Rudulis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rudulis
Scardinius erythropthalmus
(Linnaeus, 1758)
Rudulis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopterygii)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaKarpu dzimta (Cyprinidae)
ApakšdzimtaSapalu apakšdzimta (Leuciscinae)
ĢintsRuduļi (Scardinius)
SugaRudulis (Scardinius erythropthalmus)
Rudulis Vikikrātuvē

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta karpu dzimtas (Cyprinidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudulim ir koši sarkanas spuras

Rudulis Eiropā mājo lielākajā daļā upju uz ziemeļiem no Pireneju un Alpu kalniem, aptverot Ziemeļu, Baltijas un Baltās jūras upju baseinus. Austrumu virzienā areāls plešas līdz Urāliem, Melnajai, Kaspijas un Arāla jūrai, kā arī Rietumāzijas ziemeļu reģionam.[1] Ruduļa izplatība ziemeļos Lielbritānijā sasniedz 54° ziemeļu paralēli, bet Īrijā un Skandināvijā līdz 62° ziemeļu paralēlei.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā šī zivs sastopama daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē. Visbiežāk tas mājo bagātīgi aizaugušās, taču ne noslēgtās ūdenstilpēs. Rudulis pārsvarā uzturas ļoti seklos ūdeņos, ūdenszālēs vai niedrēs.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruduļa ķermenis ir samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute pavērsta uz augšu. Ķermeņa garums līdz 51 cm, svars līdz 2,1 kg.[1] Latvijā dzīvojošam rudulim ķermeņa garums var sasniegt vairāk kā 30 cm, bet svars vairāk kā kilogramu. Rudulis ir skaista zivs ar zeltainām zvīņām un spilgti sarkanām spurām.[2] Acs varavīksnene sarkanīga vai oranžīga. Mugura ir zilganpelēka, zaļganpelēka vai zaļganbrūna, sāni un vēders zeltains. Rīkles zobi divās rindās, rievoti. Pirms nārsta tēviņam uz galvas un muguras veidojas nārsta kārpiņas.[3]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie īpatņi var sasniegt 51 cm garumu

Rudulis galvenokārt uzturas ar barības vielām bagātā ūdenī, ūdensaugu saaudzēs vai to tuvumā. Uzturas baros. Lielākas koncentrācijas veido vēlu rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs, un ziemojot. Ziemā mazaktīvs.[3] Barojas ar planktonu, kukaiņiem un augu daļām.[1] Nārsto seklā ūdenī uz augu saknēm vai augu zemākajām daļām. Spēj piemēroties ļoti dažādiem dzīves apstākļiem.[1]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība rudulim iestājas 1—7 gadu vecumā, kad to garums sasniedz 4—23 cm. Latvijā ruduļi sasniedz dzimumgatavību, kad ir aptuveni 6—13 cm gari. Zivis ir auglīgas, var iznērst 0,6 līdz 469,2 tūkstošus ikru. Nārsto no aprīļa līdz jūlijam. Latvijā no maija līdz jūlijam, kad ūdens temperatūra sasniedz 10—28°C. Kopējais nārsta ilgums sasniedz 30—78 dienas. Šajā laikā tēviņi pulcējas ap nārstam gatavu mātīti un to cenšas aizvadīt līdz bagātīgi aizaugušai, seklai, nārstam piemērotai vietai.

Ruduļa ikri, kas ir bezkrāsaini vai gaiši dzeltenā krāsā, pēc iznēršanas pielīp pie augiem. To attīstība ilgst aptuveni 3—15 dienās, atkarībā no tā, cik silts ūdens.[3] Pēc izšķilšanās kāpuri dažas dienas arī pavada piestiprinājušies pie augiem. Ilgākais zināmais ruduļa mūžs ir 19 gadi.[1] Rudulis veido hibrīdus ar plaudi, plici, raudu un vīķi.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]