Sabiles Vīna kalns
| Sabiles Vīna kalns | |
|---|---|
 | |
  Sabiles Vīna kalns | |
| Atrašanās vieta |
Sabile, Talsu novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°02′41″N 22°34′42″E / 57.04472°N 22.57833°EKoordinātas: 57°02′41″N 22°34′42″E / 57.04472°N 22.57833°E |
| Platība | 1,5 ha |
| Izveidots | 14. - 16. gadsimts, 1936./1938. gads |
Sabiles Vīna kalns ir vīnogu dārzs Sabilē. Tiek uzskatīts par Sabiles pilsētas simbolu, vīnogas attēlotas Sabiles ģerbonī. Savulaik tas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā visvairāk uz ziemeļiem esošā vīnogu plantācija.
Sabiles Vīna kalns veidojās divreiz. Pirmoreiz šeit vīna ražošana tika izveidota Livonijas laikā (no 14. gadsimta), bet otrreiz kalns pilnībā atjaunots 1936. gadā pilsētas galvas Osvalda Rezeberga laikā par prezidenta Kārļa Ulmaņa piešķirto finansējumu. 14. gadsimtā vīnkopība gar Ventas baseinu izplatījusies līdz Sabilei un Sabiles mikroklimats izrādījies īpaši piemērots vīnogulāju kultūras audzēšanai. Par Sabiles vīna dārzu nozīmību liecina arī tas, ka Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ražas svētku laikā uzturējies Sabilē. Kurzemes hercogistes laikā vīns tika piegādāts hercogistes galmam.
No 1936. līdz 1938. gadam Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija pēc Kārļa Ulmaņa rīkojuma Vīna kalnu atjaunoja. Ierīkoja terases 2800 metru garumā un iestādīja vairāk nekā 20 šķirņu 1350 vīnogulājus. Gan vīnogu tirgošanai, gan vīnam vajadzēja Sabilei piesaistīt tūristu uzmanību un vairot pilsētas ienākumus.
Pirms Otrā pasaules kara gadā ievāktās ražas daudzums sasniedza četras tonnas. Kara laikā daļa no iestādītajiem vīna krūmiem gāja zudumā. Kalnu ar Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas gādību atjaunoja agronome Spodra Bērziņa, kā arī veicināja tā ierakstīšanu Ginesa rekordu grāmatā. Līdz 1955. gadam viņa iestādīja 1500 stādus, kopā 36 šķirnes. 60. gadu sākumā un vidū Sabiles vīnogas tirgoja arī vietējā veikalā. Tomēr sākoties reorganizācijām, ap 1960. gadu Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacija no Vīna kalna apsaimniekošanas atteicās. Vēlāk Vīna kalns netika apsaimniekots.
Uz studentu entuziasma pamata Sabiles Vīna kalnu 1989. gadā sāka atjaunot Uldis Zommers, tomēr 1992. gada vasarā Sabiles Vīna kalna attīstība apstājās. 2003. gadā LR Zemkopības ministrija atteicās no īpašuma tiesībām uz Vīna kalnu par labu toreizējai Sabiles novada domei. Pašlaik Vīna kalnā par dārznieci strādā Smaida Dzērve.
Dārza teritorija ir 1,5 ha liela. Šeit tiek audzētas daudzu šķirņu vīnogas, tai skaitā Paula Sukatnieka, Gunvalda Vēsmiņa un Antana Gaiļūna veidotās. Kopš 1999. gada vasarā Sabilē notiek pilsētas svētki, kurus dēvē par Sabiles Vīna svētkiem.
2023. gadā Vīna kalns ievērojami cieta tajā sarīkoto skriešanas sacensību laikā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Izpostīts Sabiles Vīna kalns, Talsos “aizbrauc jumts”, Ādažos un Daugavpilī “peldas” automašīnas: kriminālā province». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-24.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sabiles Vīna kalns.- Par Sabiles Vīna kalnu Sabiles mājas lapā Arhivēts 2018. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
