Sabile
| Sabile | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
 Talsu iela Sabilē | |||
| |||
  Sabile | |||
| Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°EKoordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Talsu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Zabeln | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 5,2 km2 | ||
| • sauszeme | 5,1 km2 | ||
| • ūdens | 0,1 km2 | ||
| Augstums | 35 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[2] | |||
| • kopā | 1 327 | ||
| • blīvums | 260,7 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-3294 | ||
| Mājaslapa | |||
| Oficiālais nosaukums: Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | |||
| Aizsardzības numurs | 7449 | ||
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes | ||
| Tipoloģiskā grupa | Pilsētbūvniecība | ||
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris | ||
 Sabile Vikikrātuvē | |||
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,[4] 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā. Robežojas ar Abavas pagastu. No 2000. līdz 2009. gadam ietilpa Sabiles novadā, kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un Abavas pagastu. Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.[5]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viduslaikos cauri Sabilei gar Abavas upi vedis zemes ceļš, kas savienoja Kuldīgas, Rendas un Kandavas pilskalnus.
Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas lībiešu[6] vai kuršu[7] pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem secināts, ka līdz 13. gadsimtam to galvenokārt apdzīvojuši lībieši, bet vēlākajā laikā dominējuši kurši.[8] 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests.[7] Pils atradusies starp tagadējo skolu un autoostu.[9] Pēc Livonijas kara Sabile nokļuva Kurzemes hercogistē. Saimniecība attīstījās, tika ierīkoti vīna stādījumi, Sabile bija vietējas nozīmes tirdzniecības un amatniecības centrs. Sabiles vīns tika pat eksportēts.[9] Tomēr šai laikā pilsētiņa bieži cieta no Zviedrijas un Polijas kariem, bet 1710. gadā arī no mēra, pēc kura tā uz ilgu laiku panīka. 1808. gadā pilsētiņa gandrīz pilnībā nodega. 19. gadsimta vidū saimniecība bija atkal atjaunojusies. Šajā laikā vairākums Sabiles iedzīvotāju bija ebreji.[10]
1917. gadā Sabilei, kura tolaik atradās vācu okupācijā, tika piešķirtas pilsētas tiesības.
Otrajā pasaules karā 1941. gadā nacistiskās genocīda politikas ietvaros tika nogalināti 240 Sabiles ebreji. Šāds liktenis bija paredzēts arī daudziem vietējiem čigāniem, taču vietējai varai izdevās tos aizstāvēt.[11][12]
1956. gadā tika uzbūvēts dzelzsbetona tilts pār Abavu, turpmākajos divos gadu desmitos pilsētā tika atjaunota vai uzbūvēta infrastruktūra, tai skaitā dzīvojamās ēkas, kultūras nams, skolas ēka un autoosta.[9]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sabilē ir lielākais čigānu īpatsvars Latvijā — ap 6%. Tādēļ pilsētiņa tiek dēvēta arī par Latvijas čigānu galvaspilsētu.[13]
|
|
Etniskā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| gads | iedzīvotāji kopā | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | čigāni | vācieši | igauņi | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1863 | 767 | 53 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 | 586 | 0 | 125 | 0 | 0 |
| 1881 | 1404 | 291 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 873 | 0 | 240 | 0 | 0 |
| 1925 | 1350 | 926 | 16 | 0 | nez. | 4 | 6 | 325 | - | 60 | 0 | 13 |
| 1930 | 1914 | 1503 | 6 | 0 | nez. | 1 | 5 | 306 | - | 60 | 4 | 29 |
| 1935 | 1817 | 1439 | 2 | 1 | nez. | 7 | 1 | 281 | - | 46 | 0 | 40 |
| 1979 | 1995 | 1758 | 71 | 16 | 13 | 12 | 19 | 0 | - | - | 12 | 106 |
| 1989 | 1790 | 1608 | 47 | 11 | 8 | 7 | 15 | 0 | 89 | 2 | 0 | 6 |
| 2000 | 1626 | 1445 | 47 | 10 | 6 | 4 | 16 | 0 | 91 | nez. | 1 | 6 |
| 2011 | 1213 | 1081 | 22 | 8 | 4 | 6 | 12 | nez. | nez. | nez. | nez. | 80 |
Arhitektūra un tūrisma objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sabiles pilskalns atrodas uz Abavas senlejas ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija Vanemas zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Ēvalda Mugurēviča vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu.
