Sīkais āboliņš

Vikipēdijas lapa
Sīkais āboliņš
Trifolium dubium (Sibth.)
Sīkais āboliņš
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPākšaugu rinda (Fabales)
DzimtaTauriņzieži (Fabaceae)
ĢintsĀboliņi (Trifolium)
SugaAlpu āboliņš (Trifolium dubium)
Sinonīmi
  • Trifolium minus
  • Trifolium filiforme subsp. dubium
Sīkais āboliņš Vikikrātuvē

Sīkais āboliņš (Trifolium dubium) ir viengadīgs pārziemojošs vai divgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Latvijā aug tuvu izplatības areāla austrumu robežai, reti sastopams. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auglis — riekstiņveida pāksts

Augam ir neliels, 10—35 cm augsts, stāvs vai pacils, zarots stublājs. Trīsstaraini saliktas lapas ar īsiem kātiem. Arī lapu plātnēm ir kātiņi — vidējai lapiņai tas ir garāks nekā malējām. Lapu plātnes forma otrādi olveida (ga 0,5—1 cm, pl 0,4—0,7 cm) ar ķīlveida pamatu un noapaļotu vai nedaudz ieliektu galu. Pielapes brīvas, nesaaugušas.

Ziedi sakārtoti mazās, skrajās galviņās. Ziedkopu kāti lapu žāklēs garāki par lapu kātiem. Dzeltenās vainaglapas augļu nogatavošanās laikā kļūst brūnas. Auglis — pelēkbrūna riekstveida pāksts ar vienu sēklu. Zied no jūnija līdz augustam.[1]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīko āboliņu var sajaukt ar citiem augiem, kuriem arī ir trīs lapiņas un mazi, dzelteni ziedi, piemēram, zeltaino āboliņu (T. aureum), lauka āboliņu (T. campestre) vai apiņu lucernu (Medicago lupulina). Atšķirībā no abām pārējām āboliņu sugām, sīkais āboliņš ir ievērojami mazāks.

No apiņu lucernas tas atšķiras ar tievāku un mīkstāku stublāju. Āboliņam gatavs auglis ir pelēkbrūns, bet apiņu lucernai — tumši brūns. Turklāt lucernas pāksts ir nierveidīga un apmatota.[2]

Izplatība un biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīkā āboliņa audze

Sīkais āboliņš ir Eiropā izplatīta suga, kas mazā auguma dēļ reizēm paliek neievērota. Dabiska izplatība ir arī Ziemeļāfrikā. Citos kontinentos ievests un vietām pārgājis savvaļā.[3]

Sastopams pļavās un ganībās (biežāk to malās), lielākoties smilšainās augsnēs, gaišās vietās. Var augt gan trūdvielām bagātās, gan nabadzīgās augsnēs ar nedaudz skābu vai neitrālu reakciju, mainīgos mitruma apstākļos.[4]

Latvijā atsevišķi eksemplāri vai nelielas grupas aug sausās pļavās, mežmalās, kāpās. Suga galvenokārt sastopama valsts rietumu daļā.[1][2]

Simbolisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 17. gadsimta par Īrijas nacionālo simbolu tiek uzskatīts āboliņš, taču nav vienprātības par simbolā izmantotā auga sugu. Parasti tiek runāts par trīslapu āboliņu un daudzi uzskata, ka tas ir sīkais āboliņš (T. dubium) vai baltais āboliņš (T. repens), bet pastāv vēl citi viedokļi. Situāciju vēl vairāk sarežģīja botāniķa Dž. E. Bičeno 1830. gadā publicētā disertācija, kurā viņš argumentēja, ka simbolā attēlotais augs ir meža zaķskābene (Oxalis acetosella).[5] Bičeno argumenti netika plaši atzīti.

Lai atrisinātu šo jautājumu, Īrijā tika veikti divi neatkarīgi botāniskie pētījumi. 1893. gadā dabaszinātnieks Nataniels Kolgans,[6][7] bet 1988. gadā Īrijas Nacionālā botāniskā dārza direktors E. Čārlzs Nelsons[8] veica iedzīvotāju aptauju. Rezultāti parādīja, ka gandrīz 100 gadu laikā cilvēku uzskati nav īpaši mainījušies: apmēram puse aptaujas dalībnieku par Īrijas nacionālo simbolu atzina sīko āboliņu (T. dubium), apmēram trešdaļa — ložņu jeb balto āboliņu (T. repens), bet pārējie nosauca pļavas āboliņu (T. pratense), apiņu lucernu (Medicago lupulina), meža zaķskābeni (Oxalis acetosella) vai vēl kādu citu sugu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 564. lpp. ISBN 9984-559-08-4
  2. 2,0 2,1 Sīkais āboliņš Trifolium dubium Sibth. Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.02.05.
  3. Trifolium dubium Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.05.
  4. Trifolium dubium Sibth. Zweifelhafter Klee In: Info Flora, dem nationalen Daten- und Informationszentrum der Schweizer Flora. Letzte Aktualisierung 02.02.2024.
  5. Bicheno, James E. (May 1831). "On the Plant Intended by the Shamrock of Ireland". Journal of the Royal Institution of Great Britain. 1: 453–458
  6. Colgan, Nathaniel (1892). "The Shamrock: an attempt to fix its species". The Irish Naturalist. 1 (5): 95–97
  7. Colgan, Nathaniel (1893). "The Shamrock: a further attempt to fix its species". The Irish Naturalist. 2 (8): 207–211.
  8. Nelson, E. Charles (1991). Shamrock: Botany and History of an Irish Myth: a Biography of the Shamrock in History, Literature, Music and Art. Boethius Press. ISBN 0-86314-199-4.