SI pamatvienības
 | Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Iemesls: nav visām mērvienībām definīcijas Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā. Tātad visas pārējās mērvienības ir atvasinātas no šīm septiņām mērvienībām.
| Nosaukums | Apzīmējums | Fizikālais lielums | Definīcija | Vēsturiskā izcelsme |
|---|---|---|---|---|
| metrs | m | garums | Ceļš, ko gaisma veic vakuumā laikā, kas ir vienāds ar 1⁄299 792 458 daļu no sekundes. Vienāds ar 100 cm (aptuveni 39,37 collām) Definēta: 17th CGPM (1983) Resolution 1, CR 97 |
Aptuveni vienāds ar 1⁄40 000 000 no tā Zemes meridiāna garuma, kurš iet cauri Parīzei. |
| kilograms | kg | masa | Masa, kura piemīt kilograma etalonam, kas savukārt izveidots no irīdija-platīna sakausējuma un tas atrodas Parīzes muzejā "Bureau International des Poids et Mesures" | 1 litra tīra ūdens masa 15 °C temperatūrā |
| sekunde | s | laiks | 9 192 631 770 starojuma periodi, kuri atbilst pārejai starp diviem noteiktiem līmeņiem cēzija atomā (ar atommasu 133) Definēta: 13th CGPM (1967-1968) Resolution 1, CR 103 |
1⁄31 556 925,9747 daļa no Zemes apriņķošanas perioda ap Sauli 1900. gadā |
| ampērs | A | strāvas stiprums | Pastāvīga strāva, kas, plūstot divos taisnos paralēlos vadītājos ar bezgalīgu garumu un bezgalīgi mazu šķērsgriezumu, kuri ir novietoti 1 metra attālumā vakuumā, rada starp šiem vadītājiem mijiedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 x 10-7 ņūtoniem uz garuma metru. | |
| kelvins | K | temperatūra | ||
| mols | mol | vielas daudzums | ||
| kandela | cd | gaismas stiprums |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |