Sabile

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sabile
pilsēta
Talsu iela Sabilē
Talsu iela Sabilē
Karogs: Sabile
Karogs
Ģerbonis: Sabile
Ģerbonis
Sabile (Latvija)
Sabile
Sabile
Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°E / 57.04500; 22.57333Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°E / 57.04500; 22.57333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Zabeln
Platība
 • Kopējā 3,34 km2
Augstums 35 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 1 642
 • blīvums 491,6/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3294
Mājaslapa www.sabile.lv
Sabile Vikikrātuvē

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos, 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā, tā sauktajā Kurzemes Šveicē. Robežojas ar Abavas pagastu. No 2000. līdz 2009. gadam ietilpa Sabiles novadā, kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un Abavas pagastu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiles panorāma ar baznīcu pirms Pirmā pasaules kara

Viduslaikos cauri Sabilei gar Abavas upi veda galvenais zemes ceļš, kas savienoja Kuldīgas, Rendas un Kandavas pilskalnus. Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests. Hercoga Jēkaba laikā (17.gs.) Sabile ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā un bija ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs. 1917. gadā Sabile ieguva pilsētas tiesības.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.  
1863 767
1881 1 404
1897 1 609
1913 1 730
1920 930
1925 1 350
1930 1 914
1935 1 817
Gads Iedz.  
1941 1 477
1959 3 345
1970 2 246
1979 1 995
1989 1 790
2000 1 626
2011 1 213

tautības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāji kopā latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni vācieši igauņi pārējie
1863 767 53 3 0 0 0 0 586 0 125 0 0
1881 1404 291 0 0 0 0 0 873 0 240 0 0
1925 1350 926 16 0 nez. 4 6 325 - 60 0 13
1930 1914 1503 6 0 nez. 1 5 306 - 60 4 29
1935 1817 1439 2 1 nez. 7 1 281 - 46 0 40
1979 1995 1758 71 16 13 12 19 0 - - 12 106
1989 1790 1608 47 11 8 7 15 0 89 2 0 6
2000 1626 1445 47 10 6 4 16 0 91 nez. 1 6
2011 1213 1081 22 8 4 6 12 nez. nez. nez. nez. 80

Arhitektūra un tūrisma objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiles baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiles Luterāņu baznīcā atrodas visvecākais zvans Latvijā un viens no vecākajiem Eiropā — liets 1450.g., līdz šai dienai atrodas Sabiles baznīcā.Baznīcā atrodas kā arī visvecākā kancele Latvijā.[nepieciešama atsauce]

Sabiles sinagoga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiles sinagoga tika celta 1890. gadā. Tajā laikā 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās izveidota izstāžu un konferenču zāle.

Vīna kalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiles Vīna kalns

Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.[2] Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa.

Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīna kalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti Vīna svētki.[3]

Sabiles pilskalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiles pilskalns atrodas uz Abavas senlejas ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija Vanemas zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Ēvalda Mugurēviča vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu.

Abavas senleja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abavas senleja izveidojusies noplūstot ledus laikmeta ledāja ūdeņiem no Austrumkurzemes augstienes. Lai aizsargātu ielejas teritoriju ir izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja".

Firksu Pedvāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brinkenu kapliča 2005.gads jūnijs

Firksu Pedvāle (vācu: Fircks — Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (vācu: Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras.

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.

Brinkenu kapliča[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapliča celta 1780.gadā baronam Brinkenam un viņa sievai.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leļļu dārzs

Teikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Abavu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds.

Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši.

—Autors: 1840.g. Lizete Zemture dzīv. Tukuma Matkulē 72.g. v., pier. V. Birzenberga 1948.g.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Peter Matthews, Michelle Dunkley McCarthy, Mark Young. The Guinness Book of Records. Facts on File, 1994. 52. lpp.
  3. «Sabiles Vīna svētki sasnieguši pilngadību». Dienas ziņas, Latvijas Televīzija, Lsm.lv. 2016. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]