- Sabiles luterāņu baznīca atrodas vienā no vecākajām kancelēm Latvijā, tās zvans ir liets 1450. gadā.
- Sabiles sinagoga ir celta 1890. gadā, kad 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās atrodas Mākslas, kultūras un tūrisma centrs.[14]
- Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.[15] Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīnkalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti Vīna svētki.[16]
- Abavas senleja izveidojusies pēdējā ledus laikmetā, ledāja ūdeņiem noplūstot no Austrumkurzemes augstienes. Ielejā daudz stāvu sāngravu un avotu.[7] Lai aizsargātu ielejas teritoriju, izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja". 19. gadsimtā šo teritoriju iesauca par Kurzemes Šveici.[17]
- Brinkenu kapliča celta 1780. gadā muižas īpašniekam Briņķpedvāles muižas īpašniekam Brinkenam un viņa sievai.
Firksu Pedvāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Firksu Pedvāle (vācu: Fircks — Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (vācu: Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras. Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dzintars Čīča (1993) — dziedātājs
- Dainis Ģēģers (1946) — politiķis
- Ivars Heinrihsons (1945) — gleznotājs
- Ieva Paldiņa (1896 — ?) — LPSR politiķe
- Alfrēds Riekstiņš (1913—1952) — Latviešu leģiona virsnieks, diversants un nacionālās pretestības kustības dalībnieks
- Alberts Šeibelis (1906—1972) — futbolists
- Aivars Volfs (1959) — politiķis
- Ainars Zvirgzdiņš (1959) — basketbola treneris
Teikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par Abavu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| “ | Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds.
Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši. |
” |
—Autors: Lizete Zemture dzīvojoša Matkulē 72 g.v., pierakstījusi V. Birzenberga (1948) | ||
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sabiles Vīnkalns
Brinkenu kapliča (2005)
Leļļu dārzs
Pilsētas ielās
Tilts pār Abavu
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ visit.sabile.lv. Sabiles pilsēta
- ↑ Vietas.lv. Sabiles pilskalns
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 265. lpp.
- ↑ Nacionālā enciklopēdija. Sabiles pilskalns
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Sabile.lv. Sabiles vēsture
- ↑ Ebreji Sabilē. 19. gadsimts
- ↑ LA. Traģēdija ar ieilgušu noklusējumu: Latvijas čigānu (romu) liktenis Otrā pasaules kara laikā
- ↑ Tvnet. Latvietis, kuram čigāni pieminekli veltījuši
- ↑ Jauns.lv. Čigānu kašķi Sabilē — vietējie nepieņem tautas brāļus no kaimiņnovadiem.
- ↑ LSM. Sabilē durvis ver laikmetīgās mākslas un vietējo amatnieku darbu izstāde
- ↑ Peter Matthews, Michelle Dunkley McCarthy, Mark Young. The Guinness Book of Records. Facts on File, 1994. 52. lpp.
- ↑ «Sabiles Vīna svētki sasnieguši pilngadību». Dienas ziņas, Latvijas Televīzija, Lsm.lv. 2016. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.
- ↑ No M. Skruzischa, Kurzemes Schweizija. Archived 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. publicēts: „Austrums” – zinības un rakstniecības mēnešraksts, Jelgavā,Nr.1., 1894.gada 1.janvārī, 64.lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sabile.- Sabiles pilsētas mājas lapa
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
