Sabile

Sabile
pilsēta
Talsu iela Sabilē
Karogs Ģerbonis
Sabile
Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E
Valsts	Latvija
Novads	Talsu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Zabeln
Platība
• Kopējā	3,34 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)
• kopā	1 642
• blīvums	491,6/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3294
Mājaslapa	www.sabile.lv
Sabile Vikikrātuvē

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos, 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā, tā sauktajā Kurzemes Šveicē. Robežojas ar Abavas pagastu. No 2000. līdz 2009. gadam ietilpa Sabiles novadā, kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un Abavas pagastu.

Vēsture

Sabiles panorāma ar baznīcu pirms Pirmā pasaules kara

Viduslaikos cauri Sabilei gar Abavas upi veda galvenais zemes ceļš, kas savienoja Kuldīgas, Rendas un Kandavas pilskalnus. Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests. Hercoga Jēkaba laikā (17.gs.) Sabile ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā un bija ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs. 1917. gadā Sabile ieguva pilsētas tiesības.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.   1863 767 1881 1 404 1897 1 609 1913 1 730 1920 930 1925 1 350 1930 1 914 1935 1 817	Gads Iedz.   1941 1 477 1959 3 345 1970 2 246 1979 1 995 1989 1 790 2000 1 626 2011 1 213

tautības

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	vācieši	igauņi	pārējie
1863	767	53	3	0	0	0	0	586	0	125	0	0
1881	1404	291	0	0	0	0	0	873	0	240	0	0
1925	1350	926	16	0	nez.	4	6	325	-	60	0	13
1930	1914	1503	6	0	nez.	1	5	306	-	60	4	29
1935	1817	1439	2	1	nez.	7	1	281	-	46	0	40
1979	1995	1758	71	16	13	12	19	0	-	-	12	106
1989	1790	1608	47	11	8	7	15	0	89	2	0	6
2000	1626	1445	47	10	6	4	16	0	91	nez.	1	6
2011	1213	1081	22	8	4	6	12	nez.	nez.	nez.	nez.	80

Arhitektūra un tūrisma objekti

Sabiles baznīca

Sabiles Luterāņu baznīcā atrodas visvecākais zvans Latvijā un viens no vecākajiem Eiropā — liets 1450.g., līdz šai dienai atrodas Sabiles baznīcā.Baznīcā atrodas kā arī visvecākā kancele Latvijā.^{[nepieciešama atsauce]}

Sabiles sinagoga

Sabiles sinagoga tika celta 1890. gadā. Tajā laikā 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās izveidota izstāžu un konferenču zāle.

Vīna kalns

Sabiles Vīna kalns

Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa.

Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīna kalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti Vīna svētki.

Sabiles pilskalns

Sabiles pilskalns atrodas uz Abavas senlejas ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija Vanemas zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Ēvalda Mugurēviča vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu.

Abavas senleja

Abavas senleja izveidojusies noplūstot ledus laikmeta ledāja ūdeņiem no Austrumkurzemes augstienes. Lai aizsargātu ielejas teritoriju ir izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja".

Firksu Pedvāle

Brinkenu kapliča 2005.gads jūnijs

Firksu Pedvāle (vācu: Fircks — Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (vācu: Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras.

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs

Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.

Brinkenu kapliča

Kapliča celta 1780.gadā baronam Brinkenam un viņa sievai.

Cilvēki

Leļļu dārzs

• Ivars Heinrihsons — gleznotājs
• Frīdrihs Vilhelms Kupfers — medicīnas doktors
• Dzintars Čīča (1993 —) - dziedātājs

Teikas

Par Abavu

“	Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds. Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši.	”
—Autors: 1840.g. Lizete Zemture dzīv. Tukuma Matkulē 72.g. v., pier. V. Birzenberga 1948.g.

Ārējās saites

• Sabiles pilsētas mājas lapa
• Ebreji Sabilē. 19. gadsimts