Dzimis Rīgā daiļkrāsotāja ģimenē. Bērnību pavadījis Jelgavā, pēc kara ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā.[2] 1955. gadā beidzis Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļu, 1960. gadā — Latvijas konservatorijas Kompozīcijas fakultātes Ādolfa Skultes klasi, 1971. gadā — Jāzepa Lindberga simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi.[1]
Strādājis Latvijas Radio, bijis mūzikas raidījumu skaņu režisors laikā no 1957. līdz 1973. gadam.[1] 1973. gadā sācis strādāt Latvijas konservatorijā (tagad — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija). Desmit gadus no 1991. līdz 2001. gadam Kalsons bijis Komponistu katedras vadītājs.[1]
Kalsons sarakstījis četras simfonijas, koncertu klavierēm un orķestrim, klavieru skaņdarbu ciklu, operu "Pazudušais dēls" (1996; ar Ojāra Vācieša libretu pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas motīviem) un citus darbus. 1961. gadā kļuvis par Latvijas Komponistu savienības biedru.[1] 1978. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, 1986. gadā — Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu. 1996. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu par operu "Pazudušais dēls".[1] Bet 2018. gadā saņēma Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.[3]
