Sabile

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sabile
pilsēta
Talsu iela Sabilē
Talsu iela Sabilē
Karogs: Sabile
Karogs
Ģerbonis: Sabile
Ģerbonis
Sabile (Latvija)
Sabile
Sabile
Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°E / 57.04500; 22.57333Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°E / 57.04500; 22.57333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Zabeln
Platība[1]
 • Kopējā 5,2 km2
 • sauszeme 5,1 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 35 m
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 1 347
 • blīvums 264,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3294
Mājaslapa

www.sabile.lv

Oficiālais nosaukums: Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs
Aizsardzības numurs 7449
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Pilsētbūvniecība
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris
Sabile Vikikrātuvē

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,[4] 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā. Robežojas ar Abavas pagastu. No 2000. līdz 2009. gadam ietilpa Sabiles novadā, kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un Abavas pagastu. Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabile 19. gs. vidū (Štafenhāgens).
Sabiles panorāma ar baznīcu pirms Pirmā pasaules kara
Rīgas iela Sabilē pirms Otrā pasaules kara.

Viduslaikos cauri Sabilei gar Abavas upi vedis zemes ceļš, kas savienoja Kuldīgas, Rendas un Kandavas pilskalnus.

Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas lībiešu[6] vai kuršu[7] pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem secināts, ka līdz 13. gadsimtam to galvenokārt apdzīvojuši lībieši, bet vēlākajā laikā dominējuši kurši.[8] 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests.[7] Pils atradusies starp tagadējo skolu un autoostu.[9] Pēc Livonijas kara Sabile nokļuva Kurzemes hercogistē. Saimniecība attīstījās, tika ierīkoti vīna stādījumi, Sabile bija vietējas nozīmes tirdzniecības un amatniecības centrs. Sabiles vīns tika pat eksportēts.[9] Tomēr šai laikā pilsētiņa bieži cieta no Zviedrijas un Polijas kariem, bet 1710. gadā arī no mēra, pēc kura tā uz ilgu laiku panīka. 1808. gadā pilsētiņa gandrīz pilnībā nodega. 19. gadsimta vidū saimniecība bija atkal atjaunojusies. Šajā laikā vairākums Sabiles iedzīvotāju bija ebreji.[10]

1917. gadā Sabilei, kura tolaik atradās vācu okupācijā, tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Otrajā pasaules karā 1941. gadā nacistiskās genocīda politikas ietvaros tika nogalināti 240 Sabiles ebreji. Šāds liktenis bija paredzēts arī daudziem vietējiem čigāniem, taču vietējai varai izdevās tos aizstāvēt.[11][12]

1956. gadā tika uzbūvēts dzelzsbetona tilts pār Abavu, turpmākajos divos gadu desmitos pilsētā tika atjaunota vai uzbūvēta infrastruktūra, tai skaitā dzīvojamās ēkas, kultūras nams, skolas ēka un autoosta.[9]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabilē ir lielākais čigānu īpatsvars Latvijā — ap 6%. Tādēļ pilsētiņa tiek dēvēta arī par Latvijas čigānu galvaspilsētu.[13]

Iedzīvotāju skaits
GadsIedz.
1863767
18811 404
18971 609
19131 730
1920930
19251 350
19301 914
19351 817
GadsIedz.
19411 477
19593 345
19702 246
19791 995
19891 790
20001 626
20111 213

Etniskā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāji kopā latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni vācieši igauņi pārējie
1863 767 53 3 0 0 0 0 586 0 125 0 0
1881 1404 291 0 0 0 0 0 873 0 240 0 0
1925 1350 926 16 0 nez. 4 6 325 - 60 0 13
1930 1914 1503 6 0 nez. 1 5 306 - 60 4 29
1935 1817 1439 2 1 nez. 7 1 281 - 46 0 40
1979 1995 1758 71 16 13 12 19 0 - - 12 106
1989 1790 1608 47 11 8 7 15 0 89 2 0 6
2000 1626 1445 47 10 6 4 16 0 91 nez. 1 6
2011 1213 1081 22 8 4 6 12 nez. nez. nez. nez. 80

Arhitektūra un tūrisma objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sabiles pilskalns atrodas uz Abavas senlejas ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija Vanemas zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Ēvalda Mugurēviča vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu.
  • Sabiles luterāņu baznīca atrodas vienā no vecākajām kancelēm Latvijā, tās zvans ir liets 1450. gadā.
  • Sabiles sinagoga ir celta 1890. gadā, kad 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās atrodas Mākslas, kultūras un tūrisma centrs.[14]
  • Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.[15] Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīnkalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti Vīna svētki.[16]

Firksu Pedvāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Firksu Pedvāle (vācu: Fircks — Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (vācu: Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras. Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Abavu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds.

Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši.

—Autors: Lizete Zemture dzīvojoša Matkulē 72 g.v., pierakstījusi V. Birzenberga (1948)

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. visit.sabile.lv. Sabiles pilsēta
  6. Vietas.lv. Sabiles pilskalns
  7. 7,0 7,1 7,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  265. lpp.
  8. Nacionālā enciklopēdija. Sabiles pilskalns
  9. 9,0 9,1 9,2 Sabile.lv. Sabiles vēsture
  10. Ebreji Sabilē. 19. gadsimts
  11. LA. Traģēdija ar ieilgušu noklusējumu: Latvijas čigānu (romu) liktenis Otrā pasaules kara laikā
  12. Tvnet. Latvietis, kuram čigāni pieminekli veltījuši
  13. Jauns.lv. Čigānu kašķi Sabilē — vietējie nepieņem tautas brāļus no kaimiņnovadiem.
  14. LSM. Sabilē durvis ver laikmetīgās mākslas un vietējo amatnieku darbu izstāde
  15. Peter Matthews, Michelle Dunkley McCarthy, Mark Young. The Guinness Book of Records. Facts on File, 1994. 52. lpp.
  16. «Sabiles Vīna svētki sasnieguši pilngadību». Dienas ziņas, Latvijas Televīzija, Lsm.lv. 2016. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.
  17. No M. Skruzischa, Kurzemes Schweizija. Archived 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. publicēts: „Austrums” – zinības un rakstniecības mēnešraksts, Jelgavā,Nr.1., 1894.gada 1.janvārī, 64.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]