jūlijā nelaimes gadījumā gāja bojā Romijas Šneideres 14 gadus vecais dēls. Viņa pati nomira 1982. gada 29. maijā 43 gadu vecumā. Ārsta slēdziens par nāves cēloni bija sirds apstāšanās. Iespējams, sirds bija novājināta pirms vairākiem mēnešiem veiktas nieru operācijas dēļ.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kino. Kinoskatītāja rokasgrāmata. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1980. 475.—476. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 "Romija Šneidere". Kino (Latvijas Republikāniskais Kinofilmu iznomāšanas kantoris) (Nr. 12 (01.12.1988)): 24.—26. lpp.
- ↑ «Romy Schneider ne s'est pas suicidée». parismatch.com.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romija Šneidere.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hans-Jürgen Tast. Romy Schneider: ein Leben auf Titelseiten; [anlässlich des 70. Geburtstags der Schauspielerin Romy Schneider] [Romy Schneider: a life on front pages; [on the occasion of the 70th birthday of actress Romy Schneider]]. Kulleraugen (vācu) 36. Schellerten : Kulleraugen-Medienschriften, 2008. 33. lpp. ISBN 978-3-88842-036-8.
- Veidne:Ill (2009) Romy Schneider (in German). Rowohlt Verlag. ISBN 978-3-499-50669-7
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|